Grūtības rada speciālistu pieejamība reģionos, kuri spēj noteikti precīzu bērna diagnozi – gan UDHS, kam ir vairākas pakāpes, gan citas. Nereti vecākiem jāmēro vairāk nekā 100 kilometru, lai bērnu vairākas reizes nedēļā nogādātu pie ārstiem. Tāpat Latvijā nav pat precīzas uzskaites, cik patiesībā ir bērnu, piemēram, ar UDHS. Par šiem un citiem izaicinājumiem konferencē Siguldā sprieda vecāki, pedagogi un dažādu jomu speciālisti.
Sanitas sešus gadus vecajai meitai Elzai autiskā spektra un runas traucējumi tika konstatēti divu gadu vecumā. Vajadzīgos speciālistus ģimenei Smiltenē atrast neizdevās, tāpēc ik pēc trim mēnešiem uz divām nedēļām nācās doties uz Rīgu.
“Iesākums bija ļoti grūts. Mēs mēģinājām atrast nepieciešamos speciālistus kā logopēdu, aba terapeitu, ergoterapeitu. Tos speciālistus, kas ir tieši viņai nepieciešami, ir ļoti grūti atrast vienuviet,” pastāstīja Elzas mamma Sanita Kubuliņa.
“Patiesībā valstij būtu jābūt jau tādai konkrētai atbalsta sistēmai. Ir entuziasti, kas atsevišķās vietās sāk veidot pakalpojumus, kā biedrība “Cerību spārni”,” norādīja biedrības “Cerību spārni” sociālo pakalpojumu vadītāja Eva Viļķina.
Kad beidzot noteikta precīza diagnoze, ar to viss nebeidzas. Nākamais izaicinājums – ko darīt tālāk. Jo mediķi ne vienmēr spēj norādīt vecākiem skaidru rīcības ceļu: pie kā vērsties, ko darīt tālāk, arī skolās un bērnudārzos pedagogi ne vienmēr zina kā rīkoties, tiekoties ar šādiem bērniem.
“Ar mani sazinās diezgan daudzi vecāki, kuri saka – psihiatrs noteica tādu vai tādu diagnozi, bet mēs nesaprotam, ko tālāk darīt.
Ierakstījām “Google”, izleca jūsu vārds, un zvanām, lai saprastu,”
pastāstīja Dana Skara, klīniskā psiholoģe un Latvijas UDHS biedrības pārstāve.
Lai gan atsevišķās pašvaldībās pakalpojumu klāsts paplašinās, ģimeņu iespējas saņemt palīdzību joprojām būtiski atšķiras. Nozares pārstāvji uzsver – atbalstam būtu jāsākas pēc iespējas agrāk
“Katram bērnam ir savas individuālās vajadzības. Ir svarīgi saredzēt gan bērna stiprās, gan vājās puses, lai saprastu, pie kā vairāk jāstrādā,” teica Eva Viļķina.
Tomēr realitātē tā nav – trūkst gan izpratnes, gan pašu speciālistu. Vecāki informāciju nereti meklē sociālajos medijos, bet atbilstošās nozares mediķiem ir pārlieku liela slodze.
“Es domāju, ir jāmazina darba noslodze.
To var panākt, palielinot speciālistu skaitu, attīstot viņu kompetences un prasmes un kopumā virzoties uz to, lai speciālistu loks būtu plašāks,” uzskata Romāns Beskrovnijs, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas ārsts.
Veselības ministrijā norādīja – bērnu un pusaudžu psihiskās veselības aprūpe pēdējo gadu laikā no valsts puses ir stiprināta. 2025. gadā izveidots pediatrijas un bērnu psihiskās veselības valsts apmaksāto pakalpojumu kartējums, bet semināros par dažādām bērnu veselības tēmām apmācīti vairāk nekā 500 speciālistu, informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļā.
