ĪSUMĀ:
Balsojumā piedalās 82,5 % pilsoņu
Referendumā piedalījās 82,5 % balsstiesīgo Islandes pilsoņu. Tik augsta vēlētāju līdzdalības nebija reģistrēta kopš parlamenta vēlēšanām 2009. gadā. Augsto vēlētāju aktivitāti izcēlusi arī Islandes premjere Kristruna Frostadotira, norādot, ka tā dod valdībai nepārprotami skaidru mandātu, kā rīkoties. Balsojums nozīmē, ka vismaz šīs valdības laikā jautājums par jebkādām sarunām ar Briseli par Islandes dalību blokā tiek nolikts malā.
“Es lepojos ar vakardienas rezultātu. Ar to es domāju – šajās vēlēšanās vairāk nekā 80 % valsts iedzīvotāju pauda savu viedokli. Tas ir lieliski Islandei. Mums vēlēšanās vienmēr ir bijusi liela aktivitāte, bet tas, ka mēs esam spējuši iesaistīt cilvēkus šādā jautājumā, mums ir ārkārtīgi svarīgi. Mēs vienmēr zinājām, ka rezultāts būs tuvu. Tas atkarīgs no tā, kam jūs jautājat – cik tuvs cilvēkiem šķiet 53 pret 47. Ir acīmredzams, ka gandrīz puse valsts vēlējās turpināt šīs sarunas, bet vairāk nekā puse iedzīvotāju to nevēlējās,” sacīja Frostadotira.
Viņa arī norādīja – kaut arī starptautiskā vide kļūst arvien nedrošāka, referendumā gūta atziņa, ka liela daļa islandiešu jūtas droši.
Bijušais Islandes tieslietu ministrs Bjorns Bjarnasons komentēja: “Esmu bijis daļa no “Nē” kampaņas gan tagad, gan arī no 2009. līdz 2013. gadam. Es ļoti atbalstu Eiropu. Mēs esam Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, un uzskatu, ka tas atrisina mūsu problēmas ar Eiropas Savienību. Tai pievienojoties, mēs nonāktu jaunā sadarbības sistēmā, kas mums patiesībā nebūtu izdevīga, ņemot vērā mūsu zivsaimniecību un lauksaimniecību.”
Savukārt “Jā” kampaņas līdzdibinātājs Jonass Hagans domā, ka stabila valūta varētu palīdzēt Islandes ekonomikai.
“Galvenais iemesls, kas mani mudina secināt, ka mums vajadzētu izpētīt šo iespēju, ir mūsu valūta.
Islandes kronas vērtība ir ļoti svārstīga. Mums ir sava valūta, valstij ir tikai 380 000 iedzīvotāju. Mums ir arī sava centrālā banka, kas atrodas tepat aiz mums. Tas ir radījis vidi, kurā ilgstoši bijusi ļoti augsta inflācija un procentu likmes. Tā, iespējams, ir Islandes ekonomikas vājākā puse, jo kopumā mūsu ekonomika ir ļoti spēcīga un dzīves apstākļi ir ļoti labi. Taču vienmēr pastāv jautājums, vai ko labu iespējams padarīt labāku,” sacīja Hagans.
Referendumā svarīga zivsaimniecība un lauksaimniecība
Frostadotiras valdība bija solījusi referendumu rīkot ne vēlāk kā 2027. gadā, taču process paātrināts starptautiskās spriedzes dēļ, toskait ASV prezidenta draudu dēļ Grenlandei.
“Kāpēc mēs paātrinājām referenduma rīkošanas procesu, kas bija paredzēts 2027. gadā? Tas galvenokārt ir Islandes interešu dēļ. Ir acīmredzams, ka pasaule ir dramatiski mainījusies, es teiktu, pēdējo 18 mēnešu laikā. Noteikumos balstītā kārtība ir apdraudēta, tāpat kā starptautisko tiesību ievērošana,” izteicās Islandes ārlietu ministre Torgerda Katrīna Gunnarsdotira.
Tiesa, šķeļošākie jautājumi referendumā izrādījās saistīti nevis ar drošību, bet gan zvejniecības un lauksaimniecības nozari. Tādēļ likumsakarīgi, ka četros no sešiem vēlēšanu apgabaliem, toskait lauku rajonos, vairākums balsoja pret. “Par” balsu vairāk bija tikai abos galvaspilsētas Reikjavīkas apgabalos.
Kāds Reikjavīks iedzīvotājs izteicās: “Es domāju, ir diezgan izšķērdīgi pat neredzēt, kāda vienošanās potenciāli varētu būt galdā. Iedomājieties, ja jūs dodaties pie nekustamā īpašuma aģenta, un viņš jums jautā, vai vēlaties ienākt, apskatīt māju, un jūs sakāt – nē, nē, esmu redzējis pietiekami daudz. Es nezinu, kā jums var būt viedoklis, ja jūs pat nezināt, kas ir galdā.”
Politologu iznākums nepārsteidz
Politologs Eirikurs Bergmans sacīja, ka referenduma iznākums nav pārsteigums, jo par to liecināja arī pēdējās vēlētāju aptaujas pirms balsojuma. Viņaprāt, kampaņa pret sarunu atsākšanu spēja labāk mobilizēt tos islandiešus, kuri satraucās par valsts suverenitātes zaudēšanu, ja Islande pievienotos ES.
“Viņiem izdevās uzrunāt cilvēku visdziļākās jūtas un to, ko nozīmē Islande, kāda ir tās vieta pasaulē un tā tālāk.
Savukārt “par” puse rīkoja pārāk tehnisku kampaņu, pienācīgi neizskaidrojot to, kāpēc Islandei vajadzētu pievienoties Eiropas Savienībai. Turklāt uz debatēm nekādu būtisku iespaidu neatstāja ģeopolitiskās pārmaiņas mums apkārt. Pretēji tam, kas starptautiskajos medijos tika nepareizi ziņots, nemierīgā situācija pasaulē debatēs faktiski neatbalsojās,” Bergmans sacīja raidsabiedrībai BBC.
Opozīcijā esošās eiroskeptiskās partijas priecājās par vairākuma islandiešu izvēli. Tās arī aicināja valdību domāt par to, kā sekmēt stagnējošās ekonomikas izaugsmi un samazināt augsto inflāciju.
Vienlaikus referenduma iznākums nenozīmē, ka Islande nākotnē nevarētu jaunā balsojumā lemt par šo pašu jautājumu.
KONTEKSTS:
29. augustā Islandē notika referendums par to, vai atsākt sarunas par salas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Tā kā Islande jau ir ekonomiski integrēta ES, pozitīvam balsojumam būtu lielāka simboliskā un politiskā nozīme, nevis ekonomiskie ieguvumi abām pusēm.
Islande 2010. gadā sāka sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, bet 2013. gadā Reikjavīka paziņoja par sarunu apturēšanu.
ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme sagrābt kaimiņos esošo Grenlandi mudināja Islandes proeiropeisko valdību sarīkot tautas nobalsošanu par to, vai vajadzētu atsākt sarunas ar Eiropas Savienību.
