Gunta savulaik strādājusi par skolotāju, bet nu jau labu laiku pievērsusies aitu un vīnogu audzēšanai. Viesus, kas brauc aplūkot viņas saimniecību, vienmēr sagaida dzīvespriecīgā un draudzīgā aitiņa Lote.
“Lote mums ir īpašs gadījums. Lote ir piena aitiņa, ko mēs esam barojuši ar pudeli. Viņa ir pēdējā aitiņa, kas piedzima. Viņa ļoti gribēja dzīvot, savukārt mamma no viņas atteicās,” sacīja Gunta. “Atvedām viņu uz mājām, ielikām groziņā, mums bija pamperi. Esam slaveni Tukuma aptiekā, ka mēs pamperus mainījām ar dažādiem izmēriem. Viņa ir ļoti, ļoti mīļa. Viņai patīk cilvēki. Teikšu godīgi. Viņa blakus iet labāk nekā suns.”
Vairāk nekā pirms 20 gadiem Gunta ar vīru sāka saimniekot vīra vecmāmiņas īpašumā, iestādot pirmās vīnogas.
Vīrs paralēli saimniecībai joprojām ir sporta skolotājs skolā. Guntai dzīve saimniecībā sniedz mieru. Te ir viņas pasaule. Vīnogas palīdz aitām, aitas vīnogām.
Gunta sacīja: “Pavasarī agri vari izlaist aitiņas ārā, viņas apēd zāli. Vēl ir labs mēslojums no aitiņām. Tad es izmantoju putnu atbaidīšanai, kad septembrī sākas vīnogas, tad sienu no aitas vilnas astes, nopūšu melnā krāsā. Uz mirkli tas palīdz.”
Vīnogu raža šosezon mazāka
Šogad daba vīnogu audzētājiem nav bijusi saudzīga. Ziemā saimniecības dārza lejasdaļā temperatūra brīžiem noslīdējusi līdz pat mīnus 35 grādiem. Aukstums pamatīgi ietekmējis vīnogulājus, tāpēc raža šosezon ir mazāka.
“No sākuma liekas kreņķis liels, bet pēc tam man atliek laika ziemas nedarbus padarīt, nedaudz patīrīt, lai ir smukāk. Nākamgad dārzs tev pateiks paldies,” norādīja Gunta.
Vīnogas prasa gana lielas rūpes. Ja vēlas izaudzēt lielas un saldas, tad gar mājas vai šķūņa sienu tās nevajadzētu palaist augt savā nodabā.
Gunta sacīja: “Ja mēs vēlamies vīnogas likt vīnā, tad ir obligāti viņas jānormē. Protams, krūmiem ir jābūt ierobežotiem, jo tad viss labumiņš ieiet iekšā vīnogā. Jo vairāk labuma vīnogā, jo labākas kvalitātes vīns. Ļoti svarīgi ir laikapstākļi. Ja ir saulīte pietiekami iedevusi vīnogām cukuru, tad viss ir kārtībā.”
Lēmumu saimniekot laukos nenožēlo
Lēmumu sākt saimniekot laukos Gunta nenožēlo, lai gan atzīst, ka katram darbam ir sava grūtā puse. Bet, ja patīk tas, ko tu dari, to visu var pieciest.
Gunta sacīja: “Es pati to biju teikusi, ka es nekad nedzīvošu laukos un man nekad nebūs lopi. Tad ir tas “ha, ha, ha”. Nekad nesaki hop, iekams neesi pārlecis pāri. Izrādās, man šī lieta ļoti patīk.”
“Es vienmēr saku cilvēkiem, jūs nezināt, kas jūsos ir apslēpts, kādi talanti vai kādas iespējas. Es saku – mēģiniet! Mēģiniet visu. Ja kaut kas mainās par 180 grādiem, mēģiniet. Jūs atklāsiet kaut ko jaunu,” sacīja Gunta.
