Jau pirmajā mačā izdevās spert platu soli savam galvenajam mērķim – izkļūšanai no D apakšgrupas, jo tika pieveikti mājinieki rumāņi. Pirms spēles komandas kapteinis Kristaps Šmits uzsvēra, ka
visi izlases volejbolisti saprot, kāpēc šeit atbraukuši, savukārt pēc panākuma izlases cēlājs Edvīns Skrūders atklāja, ka naktī uz nākamo dienu bijis pat grūti aizmigt.
Tā, starp citu, bija tikai otrā uzvara Latvijai Eiropas čempionātu vēsturē.
Pirmajā vakarā rakstura pietika. Taču uzvara pār mājiniekiem vēl neatbildēja uz jautājumu, cik tālu šī komanda ir no Eiropas labākajām. Atbildes nākamajās dienās bija daudz skarbākas. Vācija un Francija Latvijas izlasei ļoti ātri parādīja Eiropas augstākā līmeņa cenu. Kļūdas, kuras citā spēlē vēl būtu iespējams izlabot, šeit pārvērtās zaudētos punktos. Taču arī pret olimpisko čempioni Latvija atrada brīdi, kurā spēja spēli diktēt pati.
“Mēs skatījāmies un analizējām iepriekšējās spēles – pret šo komandu īsti nevarēja gūt punktus ar māniem. Mums tas izdevās, ja nemaldos, kādas četras vai piecas reizes, bet to, ka viņi ir visur un vienmēr, mēs tiešām izjutām,” pēc 1-3 zaudējuma Francijai stāstīja viens no Latvijas izlases treneriem Mārcis Obrumans.
Šis bija turnīrs komandai, kuras lielākā daļa vēl tikai krāj šāda līmeņa pieredzi. No visa Latvijas sastāva tikai Kristaps Šmits un Edvīns Skrūders dzimuši pagājušajā gadsimtā – visi pārējie jau divtūkstošajos gados. Tāpēc katra spēle bija ne tikai cīņa par rezultātu, bet arī investīcija tajā izlasē, kas dosies nākamajā Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā.
“Jācer, ka mūsu lielākais potenciāls ir darbaspējas. Tas ir tas, kas mums ļaus augt. Ja būsim spējīgi sevi ziedot un tiešām ieguldīties savā attīstībā, tad attīstīsies arī komanda,”
sacīja valstsvienības stūrmanis Uģis Krastiņš.
Šķita, ka kārtis ir izdalītas tā, lai grupas priekšpēdējā spēle pret Šveici noteiktu mūsu komandas likteni šajā turnīrā, kas zīmējās melnās nokrāsās, jo piedzīvota neveiksme ar 1-3. Nepilnas 24 stundas vēlāk viss, kam izlase bija gatavojusies vasarā, saruka līdz vienai izšķirošajai spēlei pret Turciju. Uzdevums bija brutāli vienkāršs – uzvara nozīmēja astotdaļfinālu, zaudējums – braucienu mājup.
Lai arī turki bija neapšaubāmi mača favorīti, viņu iekšējās nesaskaņas un, iespējams, vēl citi faktori pilnā spozmē parādīja viņu ievainojamību, ko latvieši izmantoja. Vēsturisks panākums ar 3-1, un lielā sapņa nākamā pietura bija astotdaļfināls Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā. Un pretī komanda, kurai sapņi Eiropas čempionātā parasti sākas tikai ar medaļām – pasaules ranga līdere Polija.
Sapnis tika izsapņots trijos setos, taču pēc turnīra pirmās spēles treneris Uģis Krastiņš teica – šādi turnīri paņem gabaliņu no sirds. Šoreiz Latvijas izlase pretī ieguva pieredzi, ko treniņos iegūt nevar.
“Ja analizējam katru spēles elementu, kur esam pielikuši, tas ir viens. Bet otrs – esam sapratuši, ka varam spēlēt ar šīm komandām. Ar jebkuru.
Pat ar pasaules pirmo numuru, lai gan šodien bija šķietami bezierunu zaudējums,” sacīja Krastiņš pēc zaudējuma poļiem.
Lielākajai daļai šīs komandas labākie volejbola gadi vēl tikai priekšā. Nākamais Eiropas čempionāts pēc diviem gadiem. Tad arī redzēsim, cik daudz no Klužā–Napokā un Sofijā piedzīvotā būs izdevies pārvērst nākamajā solī.
Pats turnīrs bez Latvijas dalības iekāpis ceturtdaļfināla fāzē, bet pusfinālus piektdien un spēles par medaļām sestdien tiešraidē varēs vērot kanālā LTV7 un portālā LSM.lv.
