Kremļa saimnieka Vladimira Putina parakstītais dekrēts paredz Krievijas bruņoto spēku personālu palielināt līdz vairāk nekā 2 441 000. No tiem 1 550 000 būs militārpersonas. Tas šogad ir jau ceturtais šāda veida rīkojums, un kopējais armijas skaitliskā sastāva pieaugums kopš marta ir gandrīz 48 000.
Zelenskis vakara video uzrunā atsaucās uz izlūkdienestu un paziņoja, ka lēmums vērtējams kā papildu mobilizācija. Krievija ar dažādām metodēm palielina vervējamo cilvēku skaitu un plāno piesaistīt ārvalstniekus. Piemēram, jau patlaban agresorvalsts teritorijā atrodas vairāk nekā 8000 Ziemeļkorejas militārpersonu, un tiek gatavota vēl 10 000 karavīru izvietošana.
Kā norādīja Ukrainas līderis, pašlaik karavīrus “atlasa, lai tie izietu apmācību un pēc tam pārvietotu uz Krieviju”. Pēc Zelenska teiktā, Krievijas varasiestādes plāno palielināt ārzemnieku vervēšanu dalībai karā pret Ukrainu. “Ir svarīgi, lai to valstu valdības, no kurām Krievija vervē cilvēkus savā armijā, pretotos šai rīcībai. Mēs informēsim katru valdību,” norādīja prezidents.
Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas dienesta novērtējumiem Ziemeļkoreja jau ir nosūtījusi apmēram 15 000 karavīru, lai atbalstītu Krieviju karā.
Apmaiņā pret to Phenjana no Maskavas saņem naudu, militārās tehnoloģijas un drošības garantijas.
Ziemeļkorejā ar Krievijas tehnisko atbalstu ir izveidota “Shahed” tipa trieciendronu ražošana.
Augustā Zelenskis teica, ka Ziemeļkoreja plāno izvietot Krievijas teritorijā no 30 līdz 50 tūkstošiem karavīru.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai gan līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
