ĪSUMĀ:
Iedzīvotāji Jēkabpilī kritizē komunikāciju
Jēkabpiliete Iveta Ļevkoviča vētrai gluži nesagatavota nebija. Mājās bija dzeramais ūdens, konservi un sveces, bet somā jau salikti dokumenti un pirmās nepieciešamības lietas. Sākumā šķitis – elektrības padeve drīz būs atjaunota. Taču tad pazuda arī sakari un līdz ar tiem – jebkāda skaidrība par to, kas notiek.
“Sa-ka-ri! Kad tu nezini, kas notiek ar taviem tuvajiem cilvēkiem, ar meitu, ar māsu, ar brāli. Tu nevari ne paziņot, ne paprasīt, nekā. Nezini, kur skriet. Tas ir vistrakākais. Tu nezini, vai karš sākās, vai vienkārši kaut kādi bojājumi uz ceļiem. Varbūt kāds vads nokrita vai koks? Tu nekā nezini,” stāstīja sieviete.
Kad pazuda arī ūdens, tualetei Iveta to nesa no tuvējā dīķa – līdz dzīvoklim ceturtajā stāvā. Dzeramo ūdeni nākamajā dienā atveda meita, kura pēc tā braukusi uz Līvāniem. Vēlāk izrādījās – pašvaldība dzeramo ūdeni bija nodrošinājusi vairākās vietās, taču Iveta par to uzzināja tikai pēc sakaru atjaunošanās.
“Te arī varēja palaist mašīnu ar skaļruni, kas tiešām varēja pateikt – tur un tur, tikos un tikos būs muca ar ūdeni. Vairāk brīvprātīgo vajag. Lai cilvēki staigātu un paziņotu. Lai pie tiem invalīdiem vai veciem cilvēkiem aizietu,” uzsvēra Ļevkoviča.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) atzīst – iedzīvotāju apziņošana līdz galam nenostrādāja. Taču sakaru trūkums paralizēja arī pašvaldības darbu. Brīvprātīgos nācās sūtīt uz pagastiem un pie darbiniekiem pēc informācijas.
“Vissvarīgākais, ko es redzu, lielākā kļūda ir tieši komunikācija un saziņa. Man nav iespēju paziņot saviem iedzīvotājiem, ko darīt. Mēs gājām laukā ar šiem video rullīšiem, dodot ziņu par aktuālo situāciju. Bet ko es varu iedot, ja pilsētā tikai daļā ir internets, respektīvi, mobilie sakari. Elektrības nav, rūteri nestrādā, “Tet” nestrādā,” atzina Ragainis.
Līdz ar elektrības trūkumu daļēji apstājās arī tirdzniecība. Jēkabpilī sākumā strādāja tikai viens lielveikals un daži mazie veikali laukos. Daudzviet norēķināties varēja tikai skaidrā naudā. No degvielas uzpildes stacijām (DUS) pilsētā strādāja tikai viena. Pie tās izveidojās gara rinda un satiksmi regulēja policija. Vēl vienu staciju pašvaldība vēlāk iedarbināja ar ģeneratoru.
“Nebija ģeneratoru. Nebija viņi sagatavojušies. Viņi nebija sagatavojušies šim plānam,” uzsvēra Ragainis.
Teju 90% degvielas staciju bez iebūvēta ģeneratora
Pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē Krīzes vadības centra sagatavotie dati parādīja problēmas mērogu. Latvijā kopumā ir 596 DUS, bet tikai 69 no tām ir aprīkotas ar iebūvētu ģeneratoru. Tātad tikai aptuveni katra desmitā stacija.
Vētras laikā vairākās vietās, tostarp Siguldā, Mālpilī un Raganā, nestrādāja neviena no DUS.
Jēkabpilī nestrādāja arī viena no kritiskajām stacijām, kurai jānodrošina degviela operatīvajiem dienestiem. “Dienestiem ir speciāli izstrādātas kartes ar DUS, kurām ir uzdevums nodrošināt šo darbības nepārtrauktību un arī nodrošināt tieši dienestus ar nepieciešamo degvielas apjomu. Šī karte bija mūsu rīcībā.
Jāatzīst, ka bija viena stacija šajā statusā, kurai bija problēmas. Bet mūsu transporta speciālisti sazinājās ar blakus esošo staciju, ar kuru mums nav tiešā līguma.
Viņi apliecināja, ka uzpildīs mūsu brigādes, ja būs nepieciešamība,” stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests direktore Liene Cipule.
Par problēmu valdība zināja jau pirms vētras. Vēl 21. jūlijā Ministru kabinetā skatītā ierobežotas pieejamības ziņojumā Ekonomikas ministrija norādīja – praksē lielākā daļa DUS nav aprīkotas ar ģeneratoriem. Elektroapgādes pārrāvuma gadījumā tajās nav iespējams nodrošināt ne degvielas izsniegšanu, ne norēķinus. Ekonomikas ministrija pēc vētras atzina, ka iepriekš paustās bažas ir apstiprinājušās.
Rosina noteiktām DUS strādāt arī krīzē
Klimata un enerģētikas ministrija rosina noteikt minimālu DUS tīklu ar rezerves elektroapgādi, lai katrā reģionā un pašvaldībā saprātīgā attālumā būtu pieejama viena vai vairākas stacijas, kas var strādāt arī ilgstošā elektrības pārrāvuma gadījumā.
Degvielas tirgotāji kopumā šai idejai piekrīt. “Ja valsts grib paredzēt pienākumu privātajam sektoram kaut ko nodrošināt, tad arī no valsts puses būtu korekti paredzēt attiecīgi atbalsta mehānismus vai vismaz izstrādāt tādu kā karti ar kritiski svarīgajām vietām, kur jābūt ģeneratoriem un jānodrošina nepārtraukta darbība. Bet prasīt, lai simtprocentīgi visās DUS būtu nodrošināti ģeneratori, – tad pretī ir jābūt kaut kādam valsts atbalstam,” sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.
Viņa norādīja, ka paši tirgotāji jau vērtē iespējas palielināt ģeneratoru skaitu, bet daļa uzņēmumu apsver arī satelīta interneta izmantošanu, lai elektrības un sakaru pārrāvumos stacijas varētu turpināt darbu.
Aizvadītajā vētrā degvielas tirgotājiem īpašas problēmas radīja sakaru trūkums. “Pat ja saprotam, ka DUS nav elektrības un ir pieejams pārvietojamais ģenerators, mēs nevaram nodot ziņu centrālajam birojam, ka tas šeit ir vajadzīgs. Jo internets nestrādāja un telefona sakari nestrādāja,” skaidroja Ligere.
Arī Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle uzsver – elektrību, degvielu un sakarus nevar skatīt atrauti.
“Tieši tāpēc ir nepieciešams, lai strādā degvielas uzpildes stacijas. Aizbraucam ar kannām uz degvielas uzpildes staciju, – bet tā nestrādā. Tad atkal sakaru torņi nobeigsies un nebūs sakaru. Valstij tas viss jāskata kompleksi, jāmeklē risinājums un jāpadomā trīs soļi uz priekšu,” norādīja Zīle.
Svarīgākajiem sakaru tīkliem bez elektrības jādarbojas vismaz 72 stundas
Mobilo sakaru bāzes stacijām ir rezerves barošana, taču ar akumulatoriem tās parasti spēj darboties tikai dažas stundas. Pēc tam daļai tīkla nepieciešami ģeneratori.
“Ģenerators spēj autonomi darboties daudzas stundas, bet, šīm stundām iztekot, ir jābūt iespējai pievest degvielu. Krīzes laikā daudzas degvielas uzpildes stacijas vienkārši nebija pieejamas,” sacīja “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.
“De facto” apkopotie operatoru dati rāda, ka LMT 23. augusta rītā traucējumi skāra aptuveni 47 000 pieslēgumu. “Tele2” pīķa stundā – aptuveni 50 000 pieslēgumu. Savukārt “Bite” lēš, ka pīķa brīdī traucējumi varēja skart līdz 134 000 SIM karšu. Šie rādītāji attiecas uz pieslēgumiem un SIM kartēm, nevis unikālu klientu skaitu.
Visas mobilo operatoru bāzes stacijas aprīkot ar stacionāriem ģeneratoriem nav iespējams. Daļa atrodas uz ēku jumtiem un citās vietās, kur tos fiziski nevar uzstādīt. “Galvenos punktus mēs nodrošinām. Bet atsevišķām bāzes stacijām baterijas netur tik ilgi,” uzsvēra LMT tehniskais direktors Aigars Benders.
Valsts līdz šim nebija noteikusi, cik ilgi mobilo sakaru tīklam jāspēj darboties bez elektrības. Tagad iecerēts noteikt, ka svarīgākajai sakaru infrastruktūrai autonomi jāspēj darboties vismaz 72 stundas.
“Mēs gaidām no ministrijas noteikumus vai algoritmus, kā viņi varētu redzēt tālāko mobilo sakaru noturības darbību,” sacīja “Bites” Radio tīkla attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs.
Vēl viens risinājums ir nacionālā viesabonēšana – iespēja krīzes laikā izmantot cita operatora tīklu, ja klienta paša operators konkrētajā vietā nedarbojas. “Tele2” norāda, ka par to ar valsts institūcijām runāts jau vairākus gadus, taču jautājums nav sakārtots. Šāda sistēma darbojas Ukrainā.
Krīzes vadības centrs rosina katrā novadā iepriekš noteikt arī veikalus un aptiekas, kam jāspēj darboties krīzē.
Iedzīvotājiem būtu jāzina, kur tie atrodas. Pagaidām nav skaidrs, cik tas maksās un kas par to maksās.
Tāpat rosināts veidot tā sauktos noturības punktus pašvaldībās – iepriekš zināmas vietas, kur sakaru pārrāvuma laikā varētu saņemt pārbaudītu informāciju un uzlādēt telefonu. Krīzes vadības centra ieskatā šajās vietās varētu izmantot arī satelīta internetu.
Vienlaikus pēc vētras kritika vērsta arī pret pašu centru, kurš neuzņēmās vadošo lomu. Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle tam nepiekrīt, skaidrojot, ka šī neesot bijusi valstiska mēroga krīze.
Tomēr viņš atzīst – lielākas krīzes gadījumā centra pašreizējo resursu un cilvēku varētu nepietikt. “Atbildot uz jūsu jautājumu, es redzu, ka, jā, liela mēroga, valstiska mēroga krīzēs ar esošo iedalīto resursu un personāla skaitu tas būs ļoti izaicinoši, ļoti sarežģīti. Tāpēc arī esam izstrādājuši savus priekšlikumus Krīzes vadības centra attīstībai,” norādīja Zīle.
Centrs vēl nav nokomplektēts pilnā apjomā. Arī tā situācijas monitoringa spējas, pēc Zīles teiktā, pašlaik nav pietiekamas.
Līdzīgas problēmas Latvija piedzīvoja jau 2005. gada vētrā. Arī toreiz bija traucēti sakari, trūka ģeneratoru un ilgstoši nebija elektrības. Pēc vairāk nekā 20 gadiem izrādījās – daļa toreizējo mācību joprojām nav līdz galam apgūtas.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gāja bojā cilvēks. Vairāki cilvēki cieta krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cieta divi ugunsdzēsēji glābēji.
Svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un elektrības dažādās Latvijas vietās nebija vairākas dienas. Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Elektroapgādi atjaunoja pakāpeniski.
Atbildīgie dienesti atzina, ka vētra sniegusi mācībstundu par lietām, kas uzlabojamas. Priekšlikumi jāizstrādā Krīzes vadības centram. Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) atzina, ka vētras radītā krīze izgaismoja komunikācijas trūkumus starp atbildīgajiem dienestiem, bet prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka ir jāpilnveidot Krīzes vadības centra darbs.
Ļoti stipra vētra plosījās arī Lietuvā.
