“Protams, mēs dzīvojam laikmetā, kad mums pieejami dažādi resursi, un varam augšupielādēt par sevi informāciju vairākos formātos. Mūsdienās ir šie MI čatboti, piemēram, “ChatGPT” vai “Claude”, kur varam augšupielādēt bildes ar sevi – mums jārēķinās ar to, ka šī [šādā veidā] informācija kaut kur nonāk,” sacīja Svilans.
Eksperts norādīja, ka pat tad, ja šie servisi ir bez maksas, tomēr mēs samaksājam ar saviem datiem. Sekojot šiem modes kliedzieniem, jāizvērtē risks, ka citai kompānijai ir nodots attēls ar cilvēka seju.
Ja pašlaik tās ir ticamas kompānijas, tad nevar zināt, kas notiks nākotnē.
Vaicāts, kādi ir iespējamie riski, Svilans norādīja, ka var iedomāties dažādus scenārijus, bet viens no lielākajiem draudiem ir tad, ja šie servisi tiek skarti kādā datu noplūdē un uzbrucējs iegūst fotogrāfiju, ar ko var darboties tālāk. Ja viena pati bilde lielu skādi nenodarīs, tad jāņem vērā tendence, kas pēdējo incidentu laikā novērota arī Latvijā – ir ļoti būtiski, ko uzbrucējs var izdarīt ar informācijas kopu, ja, piemēram, kaut kur citur ir iegūti citi dati ar vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju u. tml.
Vēl par datu drošību
