Šī ir pirmā Sji Dzjiņpina valsts vizīte ASV vairāk nekā desmit gadu laikā. Ceturtdien Baltajā namā paredzēta oficiālā sagaidīšanas ceremonija, militārā parāde un abu prezidentu sarunas. Vakarā Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa rīkos par godu Ķīnas līderim valsts vakariņas.
Drošība pasaulē, ekonomiskā konkurence un sadarbība, kā arī mākslīgā intelekta attīstība. Šīs ir trīs galvenās tēmas, par kurām šajās dienās spriedīs ASV un Ķīnas vadītāji.
Sji viesošanās ASV notiek laikā, kad arvien biežāk izskan dažādu politiķu un komentētāju aicinājumi piedalīties jaunas pasaules kārtības modeļa veidošanā. Tas notiek laikā, kad ASV starptautiskā ietekme un uzticība Vašingtonai ir sākusi samazināties, bet Ķīnas ietekme, vismaz ekonomiski, turpina palielināties. Daļa ekspertu gan runā arī par citiem globālās ietekmes centriem, kuru vidū joprojām ir arī Eiropas Savienība, taču nav šaubu par to, ka tieši ASV un Ķīna ir divas nozīmīgākās lielvaras. Tāpēc šīm sarunām ir īpaši liela nozīme.
Ķīna vēlas kļūt par ASV sabiedroto
Eksperti norāda, ka Trampa izrādītais pagodinājums sagaidīšanas laikā liecina, ka viņš vizīti uzskata par ļoti nozīmīgu un, parādot attiecību uzlabošanas dinamiku, vēlas uzlabot Republikāņu partijas izredzes pirms vidustermiņa vēlēšanām. Starp abiem līderiem izveidojušas lietišķas un konstruktīvas attiecības, par ko liecināja Baltā nama saimnieka vizīte Pekinā šā gada maijā.
Intervijā Ķīnas valsts medijiem īsi pirms vizītes ASV Sji izteicies, ka ASV un Ķīnai būtu jābūt sabiedrotajiem, nevis konkurentiem.
Pēc viņa vārdiem, gan varenās ķīniešu nācijas atdzimšana, gan Amerikas varenības atgriešanās var iet roku rokā un abas valstis var veicināt viena otras panākumus, vienlaikus radot labumu arī pārējai pasaulei.
ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros ir gaidāma Sji un Donalda Trampa tikšanās. Iepriekš, tiekoties ar Trampu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja piesaistīt Sji Dziņpiņu sarunās par Krievijas uzsāktā kara pārtraukšanu Ukrainā.
Taču kara lietas būs tikai viens no potenciālajiem sarunu tematiem. Daudz lielāka uzmanība varētu tikt veltīta ekonomikai un konkurencei cīņā par mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību. Pusdienās ar abu valstu līderiem plānojuši piedalīties arī vairāku lielāko tehnoloģiju kompāniju vadītāji.
Tirdzniecības konflikts nav atrisināts
Abas puses publiski uzsver dialoga nozīmi, tomēr analītiķi pagaidām negaida lielu izrāvienu. Vizīte drīzāk tiek vērtēta kā mēģinājums saglabāt kontroli pār domstarpībām laikā, kad ASV un Ķīna vienlaikus ir gan ekonomiskie partneri, gan stratēģiskie konkurenti.
Īsi pirms Sji vizītes ASV finanšu ministrs Skots Besents ir paziņojis, ka ir panākta vienošanās arī par tirdzniecības pamiera pagarināšanu. Jāatgādina, ka, uzsākot tā dēvēto tarifu karu, Tramps vēlējās panākt piekāpšanos no Ķīnas puses, tā vietā pretī saņemot ierobežojumus retzemju izrakteņu eksportam un citus pretpasākumus. Abas puses faktiski nonāca strupceļā. Pērn panāktā pamiera termiņš beidzas 10. novembrī, taču tas būšot spēkā vismaz līdz nākamā gada 10. janvārim.
ASV joprojām ir spēkā aizliegums eksportēt uz Ķīnu mikroshēmas un mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Savukār Ķīna ir pastiprinājusi kontroli pār retzemju metālu eksportu, kas ir kritiski svarīgi augsto tehnoloģiju ražošanā.
Vien pirms nedēļas ASV ir stājies spēkā arī likums, kas ļauj ieviest 100 % muitas tarifus pret tiem, kas iepērk Krievijas energoresursus. Un lielākais no šiem pircējiem ir tieši Ķīna.
Vēl viens sarežģīts jautājums ir Taivāna un militārās attiecības. Kā zināms, Ķīna uzskata Taivānu par savu sastāvdaļu un regulāri organizē militārās mācības tās tuvumā. Savukārt ASV piegādā Taivānai bruņojumu un vēlas saglabāt brīvas kuģošanas tiesības Taivānas šaurumā.
Pekina un Vašingtona nevēlas atklātu sadursmi
Latvijas Ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka pašlaik gan ASV, gan Ķīnas interesēs ir mazināt spriedzi savstarpējās attiecībās.
“Notiek sarunas par militāro sadursmju iespējamības mazināšanu. Neviena no pusēm – ne Ķīna, ne ASV – šobrīd negrib militāri testēt otru pusi ne tiešā, nedz arī kaut kādā “proxy” veidā kaujas laukā.”
“ASV ir savas problēmas. Piemēram, karš pret Irānu, kas ietekmē Trampa reitingus un liek viņam visādi citādi skaidrot dzīves dārdzību un degvielas krīzi. Tāds karsts konflikts šobrīd nestu vairāk ļauna nekā laba, it īpaši, ja tas būtu konflikts, kurš nav sācies uz viņa noteikumiem,” secina Bērziņa-Čerenkova.
“Ķīnai būtu jāreaģē uz tādām ASV darbībām. Mēs taču redzam, cik ļoti izvairīgi Ķīna komentē ASV militārās akcijas gan Venecuēlā, gan Irānā. Tāpēc šeit, iespējams, būs saruna par to, ka “neaiztieciet mūs un mēs neaiztiksim jūs”.”
Visu nosaka līderis
Latvijas Ārpolitikas institūta direktore spriež, ka arī attiecībā uz mākslīgā intelekta attīstību Sji un Trampam ir līdzīgi uzskati.
“Tramps nevēlas bremzēt mākslīgo intelektu, jo uzskata, ka tas ir ASV spēks un vara. Pēc viņa domām, tas, kurš uzvarēs mākslīgā intelekta sacensībā, uzvarēs vispār.
Savukārt ķīnieši apzinās, ka pagaidām vēl mākslīgā intelekta attīstībā atpaliek no ASV. Tāpēc piedāvājumu bremzēt mākslīgā intelekta attīstību viņi redz kā pret Ķīnu vērstu instrumentu, lai neļautu Ķīnai sasniegt ASV apgriezienus.”
Bērziņa-Čerenkova secina, ka ASV tagadējo valdību un Ķīnas sistēmu vieno tas, ka abas ir gana centralizētas ap galveno lēmumu pieņēmēju ar visām to atšķirībām. “ASV ārpolitiku šobrīd veido prezidents Tramps, un Ķīnas ārpolitiku veido prezidents Sji. Un tad ir ļoti labi, ja viņi viens otru sadzird.”
