Gluži kā Latvijā arī Igaunijas prezidenta pienākumos ir līdzsvarojoša un pārstāvnieciska loma: valsts pārstāvība starptautiskā līmenī, parlamenta apstiprināto likumu izsludināšana, kā arī bruņoto spēku virsvadība. Viena būtiska atšķirība no Latvijas – Igaunijā prezidentu ievēl ar divu trešdaļu deputātu balsīm.
Tartu Universitātes pasniedzējs Heiko Pēbo uzsver – šis valsts pamatlikumā nostiprinātais nosacījums nepieļauj partejisku prezidentu.
“Tāpēc parasti kandidāti nav politiķi, jo, ja viņi nāk no vienas vai otras partijas, šis politiskais mantojums ietekmēs un var iedragāt spēju rast vienprātību. Tas ir mazliet savādāk nekā Latvijā, kur pietiek ar vienkāršu vairākumu. Šeit, Igaunijā, ir mērķis, ka prezidents politiskajā sistēmā ir līdzsvara figūra. Un tā nav saistīta ar kādu no politiskajām partijām.”
Foto: Johan Skytte Institute of Political StudiesTartu Universitātes pasniedzējs Heiko Pēbo
Zināmā mērā nav pārsteigums, ka dažu nedēļu laikā tieslietu kanclere Ille Madise spēja gūt koalīcijas un vairuma opozīcijas spēku atbalstu.
Vēl vasarā parādījās vairāku iespējamo kandidātu vārdi. Taču tikai pēc tam, kad jūnija beigās opozīcijā esošie sociāldemokrāti izteica atbalstu tiesībsardzes kandidatūrai, aktīvāk to apsvērt sāka arī citas partijas.
52 gadus vecā Ille Madise Igaunijas tiesībsardzes amatā strādā 11 gadus un šobrīd ir savā otrajā pilnvaru termiņā. Pēc izglītības juriste, viņa iepriekš strādāja par tiesību zinātņu profesori, sešus gadus bija prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa padomniece juridiskajos jautājumos. Madises tēvs Tenis Antons vairāk nekā 20 gadus bija Augstākās tiesas tiesnesis. Vairākus gadus Madise veidojusi arī populārzinātniskos raidījumus komercstacijai “Kuku Raadio”.
Vienīgais Igaunijas tiesībsardzes tēlam neglaimojošais gadījums pēdējo gadu laikā, kas izpelnījās sabiedrības rezonansi, bija pirms pieciem gadiem. Toreiz mediji ziņoja, ka Madise piedalījās par seksuāliem noziegumiem notiesātā bijušā avīzes “Postimees” galvenā redaktora Pētera Helmes grāmatas atklāšanā. Viņa vēlāk atzina, ka dziļi nožēlo savu lēmumu, to pašu atkārtojot arī pirms divām nedēļām notikušajā preses konferencē.
Šobrīd Madises kandidatūru atbalsta visi likumdevējā pārstāvētie spēki, izņemot opozīcijā esošo Centra partiju un Igaunijas Konservatīvo tautas partiju jeb EKRE.
Centristu frakcija par savu nostāju balsojumā vienosies sanāksmē pirms sēdes sākuma. Savukārt EKRE deputāti balsojumā nepiedalīsies. Politologs Heiko Pēbo vērtē, ka opozīcijā esošajai konservatīvajai “Tēvzemei” lēmumu atbalstīt Madises kandidatūru izšķīra vēlētāju aptauja, kurā tiesībsardze bija populārākā no visiem kandidātiem.
Ievēlēšanas gadījumā Illes Madises līdzsvarojošā pieeja būtu turpinājums tam, ko viņa dara tieslietu kancleres amatā. To, ka Madise savā darbā ir ļoti vērsta uz sadarbību, apstiprina arī Latvijas tiesībsardze Karina Palkova. Viņa intervijā ļoti atzinīgi novērtē savu Igaunijas kolēģi:
“Viņa ir tāds komandas spēlētājs ar līdera iezīmēm, neapšaubāmi. Viņa ir kā mediators, kas spēj saredzēt problēmu. [..] Viņa izvirza mērķi. Viņa ļoti analizē, un viņa zina, kā var sasniegt labāko rezultātu. Labāko rezultātu tai mērķa grupai, kurai viņa ir pievērsusies savā darbā. Līdz ar to man ar viņu ir bijusi ļoti konstruktīva sadarbība. Ļoti abpusēji, gribētos cerēt – patīkama. Un tiešām, tos labākos vārdus varu pateikt par viņu kā par profesionāli, kas rūpējas par Igaunijas valsts iedzīvotājiem.”
Karina Palkova stāsta, ka viņai ar Illi Madisi daudzos jautājumos sakrīt redzējums – kaut vai jautājumos par migrāciju, valsts drošību un cilvēktiesību ievērošanu valsts drošības apstākļos.
Foto: Rihards Millers / Latvijas RadioLatvijas tiesībsardze Karina Palkova
Igaunijas tiesībsardze savā retorikā uzsver tiesiskuma principu ievērošanu valsts līmenī. Turklāt jau tagad viņa kalpo kā tilts starp valsts pārvaldi, politiķiem un iedzīvotājiem, stāsta Palkova:
“Viņa ļoti pievēršas politiskajai kultūrai. Ja atkal analizē – viņa savā retorikā pasaka, ka – jā, ir dažādas problēmas, bet ar cieņu jāizturas pret cilvēkiem. Politiķiem ar cieņu jāizturas pret dažādām sabiedrības grupām, pret nevalstiskajām organizācijām. Kopumā tai politiskajai kultūrai jāmainās, un tas man patiesībā ļoti simpatizē. Viņa, piemēram, ļoti daudz ir pievērsusies mākslīgā intelekta jautājumiem jeb tehnoloģijām, kas ir likumsakarīgi, ja mēs runājam par Igauniju. Un viņa arī vienmēr teikusi, ka cilvēks pārvalda tehnoloģijas, nevis tehnoloģija – cilvēku.”
Karina Palkova vērtē – prezidenta amatā Ille Madise centīsies sargāt konstitucionālās vērtības, mēģinot strādāt tā, lai iesaistītajām pusēm būtu interese darboties un pildīt visu, kas ir noteikts likumā.
Konstitūcijas ievērošanu kā Madises darbības pamatprincipu uzsver arī politologs Heiko Pēbo:
“Jā, mums ir bijuši prezidenti, kas mazliet šur un tur pārkāpuši vai mēģināja mazliet pārkāpt prezidentam atļauto. Es domāju, viņa pie tā [principa] pieturas skaidri. Kā tieslietu kanclere viņa parādīja, ka spēj būt patiesi neitrāla un neieņemt stingru nostāju ideoloģiskā ziņā. Iekšpolitikā viņa ir konstitucionālists.”
Pēbo pieļauj, ka Madise varētu būt vairāk aktīva iekšpolitikā nekā ārpolitikā. Taču Tartu Universitātes mācībspēka vērtējumā viņa noteikti nebūs tas cilvēks, kas kaut kādā ziņā mainīs Igaunijas ārpolitiku.
