Igaunija bija plānojusi raķetes iegādāties no kāda Itālijā reģistrētā uzņēmuma “Datasel S.R.L.”, taču tā izrādījusies tikai čaula, aiz kuras patiesībā bijuši kādas Indijas uzņēmēju ģimenes pēcnācēji. Turklāt pats uzņēmums iepriekš nebija pārdevis nevienu raķeti.
2024. gada augustā Valsts aizsardzības investīciju centrs noslēdza pirmo pārdošanas līgumu ar “Datasel” un nosūtīja pirmos 15 miljonus eiro. Naudu šim mērķim tērēja nevis no Igaunijas valsts budžeta, bet gan Eiropas Miera fonda, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Valsts aizsardzības investīciju centra (RKIK) pašreizējais ģenerāldirektors Elmārs Vahers sacīja, ka pats šo līgumu nebūtu noslēdzis un lēmums tika pieņemts ļoti šaurā personu lokā.
Tālaika RKIK vadītājs Magnuss Valdemārs Sārs norādīja, ka pastāv zināmi riski, kas saistīti ar munīcijas iegādi no trešajām valstīm, taču neviens nozīmīgs lēmums netika pieņemts bez atbildīgās ministrijas apstiprinājuma.
Vahers uzskata, ka par neveiksmīgo darījumu ir atbildīgs tieši Sārs.
“Man ir grūti komentēt, kāpēc tika pieņemti šādi lēmumi, jo es tobrīd šeit nestrādāju. Šie jautājumi noteikti ir jāuzdod bijušajiem valsts vadītājiem. Es kopš janvāra esmu informēts par šo lietu un iepazinies ar visiem pieejamajiem materiāliem. Es nezinu, kas bija cilvēku galvās un nezinu, kā viņi domāja, kādi bija viņu galvenie argumenti. To, kas ir rakstīts, to es varu izmantot. Un, lasot šos materiālus, es uzdrošinos teikt, ka es šo līgumu nebūtu noslēdzis. Slēgt līgumu tādā apjomā un maksāt priekšapmaksu uzņēmumiem, kurus tu nepazīsti un kas pats nav munīcijas ražotājs, manuprāt, nav pareizi,” sacīja Vahers.
Laikā, kad tika noslēgts pirmais līgums, aizsardzības ministrs bija arī pašreizējais ministrijas vadītājs Hanno Pevkurs. Un par šo “pirkumu” bijis informēts gan viņš, gan tālaika Aizsardzības ministrijas kancelejas vadītājs Kusti Salms, kā arī pēcāk no Salma pienākumus pārņēmušais Kaimo Kūske.
Otro līgumu ar “Datasel” Valsts aizsardzības investīciju centrs noslēdza 2024. gada oktobrī, un arī tad tika veikts avansa maksājums vairāk nekā desmit miljonu eiro apmērā.
Pirmajam iegādātās munīcijas daudzumam bija jānonāk Ukrainā jau novembrī, taču uzņēmums ziņoja par grūtībām ražošanā. Un, neraugoties uz to, vēl tā paša gada beigās tika noslēgti vēl divi līgumi un notika jauni avansa maksājumi, kuru kopējā summa jau bija sasniegusi aptuveni 70 miljonus eiro.
Ņemot vērā, ka munīcija joprojām netika saņemta, Igaunija vērsās tiesā, un tagad abu pušu strīdu risinās Eiropas Šķīrējtiesas un mediācijas centrā.
ERR vēsta, ka Valsts kontrole savā valsts konsolidētā gada finanšu pārskata revīzijā konstatēja vairākas nopietnas problēmas Aizsardzības ministrijas pārziņā esošo aģentūru darbībā, kas, viņuprāt, palielina valsts līdzekļu un aktīvu ļaunprātīgas izmantošanas risku. Uz šīm pašām problēmām Valsts kontrole jau bija norādījusi gadu iepriekš, un toreiz Pevkurs solīja tās nopietni risināt.
Igaunijas valsts kontrole norāda, ka trūkst dažādu grāmatvedības dokumentu, tāpēc ir grūti izsekot, kas atrodas aizsardzības ministrijas īpašumā. Par šo valsts kontroles secinājumu ir uzsākta krimināllieta, taču valsts ģenerālprokurore Astrida Asi uzsver, ka pašlaik netiek meklēti vainīgie:
“Mēs pašlaik neesam uzsākuši atsevišķu izmeklēšanu. Jā, par sākotnējiem valsts kontroles atzinumiem, krimināllieta ir sākta un galvenais uzdevums ir noskaidrot lietas apstākļus. Mēs esam uzsākuši lietu tikai par grāmatvedības jautājumiem. Mēs noteikti ņemsim vērā arī jaunākos secinājumus par situāciju aizsardzības ministrijā, taču pašlaik ir pāragri teikt, vai un kā mēs varētu šo izmeklēšanu paplašināt.”
Tagad situācija kļuvusi īpaši nokaitēta un vairāki Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu opozīcijas deputāti pieprasījuši aizsardzības ministra atkāpšanos.
Parlamentā pārstāvēto sociāldemokrātu un partijas “Tēvzeme” pārstāvju vidū valda viedoklis, ka Pevkuram amats būtu jāatstāj pašam. Ja tas netiks darīts brīvprātīgi, tiks ierosināts neuzticības balsojums.
“Mēs tērējam daudz naudas valsts aizsardzībai, bet šodien visa valsts aizsardzība ir pakļauta uzbrukumiem. Hanno Pevkurs ir kļuvis par personu, kas zināmā mērā grauj uzticību valsts aizsardzībai. Es viņu pazīstu personīgi, un viņš ir labs un jauks cilvēks. Tomēr visa gada garumā viņš nav spējis atrisināt šādus svarīgus jautājumus. Būtu prātīgi, ja viņš atkāptos no amata. Ja viņš to nedarīs, es baidos, ka kādā brīdī Rīgikogu zālē tiks izvirzīts jautājums nevis par premjera, bet aizsardzības ministra nākotni,” Igaunijas Televīzijā (ETV) norādīja Sociāldemokrātiskās partijas līderis Lauri Lēnemetss.
Parlamentā nepārstāvēto labējo spēku pārstāvji uzskata, ka ar Pevkura demisiju nebūtu pietiekami un jādemisionē ir visai valdībai.
Premjerministrs Kristens Mihals ceturtdienas rītā sasaucis sēdi, kurā lūgs valsts kontrolierim sniegt pārskatu par neskaidrībām aizsardzības nozarē.
“Es sagaidu konkrētu rīcības plānu problēmu ātrai risināšanai no aizsardzības ministra Hanno Pevkura, aizsardzības spēku komandiera Andrusa Merilo, Valsts aizsardzības investīciju centra (RKIK) vadītāja Elmāra Vahera un Aizsardzības ministrijas ģenerālsekretāra Kaimo Kūsa tajā pašā sanāksmē ceturtdien,” sacīja Mihals.
Mihals ir paziņojis, ka nesaskata personisku Pevkura atbildību par notikušo, neizslēdzot, ka aizsardzības ministrs tomēr varētu uzņemties politisku atbildību.
Ceturtdien ir paredzētas valdības sarunas gan ar valsts kontroli, gan ar Pevkuru un lēmums tiks pieņemts pēc tām.
