Piemēram, kā nepietiekamu Vācijas valdības rīcību, tostarp Krievijas konsulāta slēgšanu Bonnā, vērtēja Eiropas Parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Marija-Agnesa Štraka-Cimmermane. Viņa intervijā laikrakstam “Der Spiegel” kritizēja arī Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, pārmetot viņam, ka viņš “palicis ēnā”, jo par pasākumiem pret Krieviju paziņojuši Vācijas valdības ministri, nevis pats kanclers.
Štraka-Cimmermane aicinājusi izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai sniegtu atbalstu Ukrainai, kā arī pārskatīt Vācijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu uzturēšanās statusu un viņiem piederošo aktīvu statusu.
Arī Vācijas Bundestāga opozīcijā esošie “zaļie” pauduši neapmierinātību ar jaunajiem pasākumiem. “Zaļo” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Konstantīns fon Nocs intervijā televīzijas kanālam “ZDF” paudis “zināmu vilšanos” par vairāku pasākumu nekonkrētību, tomēr kopumā atzina, ka federālā valdība ir “uz pareizā ceļa”.
Savukārt galēji kreiso nometni pārstāvošā politiķe Sāra Vāgenknehta asi kritizējusi pret Krieviju vērstos pasākumus. “Pat ja aiz tā stāv Krievija, drons, kas nav nodarījis nekādu kaitējumu, nevar būt par iemeslu ārkārtīgi bīstamai eskalācijai,” viņas teikto citē aģentūra “dpa”.
Vāgenknehta apsūdzēja kancleru Frīdrihu Mercu par to, ka viņš arvien vairāk tuvina Vāciju karam ar Krieviju.
KONTEKSTS:
Vācijas valdība 1. septembrī apsūdzējusi Krieviju par mēģinājumu sarīkot diversiju Leipcigas lidostā, kur pagājušajā mēnesī tika atrasti droni ar sprāgstvielām.
4. augustā Leipcigas lidostā, kam ir nozīmīga loma militārajos pārvadājumos, tika atrasts bezpilota lidaparāts ar sprāgstvielām.
Policija izmantoja robotu, lai neitralizētu sprāgstvielas dronā, kas tika atrasts netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas, un uzskata, ka otrs drons, iespējams, sadūrās ar netālu esošu loģistikas kompānijas DHL lidmašīnu. Kopš tā laika ir atrasts trešais drons, kas arī bija aprīkots ar sprāgstvielām.
