ĪSUMĀ:
Kijivā izsludināta gaisa trauksme
Ukrainas galvaspilsētas kara administrācija apstiprinājusi vismaz trīs cilvēku bojāeju, savukārt ievainoti vismaz 19. Pēc pulksten sešiem no rīta Kijivā tika izsludināta jauna gaisa trauksme dronu draudu dēļ.
Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests ziņo, ka ir izdevies izglābt 13 cilvēkus no uzbrukumos cietušajām mājām. Postījumi un ugunsgrēki fiksēti vismaz piecos Kijivas rajonos.
Krievijas diktators Vladimirs Putins bija pavēlējis ievērot pamieru, kad nedēļas nogalē Maskavu un Kijivu apmeklēja ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.
In Kyiv and the region, as well as in many other regions, efforts to deal with the aftermath of the Russian strike have been underway since last night. It was a complex attack that the Russians tried to plan to cause as much harm to life as possible – ballistic missiles, cruise… pic.twitter.com/A6QNY51ltd — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) September 8, 2026
“Kijivā uzbrukts kritiskajai infrastruktūrai. Odesas apgabalā – tirgum. Harkivā ievainoti divi cilvēki. Tika bojāta daudzdzīvokļu ēka. No rīta Sumu apgabala dzelzceļa stacijā tika uzbrukts Kijivas–Sumu vilciena lokomotīvei. Par laimi, neviens netika ievainots. Notiek evakuācija. Tika uzbrukts arī Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabaliem,” sociālajā tīklā “X” pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas līderis arī uzsvēra, ka joprojām grūtības sagādā ballistisko raķešu pārtveršana, tāpēc ukraiņi katru dienu mēģina pārliecināt savus partnerus par nepieciešamību pēc pretraķešu sistēmām:
“Mēs jau esam apsprieduši šo jautājumu ar amerikāņiem un eiropiešiem, un notiks vēl vairākas tikšanās, tostarp šodien, ar to valstu un uzņēmumu pārstāvjiem, kuri var palīdzēt ar piegādēm un ar mūsu pretbalistisko sistēmu “FREYJA”.”
Jaunie uzbrukumi liecina, ka ASV sūtņu centieni nav devuši būtiskus rezultātus un Putins vismaz patlaban negrasās pārtraukt uzbrukumus Ukrainas pilsētām. Tas ir pretrunā ar Vitkofa izteikumiem, ka panākts būtisks progress centienos apturēt Krievijas karu pret Ukrainu. Trampa sūtnis arī pieļāva trīspusējo miera sarunu atsākšanas iespēju.
Cerības uz karadarbības sašaurināšanu ziemā
Amerikas Savienotās Valstis šobrīd pēta, vai Ukraina un Krievija var spert soļus kara darbības sašaurināšanai ziemā, atsākot sarunas par plašāku miera līgumu. Tā intervijā amerikāņu portālam “Axios” paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņa vērtējumā Krievijas vadonis Vladimirs Putins nevēlas raisīt Donalda Trampa nepatiku pirms novembra sākumā gaidāmajām ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. “Mana nojauta, ka Putinam vajag Trampu”, vērtē Zelenskis, jo “viņš nevēlas aizskart” Baltā nama saimnieku.
Ukrainas līderis ir pārliecināts, ka ASV prezidenta administrācija var piespiest Kremļa saimnieku iegrožot karu, pat ja agresorvalsts diktators to nevēlas.
Zelenskis sarunā ar “Axios” žurnālistu Baraku Ravidu atteicās atklāt visas detaļas plānā, ar kuru Baltā nama saimnieka sūtņi Stīvens Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners nedēļas nogalē ieradās Maskavā un Kijivā. Taču Zelenskis liek noprast, ka Vašingtonas pieeja paredz vienlaikus atsākt sarunas un panākt vienošanos, atbilstoši kurai gan Ukraina, gan Krievija ziemu pārdzīvo bez ievērojama kara darbības saasinājuma. Pēc Ukrainas līdera teiktā, ASV plānā ir ieceres, kas saistītas ar enerģētikas infrastruktūru, graudu piegādi, kā arī naftas un gāzes eksportu.
Žurnālists Ravids gan norāda – ASV amatpersonas nezina, vai pirms ziemas iestāšanās izdosies uzrunāt gan Ukrainas, gan Krievijas intereses. Zelenskis pieļāva, ka šomēnes ANO Ģenerālās asamblejas laikā varētu rīkot ASV un Ukrainas pārstāvju sarunas. Nav izslēgtas arī trīspusējās sarunas ar Krievijas dalību, kaut galīgais lēmums neesot pieņemts.
Ukrainas triecienos bojāta Saratovas naftas pārstrādes rūpnīca
Ukrainas uzbrukumos šonakt postījumi nodarīti Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcai, liecina vietējo iedzīvotāju publikācijas sociālajos medijos. Saratovas apgabala gubernators Romāns Busargins apstiprinājis uzbrukumu, taču nemin konkrētu energoobjektu un tā vietā apgalvo, ka par mērķi bijusi civilā infrastruktūra.
Šī nav pirmā reize, kad minētā naftas pārstrādes rūpnīca ir uzbrukumu mērķis.
Vasarā tā vairākkārt uz laiku apturēja savu darbu. Ik gadu rūpnīca pārstrādā apmēram 4,8 miljonus tonnu naftas un ražo vairāk nekā 20 naftas produktus. Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs iepriekš vēstīja, ka Saratovas naftas pārstrādes rūpnīca palīdz apgādāt Krievijas armiju.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
