Augusta sākumā saimniecībā sākusies aktīva kāpostu ražas novākšana un notiek izaudzētā pārstrāde, vienlaikus tas ir kārtējais izaicinājums piesaistīt strādniekus. “Garīšu” saimnieks mudina valdību mainīt sezonas laukstrādnieku nodokļu režīmu, kas sen vairs neatbilstot reālajai situācijai.
ZS “Garīši” zemnieku saimniecībā Baiba Gertke strādā jau vairāk nekā desmit gadus, tāpēc kāpostu griešana uz lauka viņai vairs grūtības nesagādā. Sieviete strādā veikli un katru galviņu nogriež ar tādu kāpostiem raksturīgu – sulīgu un kraukšķīgu skaņu.
“Ir bijuši citus gadu lielāki kāposti. Kad kacens ir mīkstāks, tad vieglāk griezt, kad cietāks – grūtāk. Tas arī no šķirnes atkarīgs, šī ir mīksta,” sacīja Gertke.
“Garīšu” vadītājs stāstīja, ka arī šajā sezonā nācies pārvarēt dažādus izaicinājumus. Uz lauka redzams, ka kāpostu galviņas izaugušas glītas un tikai pa retam zemākās vietās, kur veidojušās peļķes, kāpostiem klājies grūtāk. Saimnieks teica, ka arī kāpostam ir jāspēj elpot, tāpat kā cilvēkam.
“Katrs gads ir savādāks, un arī šis gads izceļas ar saviem izaicinājumiem. Tās ir temperatūras, nokrišņu daudzums. Tikko esam veiksmīgi pārdzīvojuši arī lielo Latvijas vētru. Lauks ir reljefains, līdz ar to salīdzinoši labi ir pārdzīvojis šo nokrišņu daudzumu. Vēja postījumi mums ir minimāli. Drenāžas šim laukam strādā labi un attiecīgi arī nav daudz noplūdis.”
Kuldīgas novada Vārmes pagastā zemnieku saimniecība “Garīši” kāpostus audzē 15 hektārus lielā platībā un tās ir vismaz 10 dažādas šķirnes, galda bietes ir 50 hektāri.
“Šobrīd mēs vācam tīri pārstrādei. Rudens šķirnes, kas būs glabāšanai, tās vēl aug, briest, pieņemas ražas briedumā. Kopumā līdz šim brīdim ir audzis apmierinoši. Esam cīnījušies ar dažādiem kaitēkļu uzbrukumiem, mēģinājuši dažādu barības vielu pielietojumu, lai kāposts būtu paēdis, spēcīgs un veselīgs,” klāstīja Čaročinskis.
Saimnieks sprieda, ka atrast sezonas strādniekus ir izaicinājums, parasti cilvēki, kuri strādā pārstrādes cehā, dodas arī uz lauka, lai varētu nodrošināt ražas novākšanu. Zemnieks uzskata, ka sen jau Latvijā bija jāmaina sezonas strādnieku nodarbināšanas nosacījumi un maksimālais ienākuma limits ir jāpaaugstina, tā metot akmeni valdības lauciņā.
Foto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas RadioFoto: Inga Ozola/Latvijas Radio
“Valdība joprojām kavējas ar to; pirms daudziem gadiem šī programma tika izsludināta, un ir maksimālā summa, ko visiem laukstrādniekiem var samaksāt, bet alga pa to laiku ir kāpusi daudzas reizes, bet šo summu palielināt nekādi nevar. Līdz ar to ir sarežģīti te uz pāris dienām piesaistīt cilvēkus. Jābūt lielākam limitam uz laukstrādnieku. Gada griezumā 3000 eiro bruto, ko viņam var samaksāt. Piemēram, kāpostu vākšanā ir smags darbs, un tā tas tiek apmaksāts, tad tas ļoti ātri tērējas,” pauda Čaročinskis.
Skābēti un marinēti kāposti joprojām tirgū ir pieprasīti, taču jaunā paaudze jau labprāt izvēlas svaigus dārzeņu salātus, tāpēc jāļaujas dažādiem eksperimentiem, stāstīja saimnieks.
Ražas novākšana saimniecībā turpināsies līdz pat novembrim. Kopumā Latvijā dārzeņiem un citiem augiem šis gads bijis labvēlīgs, skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauksaimniecības daļas vadītājas vietniece, augkopības eksperte Ieva Kamerāde-Sniedze.
“Tādas kultūras kā bietes, kāposti šogad ir auguši ļoti labi. Īstenībā gandrīz visos reģionos ir diezgan labas ražas prognozējamas, bet atšķirība starp reģioniem ir tāda, kā to ietekmē augsnes mitrums, piemēram, Zemgalē. Arī tagad, pēc šīm pēdējām lietavām, pēc šīs pēdējās vētras ir diezgan liels mitrums augsnē, un tas varētu ietekmēt kvalitāti,” teica Kamerāde-Sniedze.
Vissliktāk klājies sīpoliem, jo laika apstākļi veicinājuši slimību rašanos. Mitrums šobrīd nelabvēlīgi ietekmē arī kartupeļus, daudzviet saimniecībās jau konstatēta puve, un bojāšanās var turpināties, jo rudenīgie laika apstākļi ar aukstākām naktīm un mitrumu situāciju neuzlabos.
Saimniecība strādā jau 31. gadu. Viss sācies ar pašu mājās šķērētiem kāpostiem – līdz brīdim, kad saimnieks sapratis, kas tas varētu būt labs bizness. Tagad saimniecībā tiek nodarbināti aptuveni 40 cilvēki. “Garīšos” audzē 10 dažādas kāpostu šķirnes, vidēji ap 1, 5 tūkstoti tonnu kāpostu. Viss izaudzētais tiek pārstrādāts. 2025. gada apgrozījums ZS “Garīši” bija nepilni 3 miljoni eiro.
