Kanāda apņēmusies pretstāvēt ASV spiedienam
Kanāda ir noteikusi no 15 % līdz 50 % augstu ievedmuitu gandrīz 700 precēm no ASV 28 miljardu Kanādas dolāru (17,4 miljardi eiro) vērtībā. Paaugstinātā ievedmuita attieksies gan uz tādām būtiskām izejvielām kā tērauds un alumīnijs, gan uz sadzīves precēm, piemēram, tualetes papīru, kā arī uz nišas produktiem, tostarp ar monētām darbināmiem spēļu automātiem, vēsta Kanādas sabiedriskais medijs CBC.
Kanādas ieviestie ievedmuitas tarifi ir proporcionāla atbilde uz ASV 22. augustā ieviestajiem 50 % ievedmuitas tarifiem importam no Kanādas 20 miljardu ASV dolāru (17,2 miljardi eiro) vērtībā. Arī ASV noteiktie ievedmuitas tarifi attiecās uz plašu preču klāstu, sākot no finiera un cementa, beidzot ar vīnu un hokeja nūjām.
Kanādas premjers Marks Kārnijs jau iepriekš brīdināja, ka viņa valdība nepiekāpsies Trampa centieniem faktiski pakļaut savu ziemeļu kaimiņu.
“ASV ir ieviesušas jaunus tarifus, kuru mērķis ir mūs sāpināt un sašķelt. Tas ir kļūdains aprēķins, jo kanādieši vienmēr rūpēsies viens par otru,” pagājušajā nedēļā sacīja Kārnijs.
Kanādas valdība ir iepazīstinājusi ar 32 miljardu Kanādas dolāru (20 miljardi eiro) vērtu plānu, lai palīdzētu ekonomikas nozarēm, kuras visvairāk ir skāruši ASV noteiktie ievedmuitas tarifi.
Taču opozīcijas politiķi un uzņēmēju pārstāvji uzskata, ka valdībai ir jādara vairāk, lai aizsargātu Kanādu pret ASV ekonomiskajiem uzbrukumiem.
Aptaujas rāda, ka vairākums Kanādas iedzīvotāju atbalsta valdības lēmumu noteikt atbildes muitas tarifus ASV ražojumiem.
Arī bijušais Kanādas premjers Žans Kretjēns uzskata, ka Otava rīkojās pareizi.
“Mums ir sevi jāaizstāv, kad ASV pret mums izturas kā kauslis. Ievedmuitas tarifi viņiem nodarīs tikpat lielu kaitējumu kā mums. Bez šaubām, viņi ir lielāki par mums. Taču 27 ASV štatiem lielākais klients ir Kanāda. Mēs esam vajadzīgi viņiem, un mums ir vajadzīgi viņi. Tāpēc es priecājos, ka mēs stājamies viņiem pretī,” Kretjēns sacīja intervijā CBC.
Tramps publicē agresīvus ierakstus sociālajos tīklos
Tramps uz Kanādas noteiktajiem atbildes ievedmuitas tarifiem reaģēja sev raksturīgajā veidā: ar agresīviem ierakstiem sociālajos tīklos.
ASV prezidents sev piederošajā sociālajā tīklā “Truth Social” publicēja mākslīgā intelekta radītu attēlu, kurā viņš un Kārnijs ir attēloti kā ASV un Kanādas hokejisti. Tramps uz ledus guļošajam Kārnijam uzkliedz: “Celies kājās, gubernator!”. Bet pēc tam internetā izplatījies video, kurā Tramps vairākas reizes iesit Kārnijam ar nūju.
Tramps arī publicēja karti, kurā Kanāda ir attēlota kā ASV teritorija.
Pirmdien Tramps paziņoja, ka Kanādas lidmašīnu ražotājs “Bombardier” vairs nevarēs pārdot savus ražojumus ASV, ja vien Monreālā bāzētais uzņēmums nepārcels ražotnes uz ASV.
“Bombardier” vēlāk izplatīja paziņojumu, ka uzņēmumam jau pašlaik daļa ražotņu atrodas ASV, kur tas ir radījis desmitiem tūkstošiem darbavietu. Kompānija arī solīja, ka palielinās savas investīcijas ASV.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija jūlijā paziņoja par plāniem uzlikt 50 % ievedmuitu dažādiem Kanādas ražojumiem, sākot ar pienu un piena produktiem, viskiju un hokeja ekipējumu, un beidzot ar cementu, apģērbu, mēbelēm, sēklām, makšķerēm un parūkām. 22. augustā šie tarifi stājās spēkā. Kanāda četras dienas vēlāk paziņoja, ka ieviesīs atbildes ievedmuitas tarifus ASV ražojumiem.
Vašingtona noteica 50 % ievedmuitu Kanādas precēm, reaģējot uz Otavas ieviestajiem ASV importa ierobežojumiem. Tos Kanāda noteica, atbildot uz ASV agrāk piemērotajām paaugstinātajām ievedmuitām kanādiešu ražojumiem.
Baltais nams norādīja, ka lēmums pamatots ar 1930. gada Tarifu likumu, kas ļauj amatpersonām vērsties pret valstīm, kuras īsteno diskriminējošu tirdzniecības praksi.
