Sumu apgabala militārās pārvaldes vadība informē, ka trešdienas vakarā ienaidnieks veica mērķtiecīgu triecienu ar bezpilota lidaparātu pa iepirkšanās un izklaides centra teritoriju. 20 cilvēki, tai skaitā trīs pusaudzes, guvušas ievainojumus. Izcēlās ugunsgrēks, un tika bojātas vairākas automašīnas.
Iepriekš līdzīgs trieciens vērsts pret tirdzniecības centru un citiem civiliem objektiem. Mikolajivas pilsētā gājusi bojā 70 gadus veca sieviete. Savukārt Dņipro uzbrukumā bojātas dzīvojamās ēkas, privātmājas un būvmateriālu noliktava, kā arī ievainoti trīs iedzīvotāji.
Krivijrihā nodarīti postījumi daudzām ēkām, to vidū dzīvojamajām, kā arī sabiedriskajām un ar uzņēmējdarbību saistītām ēkām. Tā savā “Telegram” profilā ziņo pilsētas mērs Oleksandrs Vilkuls. Īsi pirms pulksten diviem amatpersona vēstīja par vismaz diviem ievainotajiem.
Hmeļņickā pēc uzbrukuma izcēlās ugunsgrēks tirgū. Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests ziņo par četriem ievainotajiem ugunsdzēsējiem, kas cietuši glābšanas darbu laikā notikušajā sprādzienā. Dienests norādīja, ka ugunsgrēks ir likvidēts. Hmeļņickas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Tjurins ziņo, ka uzliesmojums tirgū izcēlās pēc tam, kad tur nokrita pretgaisa aizsardzības sistēmu notriekta objekta atlūzas. Noprotams, ka drona.
Ukraina jau ilgu laiku īsteno atbildes triecienus pa militāriem un citiem stratēģiskiem mērķiem Krievijā, un arī agresorvalsts amatpersonas ziņo par cilvēku upuriem. Melnās jūras ostas pilsētā Novorosijskā gājuši bojā četri cilvēki, bet vēl 29 personas ievainotas. Notriekto dronu atlūzas arī nodarījušas postījumus dzīvojamajām ēkām un infrastruktūras objektiem.
Krievijas amatpersonas vaino Ukrainu bezpilota jūras dronu uzbrukumā Sočiem trešdienas vakarā. Krasnodaras apgabala operatīvais štābs paziņojis par astoņiem cietušajiem kūrortpilsētas krastmalā. Sociālajos medijos publicētajos kadros redzams sprādziena brīdis, kā arī cilvēku mēģinājumi rast patvērumu. Ziņots, ka daļēji sagrauts ir krastmalā esošais restorāns. Zināms, ka uzbrukuma dēļ ticis pārtraukts krievu dziedātājas Tatjanas Bulanovas koncerts. Kā norāda izdevums “The Kyiv Independent”, māksliniece savulaik atbalstīja Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
