Likme būtu 10 % no ieņēmumiem, bet nodokļa nomaksa notiktu automātiski. Ar jauno kārtību iecerēts mudināt legalizēt savu darbību cilvēkus, kuri pašlaik par nelieliem pakalpojumiem nodokļus nemaksā.
“Viss sāksies ar to, ka personai būs jāatver šis saimnieciskās darbības ieņēmumu konts un visi tajā ieskaitītie naudas līdzekļi tiks uzskatīti par iesācēju mikrouzņēmuma nodokļa apgrozījumu, no kura tad tiks automātiski ieturēts nodoklis un par kuru tiks informēts VID. Attiecīgi arī VID no savas puses sagatavos tādu kā deklarāciju un personai pašai vairs nekas nebūs jādara,” pauda Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare.
Mazināt ēnu ekonomiku
Vienkāršākais piemērs būtu cilvēks, kuram ir algots darbs, bet kurš brīvajā laikā vēl nedaudz piepelnās. Piemēram, pasniedz privātstundas, strādā par treneri, pļauj zāli, griež matus vai veic nelielus remontdarbus. Ja par šādiem pakalpojumiem cilvēks regulāri saņem naudu, tā ir saimnieciskā darbība, kas jāreģistrē un par kuras ienākumiem jāmaksā nodokļi.
Taču cilvēkam, kurš šādi nopelna tikai dažus simtus eiro mēnesī, saimnieciskās darbības reģistrēšana, ienākumu un izdevumu uzskaite un nodokļu nomaksa var šķist pārāk sarežģīta. Tāpēc daļa cilvēku par šādiem pakalpojumiem naudu saņem, taču savu darbību nereģistrē un nodokļus nemaksā.
Tieši šos cilvēkus
ar jauno kārtību valsts cer izvest no ēnu ekonomikas.
Jaunajā režīmā cilvēkam būs jāatver īpašs saimnieciskās darbības ieņēmumu konts. Informācija nonāktu Valsts ieņēmumu dienestā, kas cilvēku reģistrētu kā mazās saimnieciskās darbības veicēju un iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Visi no šīs darbības gūtie ieņēmumi būtu jāieskaita šajā kontā – arī tad, ja samaksa sākotnēji saņemta skaidrā naudā. No kontā ieskaitītās naudas automātiski tiktu aprēķināts un samaksāts 10 % nodoklis. Arī deklarāciju sagatavotu Valsts ieņēmumu dienests (VID), un cilvēkam nebūtu jārēķina maksājamā summa un jākārto ierastā nodokļu uzskaite. Tātad,
piemēram, ja cilvēks ar privātstundām mēnesī nopelna 500 eiro, nodoklī aizietu 50 eiro.
Tomēr šo iespēju nevarēs izmantot jebkurš. Tā paredzēta tikai nelielai saimnieciskajai darbībai, kur gada apgrozījums nedrīkstēs pārsniegt 12 tūkstošus eiro. Preces vai pakalpojumus drīkstēs pārdot tikai citām privātpersonām, nevis uzņēmumiem, tāpat nevarēs nodarbināt darbiniekus un vienlaikus veikt citu saimniecisko darbību. Kā arī, piesakoties, cilvēkam nedrīkstēs būt reģistrēta saimnieciskā darbība, un tāda nedrīkstēs būt bijusi arī divus iepriekšējos gadus.
Ja cilvēks jaunā režīma nosacījumus neievēros, piemēram, pārsniegs 12 tūkstošu eiro gada apgrozījumu,
no pārkāpuma brīža papildus 10 % nodoklim būs jāmaksā vēl 15 %,
un nākamos divus gadus šo režīmu nevarēs izmantot.
Bažas par riskiem
Ņemot vērā, ka nelielai saimnieciskajai darbībai nodokļa likme paredzama tikai 10 % no apgrozījuma, izdevīgāko režīmu varētu izvēlēties arī cilvēki, kuri citādi reģistrētu saimniecisko darbību vispārējā kārtībā un nodokļos maksātu vairāk.
VID ar to rēķinās. Dienests identificējis 2346 cilvēkus, kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību un nav deklarējuši attiecīgos ienākumus, un lēš, ka jauno režīmu varētu izmantot aptuveni tūkstotis no viņiem. Kopumā Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka jaunais režīms budžetam varētu dot aptuveni 808 tūkstošus eiro.
Taču šīs aplēses balstītas vairākos pieņēmumos. Piemēram, lai prognozētu potenciālo lietotāju skaitu, VID izmantojis pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu nemaksāšanu. Tajā 43 % aptaujāto par nepieņemamu atzinuši situāciju, kad cilvēks strādā citā mājsaimniecībā, bet saņemto atalgojumu nedeklarē. Šo īpatsvaru VID piemērojis identificētajiem nereģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem un tā nonācis līdz aptuveni tūkstotim potenciālo jaunā režīma lietotāju.
Par šādu aprēķinu pamatotību Budžeta komisijā šaubas pauda “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Viņš pašu ieceri atbalsta, taču uzskata, ka pietrūkst rūpīgākas analīzes par to, cik cilvēku jauno režīmu patiešām izmantos un kādas būs tā sekas.
“Jārēķinās arī ar atsevišķiem riskiem. Kā jebkurā nodoklī, kurš būtībā iziet ārpus vispārējās kārtības, jo tā likme ir tikai 10 %, pastāv risks arī šādas sistēmas manipulācijai, kur darbinieki, darba ņēmēji vai darba devēji, kas ir citos režīmos, var migrēt uz šo režīmu, lai vienkārši maksātu mazākus nodokļus. Un arī šādi riski ir jāņem vērā. Šeit tās analīzes budžeta komisijā diemžēl pietrūka,” pauda Šuvajevs.
Ieceri konceptuāli atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Darba devēju ieskatā, tas ir labs pirmais solis, lai cilvēkus, kuri pašlaik darbojas pelēkajā vai pat melnajā ekonomikā un nodokļus nemaksā vispār, padarītu par nodokļu maksātājiem.
Vienlaikus, kā norādīja LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, ar pašlaik piedāvāto regulējumu ēnu ekonomikas problēmu pilnībā atrisināt nevarēs. Pēc gada būtu jāvērtē, cik cilvēku jauno iespēju patiešām izmantojuši, kā tā ietekmējusi nodokļu ieņēmumus un konkurenci. Ja režīms būs sevi attaisnojis, LDDK
rosina apsvērt arī pašlaik noteiktā 12 tūkstošu eiro apgrozījuma sliekšņa palielināšanu
un jaunās kārtības apvienošanu ar jau esošo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
“Tas, ko mēs vēlētos redzēt, ir lielāka sasaiste ar nākamo līmeni, lai faktiski, ja šī likumprojekta mērķis ir veicināt cilvēku vēlmi maksāt nodokļus, tad tālāk lai cilvēkam būtu skaidrs ceļš, kā pāriet nākamajos nodokļu režīmos,” uzsvēra Gorkšs.
Režīma ieviešana prasīs nedaudz vairāk nekā 378 tūkstošus eiro VID sistēmu pielāgošanai. Finanšu ministrija gan lēš, ka papildu nodokļu ieņēmumi šīs izmaksas nosegs.
Ja Saeima galīgajā lasījumā atbalstīs sagatavotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, jaunā kārtība stāsies spēkā no nākamā gada 1. aprīļa.
