ĪSUMĀ:
Nepālā apstiprināta jau vairāk nekā 900 cilvēku bojāeja, bet gandrīz 4000 joprojām nav atrasti. Pazudušo vidū ir arī gandrīz 600 ārvalstu pilsoņu. Daudzi cilvēki aizskaloti tālu lejup pa straumi, un bojāgājušie atrasti pat simtiem kilometru no katastrofas vietas. Starp pazudušajiem joprojām ir arī 33 Latvijas valstspiederīgie.
“Skaits mums ir nemainīgs 33. Joprojām nav nekāda informācija. Nav izglābto sarakstos. Uz ko mēs, protams, visi ļoti raizējamies. Tā kā 33. Nekādas citas izmaiņas šobrīd nav,” informē Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne.
Līdz šim 20 Nepālā pazudušo radinieki ieradušies Valsts policijā nodot DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai, savukārt pirmdien paredzēta vēl piecu paraugu nodošana, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā. Tuvākajā laikā Nepālā plāno ierasties arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pārstāvis.
Nepālā pazudušo radinieki no svētdienas var pieteikties Valsts policijā nodot DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai.
Trīs Latvijas iedzīvotāji nav cietuši plūdu izraisītajā dubļu nogruvumā Nepālā, bet 33 patlaban tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Latvijas goda konsuls Nepālā informējis Ārlietu ministriju (ĀM), ka no plūdu skartajā reģionā atrastajiem bojāgājušajiem identificēti ir tikai daži, bet pārējie atrodas pagaidu uzglabāšanas vietās un slimnīcās. Atbilstoši Nepālas varas iestāžu sniegtajai informācijai daudzu bojāgājušo identifikācija vairs neesot iespējama mirstīgo atlieku stāvokļa dēļ, savukārt to tālāka uzglabāšana radot inficēšanās un epidēmijas risku, tādēļ Čitvanas apgabala atbildīgā iestāde nolēmusi visas mirstīgās atliekas cieņpilni apbedīt.
Pirms apbedīšanas no katra ķermeņa tiks paņemti DNS paraugi un reģistrēti, liecina ĀM saņemtā informācija. Lai nepieciešamības gadījumā varētu ātrāk veikt Latvijas valstspiederīgo identificēšanu, Nepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo pirmās pakāpes tuvinieki (vecāki un bērni) tiek aicināti brīvprātīgi nodot savus DNS paraugus Latvijas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē.
DNS paraugus var nodot vairākās vietās Latvijā, pirms tam sazinoties ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes pārstāvjiem, lai sevi identificētu un vienotos par laiku un vietu. Rīgā un Rīgas reģionā ar policiju par paraugu nodošanu jāvienojas pa tālruni 67208733, Vidzemes reģionā – 64201342, Kurzemes reģionā – 63404585, Zemgales reģionā – 29211621, bet Latgales reģionā – 65403306. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments.
Pazudušās tuvinieks Dmitrijs: Mums vienkārši jāgaida
Īsi pēc ziņām par Nepālā notikušo turp devās arī ukrainis Dmitrijs Kuļikovs. Viņa mamma Olena uz Nepālu bija aizceļojusi kopā ar Latvijas jogas grupu “Yantra”, un grupas dalībnieki dabas katastrofas brīdī atradās tieši pie Nepālas un Ķīnas robežas. Viņi patlaban ir pazuduši bez vēsts.
Dmitrijs ir Katmandū kopš piektdienas rīta, lai pats operatīvāk varētu sekot līdzi vietējo iestāžu ziņām par cietušo sarakstiem. Viņš arī centās nokļūt tuvāk notikuma vietai.
“Ir ļoti daudz informācijas, un ir daudz pazudušu cilvēku, tā šeit ir nacionāla līmeņa katastrofa. Es mēģināju pievienoties lidojumā ar helikopteru uz turieni, bet man tas tika liegts. Vienu dienu bija pārāk slikts laiks, lai lidotu, un tad valsts aizliedza lidojumus turp cilvēkiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar meklēšanas darbiem. Tā arī es netiku uz notikuma vietu, jo arī tas reģions šobrīd ir slēgts, un tu nevari tur nokļūt, ja esi civiliedzīvotājs, jo, ja visi centīsies tur aizbraukt, tas radīs haosu.
Taču ir iespēja te runāt ar iestādēm, es runāju ar vairākām, bet šobrīd vienīgais, ko viņi dara, ir dažādu sarakstu veidošana un atjaunošana.
Tuvinieki to visu ir izdarījuši. Savukārt pašās slimnīcās ir jēga meklēt kādu, ja tajās ir cilvēki, kuri ir bezsamaņā un nevar sevi identificēt, bet es neatradu nevienu slimnīcu šeit, kurā būtu šādi cilvēki no Eiropas. Tāpēc mums ir vienkārši jācer un jāgaida, ka meklēšanas operācijas nesīs kādas labas ziņas.”
Dmitrijs arī stāstīja, ka tuvākajā laikā nodos savu DNS paraugu vietējām iestādēm Nepālā.
Uz Nepālu dosies Ārlietu ministrijas pārstāvis
ĀM Konsulārā departamenta vadītāja Edīte Medne Latvijas Radio pastāstīja, ka tuvākajās dienās uz Nepālu dosies arī departamenta pārstāvis:
“Šobrīd mēs finalizējam visas tehniskās procedūras, lai pēc iespējas ātrāk nosūtītu mūsu ĀM Konsulārā departamenta pārstāvi uz Nepālu, kurš tad būs kā koordinators saziņā ar mums.
33 mūsu Latvijas valstspiederīgie ir [pazudušo] sarakstā, un mums šobrīd nav nekādas informācijas par viņu likteni. Protams, sociālajos tīklos izplatās dažāda informācija, bet mums nav nekā, ko mēs varētu apstiprināt.
Nepālā šobrīd jau strādā gandrīz 20 000 glābēju. Pazudušo skaits aug ar katru dienu, jau tagad ir vairāk kā 4000 pazudušo, tas nozīmē, ka informācija nāk iekšā no visām pusēm, un cilvēku skaits ir milzīgs.”
Nepālā pazudušo Latvijas ceļotāju saraksts ir arī iesniegts Ķīnas, Nepālas un nu jau arī Indijas institūcijām, jo bojāgājušie aiznesti arī Indijas teritorijā.
Šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem ir piekļūt vairāk nekā 900 strādnieku, kuri, iespējams, iesprostoti hidroelektrostaciju tuneļos. Ceļu aizšķērso milzīgs dubļu un klinšu sanesumu daudzums. Meklēšanu vairākkārt apgrūtinājuši arī slikti laikapstākļi un jaunu plūdu un nogruvumu draudi.
Ģimenēm būtiska ir patiesa informācija
Svētdien, 30. augustā, plkst. 17.50 Rīgas lidostā pulcējās Latvijas pazudušo ceļotāju tuvinieki. Viņi pulcējās tajā brīdī un vietā, kur ceļotājiem bija paredzēts atgriezties mājās. Tuviniekiem pie apģērba bija piespraustas arī baltas lentītes kā cerības un kopības zīme.
Nepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieki pulcējas Rīgas lidostā Foto: LETA, Zane BitereNepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieki pulcējas Rīgas lidostā Foto: LETA, Zane BitereNepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieki pulcējas Rīgas lidostā Foto: LETA, Zane BitereNepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieki pulcējas Rīgas lidostā Foto: LETA, Zane BitereNepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieki pulcējas Rīgas lidostā Foto: LETA, Zane BitereNepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieki pulcējas Rīgas lidostā Foto: LETA, Zane BitereNepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieki pulcējas Rīgas lidostā Foto: LETA, Zane BitereNepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieki pulcējas Rīgas lidostā Foto: LETA, Zane BitereNepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieki pulcējas Rīgas lidostā Foto: LETA, Zane Bitere
Tikšanās aicinājuma iniciatore ir Ieva Taranda, kura ar ģimeni gaida ziņas par Nepālā pazudušo vīra māsu un viņas vīru. Viņa sacīja, ka ar šo simbolisko tikšanos tuvinieki vēlējās vienkārši satikties klātienē, būt kopā un sajust viens otra plecu:
“Mēs apliecinājām savu mīlestību. Man liekas, pirmkārt, pret mūsu mīļajiem 33 cilvēkiem, kuri mums tur ir. Mēs nezinām, kur viņi ir. Un mēs satikāmies viens ar otru. Vakardiena (svētdiena – red.) bija tāds mīlestības apliecinājums. Tā ģimene ir paplašinājusies. Šobrīd tāda kopiena, tāda miera kopiena. Un tas, ko vēlos pateikt, ka mums ļoti būtiska ir patiesa informācija.
Mēs esam saņēmuši ļoti daudz dažādas informācijas, dezinformācijas, kas rada absolūti nevajadzīgu sajūtu pie visas šīs smagās situācijas.”
Tuvinieku pārstāvji arī apstiprināja, ka svētdien ar šo reisu Latvijā atgriezās arī kāda Latvijas valstspiederīgā, kas bija lielajā ceļotāju grupā no Latvijas, bet nebija devusies svētceļojumā, kura laikā notika postošais dubļu nogruvums un plūdi.
Palīdzēt vēlas arī cilvēki un organizācijas Latvijā. Ārlietu ministrija novērtē saņemtos palīdzības piedāvājumus un šobrīd plāno, kā pieejamos resursus vislabāk izmantot.
Latvijā savu atbalstu un palīdzību tuviniekiem piedāvā biedrība “Palīdzēsim viens otram”. Tuvinieki emocionālajam atbalstam var vērsties arī krīžu centrā “Skalbes” (valsts apmaksāts vienotais krīzes tālrunis: 116 123), krīžu centrā pieejamas arī individuālas psiholoģiskās konsultācijas bez maksas.
“Šajā situācijā cilvēki var piedzīvot ļoti dažādas reakcijas, piemēram, spēcīgu trauksmi, bailes, bezspēcības sajūtu. Var būt grūtības gulēt un koncentrēties. Līdz šim brīdim nav neviens vērsies pie mums pēc atbalsta, taču mēs ļoti aicinām nepalikt vieniem ar piedzīvoto un zvanīt uz diennakts emocionālā atbalsta tālruni 116 123 un saņemt šo atbalstu, tas ir pieejams ikvienam ikvienā brīdī. Nepalikt patiešām vienam pie šīm smagajām emocijām,” sacīja krīžu centra “Skalbes” vadītāja Anda Švinka.
KONTEKSTS:
26. augustā Nepālu skāra plaši plūdi, bet tuvējo Tibetu dubļu noslīdeņi. Eksperti lēš, ka plūdus izraisījis no tūkstošiem metru augstuma nokritis ledāja gabals. Tas iekritis upē, pa kuru plūstošās dubļu masas izraisīja katastrofu Nepālā un Tibetā. Līdz pirmdienas, 31. augusta, rītam apzināts, ka dabas katastrofā gājuši bojā vismaz 900 cilvēki, bet bez vēsts pazuduši 4793.
Nepālā šī ir upuru skaita ziņā lielākā katastrofa kopš 2015. gada zemestrīces.
