17. augustā pēc veselības stāvokļa pasliktināšanās Haralds V tika nogādāts Oslo slimnīcā. Karalis sirga ar hemolītisko anēmiju jeb asins slimību. Haralds V miris piektdien, 28. augustā, pulksten 6.35 pēc vietējā laika.
Par nākamo Norvēģijas valdnieku kļūs Haralda dēls, 53 gadus vecais kroņprincis Hokons. Viņš būs pazīstams kā karalis Hokons VIII.
Haralds V nāca pie varas 1991. gada 17. janvārī, kad nomira viņa tēvs Ūlavs V. Pasaules uzmanība tolaik bija pievērsta Persijas līča karam, bet Rīgā bija barikāžu laiks.
Haralda veselība pēdējos gados bijusi ļoti trausla, tomēr viņš negribēja sekot Dānijas karalienes Margrētes II piemēram (2024. gadā Margrēte atkāpās no troņa un nodeva varu savam dēlam Frederikam).
“Esmu devis zvērestu Stortingam [Norvēģijas parlamentam], un tas ir uz mūžu,” pēc Margrētes lēmuma uzzināšanas pavēstīja Haralds.
Norvēģija bijusi izcili labi pārvaldīta valsts
Norvēģijas sabiedrībā Haralds V bija vienojoša personība. Viņa popularitāti veicināja arī vienkāršais dzīvesveids.
Norvēģijas premjers Jūnass Gārs Stēre uzsvēris, ka norvēģu tauta ir ļoti pateicīga Haraldam par garo mūžu, ko viņš veltījis Norvēģijai. “Karalis Haralds mīlēja Norvēģiju, un Norvēģija mīlēja savu karali,” secina Stēre.
Norvēģija ir konstitucionālā monarhija, kurā karalim nav politiskās varas, tomēr norvēģi ļoti cienīja savu valdnieku. Par spīti vairākiem skandāliem, kas pēdējā laikā bija satricinājuši Norvēģijas karaļnamu, šogad veiktā sabiedriskās domas aptauja rādīja, ka Haralda V darbību karaļa amatā norvēģi vērtē ar vidēji 9,2 ballēm no 10.
Norvēģiem ir daudz iemeslu lepoties ar savu valsti, kas ir viena no bagātākajām pasaulē un kuras iedzīvotāji var baudīt sevišķi augstu dzīves līmeni.
Norvēģija ir viena no retajām valstīm, kas naftas un gāzes bagātību spējusi izmantot sabiedrības vairākuma, ne tikai šauras elites labā.
Norvēģijas pensiju un ieguldījumu fondā, kurā tiek uzkrāti līdzekļi no naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem, pašlaik ir uzkrāti 21,9 triljoni Norvēģijas kronu (2,01 triljons eiro) jeb 360 000 eiro uz katru iedzīvotāju.
Lielākā daļa Norvēģijas bagātības pieauguma notikusi Haralda V dzīves laikā.
Haralds bijis pasaules čempions burāšanā
Haralds dzimis 1937. gada 21. februārī kroņprinča Ūlava un kroņprinceses Martas ģimenē.
Viņam bija divas vecākas māsas, bet Haralds kļuva par troņmantnieku, jo Norvēģijas likumi agrāk paredzēja, ka troni manto vecākais karaļa vīriešu dzimuma bērns. 1990. gadā Norvēģijas konstitūcija tika grozīta, nosakot, ka troni manto monarha vecākais bērns, neatkarīgi no dzimuma. Tādēļ pēc karaļa Hokona nākšanas pie varas par troņmantnieci kļūs viņa vecākā meita Ingrida Aleksandra.
Foto: AFP, LISE ASERUD Norvēģijas karaliskā ģimene 2022. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: karalis Haralds V, mazmeita princese Ingrida Aleksandra, karaliene Sonja. Otrajā rindā no kreisās: kroņprinceses Metes Māritas māte Mārita, kroņprincese Mete Mārita, kroņprincis Hokons, princis Sverre Magnuss un Metes Māritas dēls Māriuss Borgs Heibijs
1940. gadā Norvēģijā iebruka nacistiskās Vācijas karaspēks, un karaliskā ģimene bija spiesta doties trimdā. Haralda māte ar bērniem pieņēma ASV prezidenta Frenklina Delano Rūzvelta uzaicinājumu un kara gadus pārlaida Amerikā. Pēc nacistiskās Vācijas sakāves un Otrā pasaules kara beigām karaliskā ģimene atgriezās Norvēģijā.
Haralds apguva armijas virsnieka profesiju kara akadēmijā, bet vēlāk ieguva arī civilo izglītību Oksfordas Universitātē Lielbritānijā, kur studēja vēsturi, politiku un ekonomiku.
Foto: REUTERS, Dani Cardona Norvēģijas karalis Haralds savulaik bijis pasaules čempions burāšanā
Jaunībā un arī vēlāk mūža gaitā Haralds bija aizrāvies ar sportu; viņam sevišķi padevās burāšana. Norvēģijas komandas sastāvā viņš bijis vairāku olimpisko spēļu dalībnieks, 1964. gada Tokijas olimpisko spēļu atklāšanā bija Norvēģijas delegācijas karognesējs. 1987. gadā Haralds ar komandu kļuva par pasaules čempioniem burāšanā, bet 2005. gadā izcīnīja Eiropas čempionu titulu.
Lai varētu apprecēt savu izredzēto, nācās izvirzīt ultimātu tēvam
Haralda mūža mīlestība bija viņa dzīvesbiedre Sonja, ar kuru laulībā nodzīvoti vairāk nekā 57 gadi. Pirms laulībām viņi draudzējušies deviņus gadus, bet šīs attiecības nācās turēt slepenībā, jo Sonja Haraldsena nebija aristokrātiskas izcelsmes. Haralda tēvs Ūlavs V gribējis, lai viņa vienīgais dēls apprecētos ar kāda cita Eiropas karaļnama pārstāvi.
Taču pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas Haralds izvirzījis tēvam ultimātu: vai nu viņam atļaus precēties ar Sonju, vai arī viņš uz visiem laikiem paliks vecpuiša statusā, apdraudot Norvēģijas monarhijas nākotni.
Tēvs piekāpies un atļāvis Haraldam precēties ar vienkāršās tautas pārstāvi. Viņi iestūrēja laulības ostā 1968. gada 29. augustā.
Latvijas Sabiedriskā medija portālā “REplay.lv” pašlaik ir iespēja noskatīties Norvēģijas TV seriālu “Kroņprincis Haralds un Sonja”, kas vēsta par Haralda un Sonjas attiecībām.
58:04 Kroņprincis Haralds un Sonja. Norvēģijas miniseriāls. 1. sērija
Haraldam un Sonjai ir divi bērni: 54 gadus vecā Marta Luīse un 53 gadus vecais kroņprincis Hokons.
Meita aizrāvusies ar alternatīvo pasauli
Līdzīgi kā Lielbritānijas karalienei Elizabetei II, arī Norvēģijas karalim Haraldam V bērni ir sagādājuši diezgan daudz rūpju.
Viņa vecākā meita Marta Luīse pazīstama ar savu ekscentrisko raksturu; Norvēģijā daudzi ironizēja par viņas aizraušanos ar alternatīvo medicīnu. Marta sevi raksturoja kā “gaišreģi” un apgalvoja, ka esot spējīga sarunāties ar eņģeļiem.
Vēl lielāku rezonansi “dzeltenās preses” slejās izraisīja Martas Luīses attiecības ar amerikāņu biznesmeni Dureku Veretu, kurš sevi pasludinājis par “šamani sestajā paaudzē”.
Foto: picture alliance / Royal Press Europe, Albert Nieboer Karaļa meita Marta Luīse ir precējusies ar pašpasludināto “šamani” Dureku Veretu
Verets nācis klajā ar virkni skandalozu apgalvojumu, piemēram, ka saslimšana ar vēzi ir cilvēku izvēle. Tāpat viņš piedāvājis palīdzību sievietēm, lai “attīrītu” viņu vagīnu no kādreizējo seksa partneru negatīvās ietekmes.
2022. gadā Marta Luīse atteicās no karaļnama pienākumu pildīšanas, bet 2024. gadā viņa apprecējās ar Veretu. Verets ir afroamerikānis, tādēļ viņam veltīto kritiku laulātais pāris saistīja ar Norvēģijā valdošo rasismu.
Sludināja tautas vienotību
Karaļnams kategoriski noraidīja šādas apsūdzības un uzsvēra, ka Haralds V vienmēr centies veicināt Norvēģijas tautas vienotību.
“Norvēģija vispirms ir tās tauta. Norvēģi ir cēlušies no Norvēģijas ziemeļiem, dienvidiem, vidienes un citiem reģioniem. Norvēģi ir arī ieceļojuši no Afganistānas, Pakistānas un Polijas, no Zviedrijas, Somālijas un Sīrijas. Mani vecvecāki pirms 110 gadiem ieradās šeit no Dānijas un Anglijas,” 2016. gadā kādā runā uzsvēra Haralds V.
“Norvēģi ir arī meitenes, kas mīl meitenes, zēni, kuri mīl zēnus, un meitenes un zēni, kuri mīl viens otru. Norvēģi var ticēt Dievam, Allāham, Visumam vai nekam. Citiem vārdiem sakot: Norvēģija esat jūs. Norvēģija esam mēs,” pavēstīja Haralds.
Karaļa veselība pēdējos gados bijusi trausla. 2020. gadā viņam veica sirds operāciju, lai nomainītu sirds vārstuli, bet 2024. gadā atvaļinājuma laikā Malaizijā karalis nonāca slimnīcā un pēc atgriešanās Norvēģijā viņam nācās nomainīt sirds stimulatoru.
Šogad februārī Haralds V atvaļinājuma laikā Kanāriju salās atkal nonāca slimnīcā ar ādas infekciju kājā.
Vedeklas skandāli
Veselības problēmas skārušas arī Haralda V vedeklu, kroņprinča Hokona sievu Meti Māritu, kurai šogad tika veikta plaušu pārstādīšanas operācija.
Metes Māritas vārds izskanējis arī saistībā ar tā saukto “Epstīna lietu”. Džefrijs Epstīns bija amerikāņu biznesmenis, kurš tika turēts aizdomās par nepilngadīgo seksuālās izmantošanas tīkla izveidošanu. Pēc viņa lietas dokumentu publicēšanas atklājās, ka arī Norvēģijas kroņprincese savulaik, no 2011. līdz 2014. gadam, uzturējusi saraksti ar Epstīnu.
Dokumentos nebija atrodams nekas tāds, kas liecinātu par Metes Māritas saistību ar bērnu seksuālo izmantošanu, tomēr daļa sarakstes bijusi vulgāra un karaļnama locekles necienīga.
Piemēram, Mete Mārita sarakstē ar Epstīnu vaicājusi, vai viņas tolaik 15 gadu vecā dēla guļamistabā varētu izvietot plakātu ar divām kailām sievietēm, kas nes sērfinga dēli.
Norvēģi atbalsta monarhijas saglabāšanu
Metei Māritai pirms iepazīšanās ar kroņprinci Hokonu jau bija ārlaulības dēls no citām attiecībām. 29 gadus vecais Māriuss Borgs Heibijs nav karaļnama loceklis, bet viņa darbības ir devušas smagu triecienu Norvēģijas karaliskās ģimenes reputācijai.
Māriuss šogad stājās tiesas priekšā, jo bija apsūdzēts vairāku sieviešu izvarošanā un citos noziegumos. Tiesa viņu atzina par vainīgu divās izvarošanās un piesprieda četru gadu cietumsodu. Heibijs iesniedza apelāciju un pašlaik ir mājas arestā.
Foto: REUTERS, Scanpix Norway Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja, 2007. gadā
Visi šie skandāli ir iedragājuši Norvēģijas karaļnama reputāciju, tomēr lielākā daļa norvēģu joprojām atbalsta monarhijas saglabāšanu.
Norvēģijas sabiedriskais medijs NRK maijā publicēja aptaujas datus, saskaņā ar kuriem 64 % norvēģu atbalsta monarhijas saglabāšanu, bet 29 % domā, ka pēc karaļa Haralda nāves vajadzētu pāriet uz citu valsts pārvaldes modeli.
Haralds V un karaliene Sonja savulaik viesojās Latvijā divu dienu vizītē 1998. gada septembrī. Savukārt topošais karalis, kroņprincis Hokons ar sievu Meti Māritu apmeklēja Latviju oficiālā vizītē 2018. gada aprīlī.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izteicis līdzjūtību Norvēģijas tautai un karaliskajai ģimenei par Haralda V nāvi.
Deeply saddened by the passing of His Majesty King Harald V. My heartfelt condolences to the Royal Family and the people of Norway. His lifelong dedication to Norway and its people will be remembered with profound respect. — Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) August 28, 2026
