Izdevums prognozē, ka Kremlis tuvākajā laikā pastiprinās hibrīdkaru un sabotāžas pret Ukrainas sabiedrotajiem. Tāpat Krievija varētu vērsties pret palīdzības piegādēm no Eiropas uz Ukrainu.
Izlūki arī pauž bažas par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem militārajām rūpnīcām Eiropā, kas sadarbojas ar Ukrainu. Vienlaikus tiešu konfrontāciju ar NATO eksperti noraida.
Savukārt Ukrainā šāda eskalācija nozīmētu plašākus un postošākus gaisa triecienus, kā arī Putins ir apņēmies karā nosūtīt vēl 300 līdz 400 tūkstošus karavīru.
“Economist” norāda, ka Kremļa saimnieks arī varētu pastiprināt represijas pret tā sauktajiem “iekšējiem ienaidniekiem” – nevis tāpēc, ka tie apdraudētu viņa varu, bet gan tāpēc, ka viņam ir jādemonstrē spēks.
Tāpat kāds ilggadējs Putina līdzgaitnieks žurnālam izteica pieņēmumu, ka Putins pagājušajā nedēļā notikušo ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa vizīti Maskavā uztvēris kā ASV vājuma pazīmi. Pēc avota teiktā, Putins tieši tāpat interpretējis arī Retklifa priekšgājēja Viljama Bērnsa vizīti 2021. gada novembrī.
22. augustā Putins izteicās, ka Ukraina ar saviem uzbrukumiem ir atvērusi “Pandoras lādi”, un solīja atbildes triecienus Ukrainas ekonomikas jūtīgākajiem sektoriem.
“Neviens nevar zināt, kas notiek Putina kunga galvā. Taču kara eskalācijas iemesli, tāpat kā pats lēmums par iebrukumu, ir iekšēja rakstura. Viņa galvenais mērķis vienmēr ir bijis saglabāt savu varu un, galu galā, savu dzīvību,” teikts žurnāla “The Economist” rakstā.
“Krievijas sistēma iecietīgi izturas pret vardarbību, bet nepiedod neveiksmes. Iespējams, viņš [Putins] uzskata, ka kara pārtraukšana, nesasniedzot pat minimālo mērķi – ieņemt visu Donbasu [Ukrainas] austrumos – pakļaus viņu fiziskam riskam,” spriež raksta autori.
“The Economist” apgalvo, ka Putins kādā brīdī esot teicis saviem līdzgaitniekiem, ka viņu pakāršot.
