Daudz jaunu iespēju
“Tad šis ir tas īstais skill lab [prasmju laboratorija]. Un šeit ir ļoti daudz lietas. Te ir vēnu funkciju modeļi – pakaļkājas modelis sunim un arī priekškājas modelis. Tā ir govs aste, kur studējošais var iemācīties no astes vēnas ņemt asinis. Dažādi intubācijas modeļi, kur ir jāiemācās ievietot industriālo caurulīti pirms anestēzijas,” stāstīja Klīniskā institūta direktors Armands Vekšins.
Biozinātņu universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes jaunajā Klīnisko prasmju un simulāciju centrā varēs apgūt prasmes, kuras nepieciešamas dažādās ar dzīvnieku medicīnu saistītās situācijās. Vekšins izrādīja jaunās telpas –
kopumā sešās laboratorijās pieejami veterinārie simulatori, dzīvnieku anatomiskie modeļi un diagnostikas aprīkojums,
tostarp ķirurģijas apmācībām. Piemēram, neatliekamās palīdzības simulators ļauj izspēlēt suņu un citu dzīvnieku traumu scenārijus, bet reprodukcijas laboratorijā pieejami arī apgrūtinātu dzemdību palīdzības stimulatori.
“Piemēram, studiju procesam būtisks ieguldījums ir šī lielā govs un šie ir divi teļi. Mācībspēks var ielikt dzīvnieku, kādā guļā ir nepieciešams. Tad studentam, veicot izmeklēšanu, ir jāsaprot, kādā guļā dzīvnieks atrodas un tad attiecīgi jāsniedz palīdzība. Savukārt šajā telpā šobrīd tur ir suns, kas ir mazo dzīvnieku medicīnā viens no tādiem populārākiem, bet arī ļoti dārgiem modeļiem, kur jūs redzat, piemēram, amputēta jeb norauta kāja un tā var mācīties scenārijus. Pieņemsim, studentu grupa nāk šeit iekšā, bet mācībspēks nemaz nav telpā, tāpēc te ir logi. Pēkšņi sunim apstājas elpošana, pēkšņi viņš sāk ļoti strauji elpot. Tad mācībspēks no pults var noregulēt, ka no traumētās kājas sāk asinis tecēt un tur mēs varam kontrolēt, kā tas viss notiek,” viņš stāstīja.
Atsevišķās simulatoru telpās iespēja mācību procesu arī ierakstīt, ko vēlāk plānots kopā ar studentu grupām kopīgi skatīties un analizēt. Institūta vadītājs skaidro, ka stimulatori sniedz iespēju drošā vidē kļūdīties, mācīties no kļūdām un pilnveidot prasmes, pirms tās tiek izmantotas reālā klīniskā situācijā ar dzīviem pacientiem.
“Kādreiz lielākoties viss balstījās uz teorētisko apmācību,
tad kā nu kuram tas gadījums gadījās, vienam varbūt bija saimniecībā kaut kādas apgrūtinātas dzemdības, otram nebija. Bet
tagad mēs varam iemācīt precīzi to tehniku un pielāgot
tai brīdī, kad mēs strādājam ar dzīvniekiem un tad, kad viņi ir iemācījušies šeit, tajā brīdī viņi var iet pie dzīva dzīvnieka. Mēs šobrīd, gatavojoties arī Eiropas akreditācijai, kas mums būs citstarp nākamnedēļ jau un mēs pieturamies pie tā principa, ka nekad pirmo reizi uz dzīvnieku….. Tas nozīmē, ka studējošajam visas tās pamatprasmes ir jāiegūst šeit,” stāstīja Vekšins.
Praktizēs 300 studentu gadā
Līdz šim veterinārmedicīnas simulācijām un praktisko prasmju apguvei bija pieejama tikai viena telpa, bet turpmāk plānots, ka centra iespējas gadā izmantos aptuveni 300 studenti. Telpu atklāšanā sastaptās pirmā kursa veterinārmedicīnas studentes Rūta un Ksenija priecājās par iespēju vēlāk studiju laikā strādāt ar simulatoriem.
Rūta: “Tas ir ļoti svarīgi. Piemēram, ja kaut ko nepareizi netīšām izdara, tad tas nav liela skāde vai nodarījums, jo tas nav vēl dzīvais dzīvnieks.”
Ksenija: “Pagaidām mēs tikai mācāmies kaulus, un pēc tam mēs jau tiksim tālāk. Otrajā semestrī arī mums pateica, ka mēs varēsim tikt simulācijas centrā. Bet, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo tad mums būs vairāk pārliecības, kad mēs iesim jau klīnikā pie īstiem dzīvniekiem.”
Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko norādīja, ka pēc studijām veterinārmedicīnas jomā ir liels pieprasījums gan no vietējiem, gan ārzemju studentiem un arī nozare arvien norāda uz darba roku trūkumu, īpaši lauksaimniecības dzīvnieku jomā.
“Latviešu valodā studējošie mums konkursu veido. Tātad mums uz vienu budžeta vietu ir kā katru gadu 4 -5 studenti un arī maks vietas mēs aizpildām, kas mums ir apmēram 25 gadā ir pirmajam kursam. Un ar ārvalstu studentiem tas limits ir līdz 30 studenti. Tad mēs faktiski šo limitu arī sasniedzam. Šobrīd fakultātē studēt kopumā ne vairāk par 500 mēs varam uzņemt,” pauda Kovaļenko.
Centra izveide ilgusi gandrīz divus gadus un tā izveide kopumā izmaksājusi 400 000 eiro. Mācību modeļi iegādāti par universitātes līdzekļiem, kā arī ar valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē nākotnē paredzēts paplašināt simulatoru klāstu un attīstīt arī uz vietas izgatavotus dzīvnieku modeļus, kā arī stiprināt sadarbību ar citiem klīnisko prasmju un simulāciju centriem Eiropā.
