Atstājot darbu “Anthropic”, Koksons sacīja – mākslīgā intelekta modeļu izstrādātāji spēlējās ar mūsu visu dzīvību. Lai arī pašlaik vēl nepastāv tāds modelis, kas varētu pats mācīties un kļūt gudrāks par cilvēkiem, gada laikā tas varētu tapt.
Intervijā ASV televīzijas kanālam “FOX News” Koksons mudināja likumdevējus radīt noteikumus, kas palēninātu mākslīgā intelekta attīstības tempus un padarītu šo procesu atbildīgāku.
“Es domāju, ka uz to būtu jāskatās kā uz bruņošanās sacensību. Tā nav parasta tehnoloģija. Tā nav līdzīga citām inovāciju formām. Būtībā tas ir superierocis. Es sagaidu, ka starptautiskā sabiedrība būs gatava vienoties par to, kā kontrolēt superieroču tehnoloģiju attīstību,” vēsta Koksons.
“Nav tā, ka šo problēmu nevarētu atrisināt. Tas nav nekas neiespējams. Mēs vienkārši tik ātri steidzamies, ka mums nav laika to pareizi atrisināt. Mēs neesam pietiekami uzmanīgi. Bet visi vēlas būt uzmanīgi. Cilvēki lūdz, lai tiktu radīti noteikumi.”
Pēc tam, kad no vairākiem mākslīgā intelekta pētniekiem izskanējuši brīdinājumi par to, ka tuvāko gadu laikā mākslīgais intelekts var vērsties pret cilvēci, viens no vadošajiem šīs nozares uzņēmumiem “Anthropic” aicinājis palēnināt progresīvāko modeļu attīstību, kā arī cieši tos uzraudzīt.
“Anthropic” vadītājs Dario Amodejs esejā raksta, ka mākslīgā intelekta attīstība nav apšaubāma, taču tā radītie riski ir nopietni un tie jāapzinās kā valdībām, tā privātuzņēmumiem.
Šie izteikumi seko pēc tam, kad viens no galvenajiem uzņēmuma drošības pētniekiem brīdinājis, ka pastāv 10% iespēja, ka nākamo desmit gadu laikā mākslīgais intelekts varētu iznīcināt cilvēci. Pētnieks Evans Hubingers teica, ka pašreizējo modeļu radītais risks ir zems, taču, tehnoloģijai attīstoties arī autonomi, varam sasniegt punktu, kurā tā rada eksistenciālus draudus.
