ĪSUMĀ:
Nepiekrīt strauji virzītiem priekšlikumiem
Dienu pirms mācību gada sākuma Saeimas Izglītības komisijā tikās nozares ministre ar partneriem un deputātiem, lai runātu par vairākām būtiskām pārmaiņām izglītībā, ko izglītības ministre piedāvā mainīt ar nākamo mācību gadu, kas sāksies jau otrdien. Pārmaiņas skar gan skolu finansēšanas kārtību, gan skolēnu vērtēšanu un eksāmenus pamatskolas beigās. Tieši par eksāmeniem domas atšķiras visvairāk. Ilze Indriksone uzskata – 9. klasi jāļauj pabeigt visiem, kuriem ir sekmīgas atzīmes, neatkarīgi no tā, cik labi veicies eksāmenos.
Pagājušajā gadā eksāmenos izkrita 459, šogad pavasarī – 818.
Prognozes liecinot, ka nākamā gada pavasarī šādu skolēnu skaits vēl būtiski pieaugtu.
“Tad tie provizoriski varētu būt apmēram pusotrs tūkstotis jauniešu, kuriem mēs pateiksim, – jums jāpaliek uz otru gadu, jūs nevarat doties tālāk savā izglītības ceļā. Tie ir svaru kausi, kāpēc tomēr būtu svarīgi šo lēmumu pieņemt nākamā mācību gada laikā, lai pavasarī šos bērnus mēs neapturētu. Neuzliktu viņiem zīmogu – tev nav izdevies, tev nav sanācis,” komentēja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA).
Iebilst 85 skolu vadītāji
Nozare šīs izmaiņas sauc par sasteigtām. 85 skolu vadītāji parakstījuši vēstuli, kurā pausta neapmierinātība ar steigu ministres lēmumos tieši mācību gada priekšvakarā. Otrdien šos jautājumus plānots skatīt valdībā. “Nē” pateikusi JV un nu arī vēl viens koalīcijas partneris – ZZS.
“Jaunā Vienotība” paliek pie tā, ka nav pieņemama šī steiga un kvalitātes mazināšana, komentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Agita Zariņa-Stūre (JV).
“Esam gatavi šai sarunai, bet mēs šo sarunu jau mēnesi gaidām, un mums nekādi neizdodas nekāda saruna, jo vienkārši ietiepīgi un
ietiepīgi iet uz šo un uz visu.
Arī koalīcijas partneri par visiem jauninājumiem uzzināja no televīzijas. Sāksim ar to. Tad mēs mēģinājām visādu formātu sarunās kaut kur tikt uz priekšu, tur tika mainīta informācija, grozīti un nesūtīti dokumenti. Mēs nekur neesam tikuši,” viņa teica.
“Šodien ir notikusi ZZS valdes sēde, kurā valde lēma neatbalstīt sasteigtas reformas, un ministrei ir jānāk uz koalīciju ar reformu, kurai ir sabiedrības atbalsts,” pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedre Līga Kļaviņa (ZZS).
Kā risinājums komisijā izskanēja, ka,
iespējams, pārmaiņas varētu atlikt par vienu mācību gadu vēlāk.
Vai arī necelt eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu uz 20 %. Saeimas komisijā gan nekādi lēmumi vēl netika pieņemti.
“Šobrīd, skatoties uz šo situāciju, manuprāt, tas būtu slikts signāls attiecībā uz tiesisko paļāvību, ka mēs uzsākam šo mācību gadu, un mēs noslēdzam to ar citiem principiem, nekā mums šobrīd ir likumā. Tāpēc es personīgi domāju, protams, tas būs komisijas jautājums, bet, ka tas termiņš tomēr nestāsies ar šo mācību gadu, bet ar nākamo mācību gadu. Manuprāt, tas būtu loģiskāk un labāk,” pauda arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”).
Piedāvāti arī kompromisi
Arī IZM jau ir piedāvājusi kompromisu, norādot, ka 9. klašu centralizēto eksāmenu rezultāti joprojām būs svarīgi, iestājoties nākamajā izglītības iestādē. Ministrija arī rosina noteikt, ka vispārējās vidusskolās drīkstēs uzņemt tikai tos, kuri ieguvuši vismaz 20 procentus punktu latviešu valodas un matemātikas eksāmenos.
Neskatoties uz šādu piedāvājumu, nav pieņemama neskaidrība dienu pirms mācību gada sākuma, uzsvēra pedagogu arodbiedrībā.
“Gribētos palamāties: draņķīgi.
Un tas ir tas, ko mēs visām partijām tagad lūgsim, slēdzot vienošanos par sadarbību, lai ir punkts, ka būtiski grozījumi, kas attiecas uz nozari, nedrīkst tikt pieņemti vasarā. Tam ir jābūt līdz mācību gada beigām, protams, rēķinoties, ka var būt kāda ārkārtējā situācija, bet par šādām standartsituācijām un tādiem grozījumiem: šī tradīcija jāpārtrauc. Tas jau ir bijis padsmit gadu garumā. Mēs nevaram gribēt cieņpilnu attieksmi pret nozari, ja paši politikas veidotāji šādi izturas. Tas tomēr kaut ko liecina, ja tu necieni savu nozari, savus cilvēkus,” uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Lems par mērķdotāciju sadali
Valdība otrdien lems arī par mērķdotāciju sadali starp pašvaldībām skolotāju algām. Par tām mācību gada sākumā lemts arī citus gadus. Taču šoreiz situācija ir sarežģītāka, jo stājas spēkā jauns skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”, kurš arī vēl tiek mainīts.
Indriksone atzinusi, ka nav bijuši pilnīgi aprēķini par to, cik tā izmaksā speciālajā izglītībā, un izrādījies, ka vajadzēs papildus divus miljonus eiro. Taču citi politiķi uzskata, ka dārgāka skolotāju algošana var būt tāpēc, ka kļuvušas nedaudz pielaidīgākas prasības par skolēnu skaitu klasē.
“Ir “Programma skolā”, kur mums nepatīk dīvaini mistiski ielikti kritēriji, par kuriem mēs šobrīd nezinām, vai ir finansējums, un, ja ir, tad no kādiem avotiem, jo nu, skatot kritērijus plašāk, ir skaidrs, ka tam vajag naudu,” teica Zariņa-Stūre.
Ministre bažas par iespējām problēmām skolu finansēšanā pagaidām neapstiprina, paužot, ka modelis nav mainīts tik būtiski, lai kļūtu krietni dārgāks.
Par daļu no piedāvātajām reformām otrdien jālemj valdībai.
KONTEKSTS:
No 1. septembra plānotas būtiskas izmaiņas izglītības standartā – skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā, 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās.
Plānots, ka, lai 9. klasē skolēni saņemtu atestātus, būs jābūt sekmīgi nokārtotiem mācību priekšmetiem – centralizēto eksāmenu vērtējumi netiks ņemti vērā atestāta iegūšanai.
Paredzēts, ka centralizēto eksāmenu rezultātiem saglabāsies nozīme, stājoties kādā izglītības iestādē nākamajos izglītības posmos.
