Izmaksas pieaugs
Latvijas lielajās pilsētās dominējošais kurināmā veids ir šķelda un atsevišķās vietās arī dabas gāze, savukārt granulu īpatsvars centrālajā siltumapgādē ir zem 5 %. Klimata un enerģētikas ministrijas apkopotie dati liecina, ka dabas gāzes cenai Eiropas biržā patlaban ir 129 % pieaugums, salīdzinot ar šī gada februāri. Arī šķeldas cenas ir kāpušas (no aptuveni 19,5 eiro līdz 30 eiro par megavatstundu). Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons norādīja, ka
pilsētās lielākoties pieaugs komersantu nākamajam mēnesim prognozētie siltumapgādes tarifi.
Pērn oktobrī siltumapgādes tarifu līmenis bija no 67 līdz 83 eiro par megavatstundu, bet šogad šo rādītāju prognozē no 75 līdz 93 eiro par megavatstundu.
“Tas ir diezgan tālu no tā, kā tas līmenis, pie kura būtu nepieciešams uzsākt plašākus atbalsta pasākumus. Attiecībā uz šķeldas izmaksām arī lielākā daļa komersantu tās jau ir iestrādājuši savos tarifos. Attiecībā uz dabasgāzes situācija ir atšķirīga. Ir pilsētas, kurām ir noslēgti līgumi uz ilgāku termiņu. Ir arī dažas mazākas apdzīvotas vietas, kurām ir piesaiste pie tekošās biržas cenas, līdz ar to tās cenas ir svārstīgas. Bet tātad faktiski tā kopējā situācija ir ar pieaugumu, bet lielākajai daļai iedzīvotāju, kas nosedz šīs lielās apdzīvotās vietas pieaugumi nav tādi dramatiski,” vērtēja SPRK izpilddirektors.
Rīgā prognozētais apkures tarifs ir nedaudz zemāks nekā pērn oktobrī. Siltumapgādes uzņēmuma “Rīgas siltums” vadītājs Kalvis Kļaviņš Saeimas enerģētikas apakškomisijai skaidroja, ka uzņēmums šobrīd noslēdzis 73 % no nepieciešamajiem dabas gāzes līgumiem par cenu, kas esot krietni zemāka nekā patlaban biržā. Arī biomasas kurināmā segmentā riskus ar apjoma trūkumu “Rīgas siltums” nesaskata, bet atzīst, ka ir problemātiski slēgt ilgtermiņa līgumus ar zemāku cenu.
“Biomasas iepirkumos principā mūs granulas īpaši neietekmē, jo mēs centrālajai apkurei neizmantojam granulas. Tas ir ļoti mazs procents un kā rezerves kurināmais dažās vietās. Būtiskākos biomasas iepirkumus diversificējam un iepērkam divās biržās. Šobrīd aptuveni 30 % līgumu ir nofiksēti, bet šos līgumus pārsvarā piegādātājiem patīk fiksēt īstermiņā. Mēs meklējam ilgtermiņa risinājumus, bet tur, kā redzam, tās cenas ir diezgan augšā, un
mēs šobrīd nevēlamies fiksēt par paaugstinātu cenu.
Bet, nu, ņemot vērā to faktisko situāciju, ka ir šīs divas biržas, mēs neredzam riskus piegādei un ir diezgan plašs piegādātāju klāsts,” teica Kļaviņš.
Arī gāzes pietiek
Saeimas apakškomisija apsprieda arī gāzes pieejamību un piegāžu drošību kopumā. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē patlaban ir 11,4 teravatstundas dabasgāzes, tostarp 1,8 teravatstundas veido valsts rezerves.
Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” vadītājs Uldis Bariss, balstoties uz šī brīža pasūtītājām jaudām un iespējamo gāzes patēriņu, prognozēja, ka
Inčukalna gāzes krātuve šī gada laikā netiks būtiski iztukšota un tā vēl tiks pakāpeniski piepildīta ceturtajā ceturksnī.
Saspringtāka situācija būs nākamā gada sākumā, kad tiks intensīvāk patērēta gāze, bet tā nebūšot izņēmuma situācija. Gāzes fiziska piegāde nerada kādas bažas, savukārt gāzes piegādes cenas ietekmē ģeopolitiskie notikumi.
“Līdz ar to no tāda viedokļa es gribētu teikt, ka fiziskās piegādes šajā brīdī nerada tādas skaidri izteiktas bažas. Protams, ka cena ir cits jautājums, jo tā nav mūsu lokālā cena, tā ir kopējā Eiropas gāzes piegādes cena un atkarībā no ģeopolitiskajiem notikumiem var gan strauji palielināties, gan strauji samazināties,” komentēja Bariss.
Ministrija cenu svārstības neprognozē
Klimata un enerģētikas ministrija saistībā ar dabasgāzes apgādi pie riskiem gan norāda arī uz kopumā Eiropas Savienībā zemiem glabāšanas apjomiem un ieilgušo krīzi Tuvajos Austrumos. Savukārt saistībā ar šķeldu un granulām, norāda arī uz eksporta pieprasījuma kāpumu, kas arī rada spiedienu uz šī kurināmā cenu, kā arī to ietekmē degvielas izmaksu pieaugums.
