RAKSTA CEĻVEDIS:
Vēlētājs mākslīgā intelekta čatbotam izstāsta savus uzskatus un jautā, par ko balsot. Atbilde var skanēt pārliecinoši, taču ne vienmēr atbilst cilvēka pārliecībai. Piemēram, nesen publicētā pētījumā3 par Ungāriju mākslīgā intelekta rīki ieteica cilvēkiem vēlēšanās izvēlēties viņu uzskatiem neatbilstošas partijas, ignorēja piemērotākas izvēles un reizēm pat nosauca politiskos spēkus, kas vēlēšanās nepiedalījās.
Vienkārša atbilde uz sarežģītu jautājumu
Jo biežāk cilvēki informāciju par politiku meklē ar mākslīgā intelekta palīdzību, jo lielāka kļūst tā ietekme ne tikai uz atsevišķa vēlētāja izvēli, bet arī uz sabiedrisko domu. Latvija nav izņēmums.
“[Šādi riski] pilnīgi noteikti pastāv arī Latvijā,” sarunā ar LSM.lv uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Viņa praksē novērojusi, ka vismaz jauniešiem patīk mākslīgā intelekta čatbotiem uzdot jautājumus, uz kuriem var gūt vienkāršas atbildes. Piemēram – kurš politiskais spēks ir labāks?
“Līdzīgi, kā mēs prasām – iesaki labāko šampūnu –, tagad mēs tāpat darām ar politiskiem jautājumiem, jo politika ir sarežģīta, mēs apjūkam, un tad mums iedod ļoti vienkāršu atbildi,” skaidroja politoloģe.
Te var būt arī ieguvumi. Metla-Rozentāle īpaši norādīja uz jauniešiem, kuri šādi vispār sāk domāt par politiku un savu izvēli. Mākslīgais intelekts sarežģītu politisko ainu spēj pārvērst vienkāršā ieteikumā, piemēram, sasaistot cilvēka uzskatus ar konkrētām partijām. Politoloģe sprieda, ka šāds padoms var pat pamudināt piedalīties vēlēšanās tos, kuri iepriekš politikā slikti orientējās un tāpēc no vēlēšanām turējās pa gabalu. Taču svarīgi, cik uzticama ir informācija un vai ieteikumi nav tendenciozi.
Nozīme ir arī tam, kāda informācija par partijām mākslīgajam intelektam vispār ir pieejama. Ja viens politiskais spēks internetā ir daudz pamanāmāks un tā saturs čatbotam vieglāk sasniedzams, tas var atspoguļoties arī mākslīgā intelekta atbildēs. “Ir jābūt prasmīgam lietotājam, lai mācētu paprasīt tā, ka [mākslīgais intelekts] tev iedod nevis to, par ko viņam ir visvairāk iebarota informācija, bet gan lai viņš tiešām veiktu rūpīgu analīzi, kas balstīta uz tavām vēlmēm un vajadzībām,” brīdināja politoloģe.
2:02
Regulēt un novilkt robežas
Jo lielāka vieta mūsu ikdienā ir mākslīgā intelekta rīkiem, jo svarīgāk ir saprast, kā tie nonāk līdz savām atbildēm un cik uzticamas tās ir. Daļu robežu cenšas novilkt likumdevēji. Piemēram, Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas attiecas arī uz Latviju, cita starpā paredz4, ka lietotājam jāzina, kad viņš sarunājas ar mākslīgā intelekta čatbotu, nevis cilvēku.
Bet mākslīgo intelektu būs grūti veiksmīgi regulēt, prognozē5 eksperti – ne tikai tāpēc, ka tā ietekme skars teju visas dzīves jomas, bet arī tādēļ, ka attīstību dzen asa konkurence gan starp uzņēmumiem, gan starp ASV un Ķīnu.
Ar regulējumu vien nepietiek arī cita iemesla dēļ – cilvēkam pašam jāspēj saprast, ar kādu rīku viņam ir darīšana.
Likumi var novilkt robežas un noteikt atbildību, taču tie nevar cilvēka vietā izlemt, kā šos rīkus lietot.
RSU Sociālo zinātņu fakultātes docētāja, pētnieka un politikas zinātnes doktoranta Romāna Gagunova vērtējumā ar to mums pagaidām neiet tik gludi. “Ja skatāmies uz sabiedrību [kopumā], es domāju, ka izpratnes, visticamāk, nav. Ja tā ir, tad ļoti minimāla.”
Lai arī daudzi mākslīgo intelektu izmanto ikdienā, daļa sabiedrības ar to saskaras tikai virspusēji, sprieda Gagunovs. Viņa pieredze liecina, ka cilvēki bieži neaizdomājas, ka mākslīgā intelekta atbildēm var būt ideoloģiska ievirze.
“Mēs nevaram to apturēt, tāpēc mums tas jāsaprot”
Tieši uz reālu izpratni un praktisku iepazīšanos ar šiem rīkiem uzsvaru liek Somijā. Eiropā šī valsts jau ilgstoši ir starp līderēm6 mākslīgā intelekta attīstībā. Ziemeļvalsts sabiedriskās raidorganizācijas “Yle” jauniešu satura platformā “Yle Kioski” par mākslīgā intelekta izmantošanu domāts daudz, un ar tā rīkiem eksperimentēts arī pašā redakcijā, ne visu radīto publicējot. “Mēs nevaram to apturēt, tāpēc mums tas ir jāsaprot,” skaidroja platformas producente Nuppu Stenrosa. Viņasprāt, tikai pašiem labi izprotot šīs tehnoloģijas, par tām iespējams runāt konkrēti un niansēti.
Foto: LSM “Yle Kioski” producente Nuppu Stenrosa
Līdzīgi uz to raugās arī Gagunovs: “Mums ir jāizmanto mākslīgā intelekta rīki, mums ir jāiemācās izmantot tos jēgpilni.” Ar to pētnieks domā uzdevumus, kas neprasa jaunu ideju radīšanu, piemēram, dažādu atskaišu rakstīšanu.
Šāda pieeja pasaulē kļūst aizvien populārāka. Piemēram, Lielbritānijā mākslīgo intelektu arvien plašāk izmanto, lai atvieglotu gan ierēdņu darbu, gan iedzīvotāju saskarsmi ar valsts pārvaldi. Policijā7 to plānots izmantot milzīgu pierādījumu apjomu pārskatīšanai un apkopošanai, savukārt Lielbritānijas valdības mākslīgā intelekta čatbots “GOV.UK Chat”8 jau palīdz cilvēkiem orientēties valsts pakalpojumos, piemēram, nodokļu, pabalstu, pensiju vai bērnu aprūpes jautājumos. Mērķis vairs nav tikai ietaupīt ierēdņu laiku, mākslīgais intelekts lēnām kļūst par pilnvērtīgu daļu no valsts pārvaldes procesiem.
Kā atgādināja arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas pārstāve Nuppu Stenrosa,
mākslīgais intelekts pats par sevi nav ne labs, ne slikts.
Tas ir instruments, un daudz kas atkarīgs no tā, kā cilvēki to izmanto. Ar tā palīdzību var gan risināt sarežģītas sabiedrības problēmas, gan mēģināt uzvarēt vēlēšanās vai kaitēt demokrātijai. Lai veicinātu izpratni, būtiski atrast īsto valodu un formātus, kas šajās diskusijās ļauj iesaistīties dažādām sabiedrības grupām.
Šajā sakarā jāatceras, ka mākslīgā intelekta rīki nav tukša lapa – tajos atklājas to izstrādātāju izvēles. “Neviena tehnoloģija nav neitrāla, jo tajā vienmēr atspoguļojas tās radītāju vērtības un aizspriedumi,” atgādināja Stenrosa.
Kaķa un peles skrējiens
Te iezīmējas arī tehnokapitālisma ēnas puse – milzīga vara un ietekme koncentrējas dažu tehnoloģiju oligarhu rokās, kamēr regulējums un diskusija publiskajā telpā netiek līdzi.
Viens no šiem ietekmīgajiem tehnoloģiju magnātiem ir Īlons Masks. Viņa politiskie uzskati, kurus platformā “X” redz 240 miljoni sekotāju, vieniem šķiet vilinoši ar savu tiešumu, citiem – klaji naidpilni. Taču tehnoloģiju jautājumos viņš bieži izrādījies tālredzīgs. Masks ir arī viens no dažiem cilvēkiem, kuri šobrīd nosaka mākslīgā intelekta attīstības virzienu, un viņa ietekme uz šo tehnoloģiju ir nesamērīgi liela.
Nesenā intervijā9 izdevumam “The Economist” Masks paudis drūmu pārliecību, ka piecu gadu laikā mākslīgā intelekta spējas pārspēšot cilvēkus, bet pēc desmit gadiem atšķirība kļūšot milzīga. Šādā pasaulē, pēc Maska domām, cilvēkiem nebūs liela teikšana – mākslīgais intelekts mūs klausītu ne vairāk, kā mēs paši tagad klausām šimpanzes.
“The Economist” redaktori bažījas, ka Maska fatālisms var būt lipīgs. Ciniski raugoties, šādas attieksmes kultivēšana galu galā viņam ir izdevīga, jo neizbēgamības sajūta sabiedrībā mazinātu prasības pēc stingras šo tehnoloģiju uzraudzības. Viss taču jau ir izlemts, vai ne? Izdevuma redakcija brīdina, ka to nedrīkst pieļaut.
“Ir satraucoši, ka tehnoloģiju attīstība pašlaik acīmredzami skrien pa priekšu, bet regulētāji mēģina kaut ko notvert. Tas ir tāds kaķa un peles skrējiens.
Vārdu sakot, mums priekšā ir diezgan liela bedre, un es domāju, ka par to ir jārunā,” rezumēja arī Metla-Rozentāle.
Čatboti var atsaukties propagandai
Un jaunā paaudze to jau dara. Beatrise Bikovska, viena no Metlas-Rozentāles studentēm, studiju pētījumā analizējusi, kā mākslīgā intelekta rīki atbild uz politiski jutīgiem jautājumiem. Iedziļināties tēmā viņu pamudinājušas arī pārdomas par to, kā viņas 13 gadus vecais brālis veido priekšstatus par pasauli.
Viens no studentes pētījuma secinājumiem saistīts ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Latvijā ierobežotajām tīmekļa vietnēm10, kuru vidū ir daudzi Krievijas mediji. Pētījumā atklājās, ka Bikovskas pārbaudītie mākslīgā intelekta rīki – “ChatGPT”, Francijā izstrādātais “Le Chat” (tagad pazīstams kā “Mistral Vibe”) un Ķīnas “DeepSeek” – tik un tā spēja piekļūt informācijai arī šajās vietnēs.
Arī pētnieki citviet pasaulē secinājuši, ka mākslīgā intelekta čatboti savās atbildēs var atsaukties uz Krievijas propagandu, tostarp no Eiropas Savienībā (ES) sankcionētiem medijiem. Tas rada bažas, ka hibrīdkara metodes arvien vairāk tiek vērstas arī uz lielo valodas modeļu ietekmēšanu.
Piemēram, “Google Gemini”, atsaucoties11 uz prokrievisku propagandu no kāda Eiropas Savienības sankcionēta medija, atbildē lietotājam izspēris absurdu apgalvojumu, ka Ukraina mirušo karavīru ķermeņus izmantojot gaļas produktu ražošanā.
Tā veidojas plaisa starp ideoloģiski un normatīvi noteiktajiem informācijas ierobežojumiem un to, kam praksē joprojām var piekļūt mākslīgais intelekts. Jo biežāk cilvēki atbildes meklē nevis ziņu vietnēs, bet čatbotos, jo svarīgāk dažādiem spēlētājiem kļūst ietekmēt avotus, no kuriem šie rīki smeļas informāciju. To jau cenšas darīt uzņēmumi un mārketinga speciālisti, bet pētnieki brīdina12, ka tās pašas metodes var izmantot arī ārvalstu ietekmes operācijās.
Mākslīgais intelekts fundamentāli maina mūs pašus
Ja esat tikuši līdz šai vietai rakstā – apsveicu. Pētījumi rāda, ka tehnoloģiju pārbagātība, neraugoties uz daudzajiem ieguvumiem, arvien vairāk apgrūtina spēju ilgstoši koncentrēties.13 Mākslīgais intelekts šo problēmu var saasināt vēl vairāk. Atbildes čatbotos ir rokas stiepiena attālumā, un arvien biežāk iespējams apiet grūtības un piepūli, kas rodas, domājot pašiem.
Vēlēšanas ir būtiska daļa no daudz plašākām pārmaiņām. Jautājums vairs nav tikai par to, ko spēj mākslīgais intelekts, bet arī par to, ko pārstājam darīt paši. Domājot paši, mēs radām jaunas zināšanas – tās ir pamatā zinātniskam darbam, jauniem atklājumiem biznesā, medicīnā un citās jomās. Mākslīgā intelekta sarunu boti paši pasauli nepēta – tie galvenokārt strādā ar zināšanām, ko jau radījuši cilvēki.
Nav nekas jauns, ka tehnoloģijas maina mūsu domāšanas paradumus. Savulaik bažas raisīja arī tas, vai, arvien vairāk paļaujoties uz “Google”, mēs paši nesākam domāt mazāk.14
Tomēr pārmaiņas skar ne tikai jautājumu par mūsu domāšanu, bet arī vēl daudz neērtāku tēmu – kas cilvēka prātā un radošumā vispār ir īpašs, ja mašīna daļu no tā spēj atkārtot vai pat paveikt labāk?
“Es domāju, ka šī ir diezgan fundamentāla kultūras trauma,” sprieda literatūrzinātniece, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas profesore un vadošā pētniece Zanda Gūtmane. Tas nozīmē, ka plašai sabiedrības daļai tiek fundamentāli mainīts pats identitātes pamats. Kultūras traumas parasti tiek saistītas ar ļoti satricinošiem notikumiem. Piemēram, ar genocīdu, holokaustu, karu. Vienlaikus kultūras trauma var būt arī apziņa, ka Zeme griežas. Proti, tie ir ievērojami pagriezieni cilvēces vēsturē, ar ko sabiedrībai nācies iemācīties sadzīvot.
“Šobrīd ir jāiemācās dzīvot ar to informāciju, ka tavs gars, tavs radošums nav nekas īpašs. Varbūt izziņa kā tāda nav nekas īpašs? Šī ir ļoti nopietna situācija,” uzsvēra Gūtmane. Viņasprāt, jautājums nevar būt tikai par kārtējo pavērsienu tehnoloģiju attīstībā vai pat bažām par mākslīgā intelekta ietekmi uz vēlētāja izvēli. “Man šķiet, ka tas fundamentāli maina mūs pašus.”
Iespējams, uzmanības centrā vēl ilgstoši būs jautājums par cilvēka un mākslīgā intelekta varas attiecībām.
ATSAUCES
1. https://www.ft.com/content/b01d38e9-3d89-44bc-97a0-695fe29140fd?
2. https://www.theguardian.com/technology/2026/jul/21/election-voting-advice-ai-chatbots-inaccurate-unreliable-hungary
3. Pētījums: https://failiem.lv/u/jf7seqh23srh3gmy. Raksts, kur pētījums pieminēts: https://www.theguardian.com/technology/2026/jul/21/election-voting-advice-ai-chatbots-inaccurate-unreliable-hungary
4. https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj/eng#art_50
5. https://www.ft.com/content/59024744-50bf-43f7-9d79-738deabc7a60?utm
6. https://www.euractiv.com/news/europe-lost-nokia-finland-doesnt-want-to-lose-ai/
7. https://www.gov.uk/government/news/policeai-to-speed-up-investigations-and-fight-crime
8. https://www.gov.uk/government/news/millions-to-get-faster-easier-access-to-government-support-with-new-ai-tool
9. https://www.economist.com/leaders/2026/07/23/should-you-be-afraid-of-elon-musk
10. https://www.neplp.lv/lv/piekluves-ierobezosana-timekla-vietnem
11. https://www.euronews.com/my-europe/2026/07/27/ai-chatbots-citing-russian-propaganda-sourced-from-eu-sanctioned-outlet
12. https://www.euronews.com/my-europe/2026/07/27/ai-chatbots-citing-russian-propaganda-sourced-from-eu-sanctioned-outlet
13. https://dl.acm.org/doi/10.1145/3772318.3790656; https://www.bbc.com/future/article/20260505-how-to-use-ai-without-turning-your-brain-to-mush
14. https://www.theatlantic.com/magazine/archive/2008/07/is-google-making-us-stupid/306868/
