Datu centrs ir īpaši aprīkota ēka vai telpas, kur atrodas datori, kas glabā un apstrādā informāciju. Tie nodrošina, piemēram, mājaslapu, lietotņu un internetbanku darbību. Daudz elektrības vajag gan šo datoru nepārtrauktai darbināšanai, gan dzesēšanai, jo strādājot tie izdala siltumu.
Jaunā “Tet” datu centra “DC7” drošības infrastruktūra ļauj tam turpināt strādāt gandrīz jebkuros apstākļos, stāstīja uzņēmuma galvenais tehnoloģijas direktors un valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins. Šis datu centrs spēj strādāt vismaz 48 stundas bez dīzeļģeneratoru degvielas papildināšanas, stāstīja Ņikitins.
“Tas ir aprīkots ar diviem neatkarīgiem elektro ievadiem, ar diviem neatkarīgiem optikas ievadiem. Papildus tajā ir izveidota elektroapgādes infrastruktūra ar dīzeļa ģeneratoriem un akumulatoru baterijām,” teica uzņēmuma pārstāvis.
Datu centri var apkalpot klientus 2000 kilometru rādiusā ap Latviju, stāstīja Ņikitins. Līdz ar to Latvijas uzņēmumi var izvēlēties gan vietējos, gan ārzemju pakalpojumus.
“Ir vajadzīgs ļoti augstas klases pakalpojums, lai pierādītu, ka tieši no Latvijas mēs spējam sniegt labāko pakalpojumu un ka mūsu klientiem ir jāizvēlas tieši vietējie pakalpojumi, kas mums ir drošāki un stabilāki ilgtermiņā,” vērtēja uzņēmuma pārstāvis.
Vietējie datu centri esot drošāki Latvijas klientiem, jo dati paliek Latvijā. Ir zināmi datu centra izbūves principi un drošības sertifikāti, uzsvēra Ņikitins. “DC7” datu centrā nākotnē pēc nepieciešamības varēs izvietot arī šķidras dzesēšanas iekārtas, kas vajadzīgas, lai darbinātu mākslīgā intelekta risinājumus.
Uzņēmums plāno pārdot tā pakalpojumus gan valsts, gan privātiem klientiem un fokusēsies arī uz eksporta pakalpojumu attīstību. Galvenais tehnoloģijas direktors atklāja, ka ir arī pirmie klienti, kas interesējās par vietu jaunajā datu centrā. Lai gan valsts līmeņa drošības standarti datu centriem vēl nav apstiprināti, Ņikitins stāstīja, ka “DC7”, visticamāk, atbildīs to prasībām.
“DC7 ir būvēts pēc augstākajiem standartiem, un līdz ar to tas būs kvalificēts izvietot pilnīgi visu līmeņu valsts, informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un lietojumus,” klāstīja uzņēmuma pārstāvis.
Šobrīd pabeigta pirmā “DC7” būvniecības kārta. Pirmajā kārtā centra jauda būs viens megavats (mW). Bet otrajā kārtā, ko plāno pabeigt 2032. gadā, – tā sasniegs piecus megavatus.
Viena megavata nepārtraukta elektrības jauda ir aptuveni tikpat, cik vidēji pērn patērēja 3–4 tūkstoši mājsaimniecību Latvijā.
Tikmēr datu centru tirgus Latvijā aug, un tiek celti arvien jaudīgākie objekti. Uzņēmumam “Delska” pieder datu centrs Rīgā ar 10 mW jaudu. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis stāstīja, ka līdz šim izveidoto un plānoto datu centra jaudas nav ļoti lielas, salīdzinot ar citām valstīm, kur to attīstības notiek aktīvāk. Tādēļ šobrīd viņš neredz, ka tam varētu būt ietekme uz tīkla darbību vai arī elektroenerģijas tirgu.
“Nu tā viennozīmīgi to nav iespējams prognozēt, bet lielākoties tomēr šie datu centri izvēlas jau laicīgi pārliecināties par to, ka viņiem nepieciešamais elektroenerģijas apjoms ilgtermiņā būs pieejams un līdz ar to bieži vien slēdz līgumus ar jau konkrētiem attīstītājiem, kuri tad saražos viņiem šo nepieciešamo elektroenerģijas apjomu,” stāstīja KEM pārstāvis.
Vienlaikus datu centru turpmāka attīstība uzlabotu tīkla darbības rādītājus Latvijā, kā arī veidotu stabilu un prognozējamu elektroenerģijas pieprasījumu.
Tas būtu stimuls investoriem ieguldīt līdzekļus jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu būvniecībā, palielinot arī atjaunīgo energoresursu ražotņu kapacitāti. Tas ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas tirgu un tās cenu, stāstīja Valdmanis.
“Tas, ko mums, protams, noteikti būtu ilgtermiņā jāturpina vērot šajā attīstības procesā, vai tomēr šo patērētāju pieprasītās jaudas nav jau nesamērīgi lielas un nerada ļoti nozīmīgu pieprasījumu pēc papildu ieguldījumiem un nerada kādus satricinājumus elektroenerģijas tirgū,” atzina Valdmanis.
Viņš atsaucās uz ASV pieredzi, kur tiek celti daudz lielāki datu centri, kuru jauda mērāma gigavatos jeb tūkstošos megavatu. Daudzviet datu centri tiek būvēti ātrāk, nekā iespējams nodrošināt tiem nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru. Tikmēr “Tet” plāno datu centra radīto siltumu nodot “Salaspils siltumam” – un tas tiks izmantots pilsētas apkurei.
“Līdz ar to mēs rēķinām, ka šis apjoms būs elastīgs un svārstīsies no dienas uz dienu, kas ir vērtējams ļoti pozitīvi no mūsu viedokļa, un kopumā nodrošina optimāli izvēlēties katram mirklim piemērotāko siltumenerģijas ražošanas apjomu. Bet tomēr runāt par to, ka visa Salaspils tiks nodrošināta tieši ar datu centra ražoto siltumu, gan mēs nevarēsim,” teica KEM pārstāvis.
Valdmanis arī norādīja, ka “Salaspils siltumam” ir siltumenerģijas akumulācijas tvertne, kas ļauj uzkrāt daļu siltuma un glabāt to vairākas diennaktis, un nodot lietotājiem nepieciešamības gadījumā.
