ĪSUMĀ:
Britu ārlietu ministrs: Attiecības ar Izraēlu tiks pamatīgi pārskatītas
Iepriekš Lielbritānija jau bija piemērojusi sankcijas dažiem Izraēlas valdības pārstāvjiem, tostarp iekšējās drošības ministram Itamara Bengviram, norādot, ka tā ir atbilde uz viņa aicinājumiem uz vardarbību pret palestīniešu kopienām. Tāpat britu sankcijām bija pakļautas radikālas organizācijas, kas bijušas iesaistītas vardarbībā pret palestīniešiem.
Savukārt par Londonas plāniem noteikt jaunas sankcijas, kas skar Izraēlas kolonistu apmetnes okupētajā Rietumkrasta teritorijā, publiskajā telpā sāka runāt pirms dažām nedēļām. Par galveno iemeslu, kāpēc Lielbritānijas premjera Endija Bērnema vadītā leiboristu valdība lēmusi pastiprināt sankciju politiku, kļuva Izraēlas izsludinātais konkurss aptuveni 1200 apmetņu māju būvniecībai stratēģiski svarīgā okupētā Rietumkrasta daļā.
Pēc Lielbritānijas ārlietu ministra Milibanda vārdiem
jaunās apmetnes plānots būvēt stratēģiski svarīgā Rietumkrasta teritorijā, kas faktiski padarītu neiespējamu Palestīnas valsts izveidi.
Milibands uzskata, ka šī ir sarkanās līnijas pārkāpšana, un par Londonas bažām ir informēta arī Izraēla.
“Izraēlā pie varas esošā galēji labējā valdība ir skaidri paudusi, ka vēlas nepieļaut jebkādu iespēju izveidot Palestīnas valsti. Mēs, tāpat kā daudzas citas valstis, esam atzinuši Palestīnas valsti. Mēs to izdarījām pirms gada, taču ar atzīšanu vien nepietiek. Ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu iespēju izveidot Palestīnas valsti. Izraēlieši paliks tur, kur viņi ir, un arī palestīnieši paliks tur, kur viņi ir. Vienīgais veids, kā abām tautām dzīvot mierā, ir divu valstu pastāvēšana līdzās. Tas ir ceļš, kā nodrošināt drošību Izraēlai un panākt taisnīgumu palestīniešiem. Taču šī galēji labējā valdība cenšas šo iespēju likvidēt, un mums ir jāiestājas pret šādu rīcību,” tā Londonas pozīciju šajā jautājumā ieskicēja Leiboristu partijas pārstāve, parlamenta deputāte un Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Emīlija Tornberija.
Lielbritānija, tāpat kā daudzas citas rietumvalstis, šādu notikumu attīstību vērtē kā triecienu cerībām uz divu valstu risinājumu, jo uzbūvējot jaunas kolonistu apmetņu mājas, palestīniešu teritorija faktiski būs sadalīta divās daļās un tiks izolēta no Austrumjeruzalemes.
Lielbritānija nepiegādās Izraēlai ieročus, ja tas veicinās okupāciju Rietumkrastā
Milibends norādīja, ka Lielbritānija aizliedz preču importu no Izraēlas apmetnēm okupētajā Rietumkrastā. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Lielbritānija vērsīsies pret uzņēmumiem un privātpersonām, kas veicina kolonistu apmetņu paplašināšanu, sniedzot pakalpojumus, piemēram, būvniecības vai finanšu jomā.
Lielbritānija ārlietu ministrs atgādināja, ka Londona iepriekš daļēji pārtrauca ieroču piegādi Izraēlai, saistībā ar bažām par iespējamiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Gazas joslā.
Pēc Milibenda teiktā, turpmāk Lielbritānija noraidīs visus Izraēlas pieteikumus ieroču un citu preču piegādēm, ja tas būtiski veicinās Rietumkrasta okupācijas uzturēšanu.
Milibends arī paziņojis, ka Lielbritānijas valdība piekrīt vērtējumam, ka atsevišķos Rietumkrasta apgabalos notiek etniskā tīrīšana.
Izraēla neapmierināta ar Lielbritānijas lēmumu
Lai arī kolonistu apmetņu būvniecību aizliedz starptautiskie likumi, sagaidāms, ka sankciju ieviešana varētu saniknot gan Izraēlu, gan ASV.
Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs jau ir atbildējis, ka britiem nav tiesību noteikt, kur ebreju tautai dzīvot viņu vēsturiskajā dzimtenē. Tāpat Sārs izteicies, ka Izraēla atbildēs simetriski.
Sārs paziņoja, ka Izraēla slēgs Lielbritānijas konsulātu Jeruzalemē, nodēvējot britu valdību par “naidīgu”.
Uzrunājot žurnālistus Jeruzalemē, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs norādīja, ka Londonas lēmums noteikt sankcijas pret Izraēlas apmetnēm okupētajā Rietumkrastā “nostādīs Lielbritāniju nepareizajā vēstures pusē”.
Arī ASV vēstnieks Izraēlā Maiks Hakabijs ir norādījis, ka, visticamāk, ASV reakcija par sankcijām sekos gan valsts, gan federālajā līmenī.
Pēc Hakabija vārdiem, šāda vēršanās pret sabiedroto Izraēlu noteikti atstās iespaidu uz britu uzņēmējiem, kuriem varētu tikt liegta piekļuve vairākiem ASV štatiem.
