Pagājušajā naktī Ukrainas spēki veikuši triecienu pa naftas pārstrādes uzņēmumu Jaroslavļas apgabalā. Šis ir jaudas ziņā piektais lielākais naftas pārstrādes uzņēmums Krievijā, ik gadu pārstrādājot aptuveni 15 miljonus tonnu naftas.
Galvenokārt šajā rūpnīcā tiek ražota automašīnu degviela un dīzeļdegviela, kā arī aviācijas degviela. Šis nav pirmais, bet jau sestais uzbrukums šai rūpnīcai, turklāt otrais mēneša laikā. Ukraina uzskata šādas naftas bāzes par militāriem mērķiem, jo tie ražo degvielu armijas vajadzībām.
Krievijas internetveikalos tirgotas arī militārās preces
Paralēli šim uzbrukumam atsevišķā uzlidojumā Engelsas gaisa spēku bāzē bojāts arī viens no Krievijas spēku stratēģiskajiem bumbvedējiem “Tu–95”, ko Krievija bieži izmanto raķešu uzbrukumu veikšanai pa objektiem Ukrainā. Abi šie objekti atrodas aptuveni 600 līdz 700 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.
Ukraiņi par militāriem mērķiem arvien biežāk uzskata arī Krievijas interneta tirdzniecības platformu noliktavas. Ja iepriekš triecieni tika īpaši vērsti pret lielākās platformas “Wildberries” objektiem, tagad pienākusi kārta otram lielākajam tirgotājam “Ozon”.
Izdevums “Vjorstka” noskaidrojis, ka pēdējā gada laikā “Ozon” platformā iegādāti vairāk nekā divi miljoni preču, kuras var izmantot arī militāriem mērķiem. Piemēram, to vidū ir ap 158 000 bruņuvestu, 81 000 bruņu ķiveru. Tāpat iegādāti tēmēkļi, nakts redzamības iekārtas un termokameras, nemaz nerunājot par dažādām dronu komponentēm.
Arī šeit var saprast Ukrainas spēku argumentus par to, kāpēc šādas civilās noliktavas var tikt traktētas kā militāras nozīmes mērķi. Turklāt daudz tiek pieminēts arī fakts, ka “Ozon” pieder vienam no tuvākajiem Krievijas diktatora Vladimira Putina līdzgaitniekiem, miljardierim Genādijam Timčenko.
Bizness kļuvis nerentabls
Krievijas ekonomika pašlaik piedzīvo lejupslīdi, bet tā nav tik strauja, kā daudziem gribētos. Kas attiecas uz interneta tirgotājiem, tiek uzskatīts, ka to ietekme uz Krievijas iekšzemes kopproduktu ir diezgan liela – tie varētu būt daži procenti no iekšzemes kopprodukta. Taču reālais ekonomikas kritums tik liels nebūs.
Viena lieta ir pašas noliktavas, bet tagad par nākamo Ukrainas triecienu mērķi arvien biežāk kļūst internetā iegādāto preču izsniegšanas punkti, kurus parasti apkalpoja mazie uzņēmēji.
Kā norāda izdevums “Novaja gazeta Eiropa”, vairākos Krievijas reģionos šis bizness ir piedzīvojis 15 līdz 20 procentu kritumu un daudzviet šāds uzņēmējdarbības veids kļuvis nerentabls.
Vairāk nekā 1000 kompānijas “Wildberries” partneru visai aktīvi cenšoties pārdod preču izsniegšanas punktus. Kā prognozē “Novaja gazeta”, visticamāk, ka šī tendence turpināsies.
Krievijas energoapgādes infrastruktūra ir noturīga
Eiropas Analīzes un stratēģiju centra ekonomists Sergejs Aleksašenko prognozē, ka Krievijas ekonomikas izaugsme šī gada trešajā ceturksnī, visticamāk, būs nulle. Gada pirmajā pusē Krievijas ekonomika bija nonākusi diezgan kritiskā punktā, taču par spīti visam ir nozares, kas joprojām pelna.
Pēc eksperta domām, nav arī pazīmju par to, ka Ukraina, tuvojoties ziemai, varētu sākt pastiprinātus triecienus, piemēram, pa Krievijas enerģētikas infrastruktūru.
Pašas Ukrainas piemērs liecina, ka enerģētikas sistēmas sabrukums faktiski iestājās tikai ceturtajā kara gadā. Tas nozīmē, ka Krievija šajā ziņā var justies salīdzinoši droši – tās enerģijas ražošanas infrastruktūra ir būvēta padomju laikā un paredzēta spēcīgu triecienu izturēšanai.
Arī Ukrainā daudzi objekti izgāja no ierindas tikai daudzkārtēju uzbrukumu rezultātā. Ukrainai diemžēl nav tik daudz šāda bruņojuma. Protams, nevar izslēgt, ka kādās Krievijas pilsētās triecieni tiks doti arī enerģētikas infrastruktūrai, bet tās varētu būt vairāk pierobežas pilsētas. Un skaidrs, ka arī Krievijai ir līdzīgi plāni par vēršanos pret Ukrainas enerģētikas sistēmu.
KONTEKSTS:
Ukraina kopš 2025. gada augusta cīņā pret Krieviju sākusi izmantot jaunu stratēģiju – triecienus pa agresorvalsts naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem, kas saistīti ar agresora uzsākto karu Ukrainā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu objektu agresora okupētajās teritorijās valsts dienvidos, kā arī lielā mērā bloķējuši piegādes Krimai.
Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pāstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Ukrainas dronu un raķešu spējas līdz šim pārsteigušas kā sabiedrotos, tā arī Kremli. Bažās par iespējamiem ukraiņu uzbrukumiem 2026. gada 9. maijā Maskavā tika ieviesti īpaši drošības pasākumi un tradicionālajā parādē nepiedalījās militārā tehnika.
Vairākās vietās Krievijā pēc Ukrainas dronu triecieniem novērots degvielas deficīts.
