ĪSUMĀ:
Rūdolfs Bērzkalns un Patriks Plūmiņš vēl pirms dažiem mēnešiem varēja tikai minēt, vai un kurā brīdī NHL draftā izskanēs viņu vārdi. Tagad abi jau ir NHL klubu paspārnē, bet iekļūšana draftā vēl nav sinonīms spožam karjeras turpinājumam. Pirmās treniņnometnes NHL klubu sistēmā abiem hokejistiem nekļuva par smagu pārbaudījumu.
Otrajā kārtā ar 58. numuru Edmontonas “Oilers” kā savu pirmo izvēli izraudzījās uzbrucēju Bērzkalnu. “Mums nometne bija diezgan viegla, nebija baigi daudz slidošanas. Pāris treniņi un tad beigās trīs pret trīs turnīrs,” pastāstīja Bērzkalns. “Tagad man līdz tam [tikšanai “Oilers” sastāvā] vēl ir diezgan liels ceļš, ko strādāt. Tas, ka nodraftēja, – tas tikai tā uz lapas uzrakstīts, bet tas nenozīmē, ka es jau esmu komandā. Ir vēl daudz treniņnometņu priekšā, kur mani sevi jāpierāda no labākās puses, lai kaut ko varētu iesākt vispār ar šo organizāciju.”
Drafta ceturtajā kārtā Toronto “Maple Leafs” ar 114. numuru izraudzījās vārtsargu Plūmiņu, kurš ar prognozēm arī nesteidzas.
“Pirms pāris gadiem tas likās varbūt vispār neiespējami, bet vienkārši liels paldies gan treneriem, gan ģimenei, kas vienmēr atbalsta. Jā, tas ir sapņa piepildījums,” atzina Plūmiņš. “Es neesmu ar viņiem [“Maple Leafs”] baigi runājis. Tikai Toronto satikos vienreiz ar to vienu [komandas pārstāvi]. Gaidīs mani tur, un tad jau redzēs.”
Savukārt Bufalo “Sabres” ar 124. numuru draftēja uzbrucēju Oliveru Mūrnieku.
“Šoks ļoti liels. Nezinu, kāpēc, [bet], kad nosauca manu vārdu, sāku nervozēt kaut kā. Tas laikam no priekiem, bet dzirdēt savu vārdu bija ļoti patīkami un vēl tas, ka Bufalo nodraftē savā arēnā,” pastāstīja Mūrnieks. “Tas moments bija ļoti patīkams, un arī pēc tam tā atmosfēra bija forša, ka cilvēki nāk pie tevis, redzot, ka tevi nodraftējusi Bufalo [komanda]. Prasa parakstus, fotografē, kaut gan jau viņi nezina, kas es esmu.”
Bērzkalns aizvadītajā sezonā ar Maskīgonas “Lumberjacks” kļuva par ASV hokeja līgas (USHL) vicečempionu, bet tagad ir sestais visaugstāk NHL draftētais Latvijas hokejists.
“Man 10. septembrī tur [Edmontonā] sākas nometne, un, ja godīgi, es nezinu, ko sagaidīt no tās. Esmu runājis ar visiem treneriem, ģenerālmenedžeri – viņiem patīk mans stils, viņiem patīk, kāds es esmu cilvēks – mana personība,” teica Bērzkalns. “Mans plāns ir vēlreiz iet atpakaļ uz junioriem vēl vienu gadu. Pēc šīs nometnes tas varbūt var mainīties. Esmu sev uzlicis tādu mērķi – kas notiks, notiks, un es pierādīšu vienkārši sevi no vislabākās puses. Pēc tam jau viņiem būs jāizdomā, vai es esmu gatavs spēlēt [NHL], vai es vēl neesmu gatavs un man vēl jāattīstās. Es to neņemšu pie sirds, ja viņi arī pateiks, ka neesmu vēl gatavs. Es to sapratīšu un iešu strādāt pie tām [pilnveidojamajām] lietām.”
Plūmiņš pavasarī palīdzēja Latvijas U-18 izlasei pirmo reizi sasniegt pasaules čempionāta pusfinālu – viņu atzina par turnīra labāko vārtsargu un iekļāva simboliskajā izlasē.
Šoruden Plūmiņš aizvadīs pirmo sezonu ārpus Latvijas, spēlējot Kvebekas junioru līgas komandā no Šikutimi.
“Pēc nometnes vienkārši parunājos gan ar vienu no skautiem, gan ar galveno, kas atbild par vārtsargiem. Viņi teica, ka nekas slikts nav, ko pateikt [par manu sniegumu], visas tās labākās atsauksmes. Teica, ka grib, lai es pārceļos uz Kanādu spēlēt junioru līgā,” pastāstīja Plūmiņš. “Mums bija treniņš, un tieši gāja tas [Kanādas] junioru [līgas] drafts. Tad arī viens no skautiem sekoja līdzi, kurā klubā es nonākšu. Pagaidām mērķis braukt, pierādīt sevi tur, un tad tālāk jau aģenta darbs.”
Mūrnieku filmēšanas dienā Latvijas Televīzija mājās vairs nesastapa, jo viņš jau bija ceļā uz Ziemeļameriku. Lai gan sezonu Kanādas junioru hokeja līgā sarežģīja traumas, vien 17 gadu vecumā viņš pavasarī debitēja pieaugušo valstsvienībā pasaules čempionātā.
“Mans plāns ir nospēlēt 2–3 gadus Bostonas koledžā un tad censties ielekt profesionālajā [hokejā], bet to nevar paredzēt, kā būs. Gribētos, ka pēc 3–4 gadiem būtu jau pirmā NHL spēle,” savas ieceres attālinātā sarunā atklāja Mūrnieks. “Pie visa jāpieliek. It īpaši pēc pasaules čempionāta, redzot, cik labi ir tie pieaugušie spēlētāji, kas ir NHL, arī Eiropā kas spēlē, – jāpieliek [man] viņiem klāt, un man pie visa ir jāstrādā.”
No četriem šovasar draftētajiem latviešiem vistuvāk NHL ir Šmits, taču visiem četriem dota iespēja.
“Tas satraukums jau ir vienmēr mums kā hokejistiem, bet ar to ir jātiek galā. Tas ir labi, ka ir tas satraukums, jo tas nozīmē, ka kaut ko dari pareizi un ej pareizajā virzienā,” uzsvēra Bērzkalns. “Es neesmu baigi daudz domājis par nākotni. Esmu tāds cilvēks, kas vairāk ir šajā momentā un neko necenšos domāt, kā tur būs, kas man jāizdara, lai būtu tā… Vienkārši esmu šajā momentā, mēģinu darīt visu labāko, lai man tas viss nākotnē būtu sakārtots.”
Ne Bērzkalns, ne Plūmiņš līdz šim nebija iepazinuši Latvijas Sporta muzeju. Šoreiz viņi ieradās ar īpašu iemeslu – nodot muzejam savus drafta kreklus. Ekspozīcijai pievienosies arī Šmita un Mūrnieka krekli.
“Es esmu paņēmis mana drafta cepuri, drafta kreklu. Šeit ir divas ripas no drafta un arī biļetes, kas man bija, lai tiktu pašā draftā iekšā,” ar savu devumu iepazīstināja Bērzkalns.
“Man personīgi ir tikai drafta krekls,” piebilda Plūmiņš.
Četri latvieši vienā NHL draftā bija pirmo reizi, un tagad ir arī vienā ekspozīcijā Latvijas Sporta muzejā.
