ĪSUMĀ
Trešajā izspēlē piedalās “Progresīvie” (PRO), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (SV/AJ). Katra komanda deleģējusi piecus pārstāvjus, visām ir vienādi situāciju apraksti un trīs minūtes katra lēmuma pieņemšanai.
Silgale, tās iedzīvotāji un notikumi ir izdomāti. Scenārijs sākas ar strīdu par Krievijas karogu un cilvēka nāvi policijas klātbūtnē, turpinās ar savstarpēji naidīgu grupu aktivitātēm un noslēdzas ar izdomātas Krievijas militārpersonas draudiem un dronu pie pilsētas. Nākamās daļas notikumi nav iepriekšējo atbilžu sekas. Eksperti vērtē redzētos lēmumus un diskusiju fragmentus.
Enerģiskais, mierīgais un komanda fonā
Ikstena pirmais novērojums ir kopīgs visām trim komandām. “Man ir tāds nepārprotams priekšstats, ka visas trīs partijas labi apzinās, ka situācija var kļūt sarežģītāka, saspīlēta, un kopumā tie pūliņi ir vērsti uz deeskalāciju,” saka politologs. “Bet nu tomēr zināmas atšķirības pastāv.”
AS viņš raksturo kā “nemierīgāku, enerģiskāku”, visticamāk Kulberga ietekmē, bet SV/AJ, viņaprāt, deeskalācijas līniju “velk visprecīzāk”. Atšķiras arī tas, kā komandas nonāk pie lēmuma.
“Šķiet, ka “Progresīvajos” bija vairāk tāds komandas darbs un ka tur dažādi tie pārstāvji iesaistījās sarunā. “Apvienotajā sarakstā” tomēr Kulberga kungs laikam ir tā pirmā vijole. Un līdzīgi arī izskatījās, ka Stepaņenko kundze ir atslēgas cilvēks SV/AJ,” norāda Ikstens.
Kulbergs diskusiju ne tikai virza, bet arī nodod jautājumus kolēģiem. Apspriežot iespējamu cilvēka izraidīšanu, viņš vēršas pie bijušā premjera Māra Kučinska: “Es domāju, Māri, tev ir lielākā pieredze šeit.” SV/AJ apspriedē Jūlija Stepaņenko iet pa apli un aicina izteikties katru kolēģi, bet “Progresīvo” sarunās lēmums bieži rodas no vairākām balsīm.
Noslēgumā Ikstens šo ainu savelk vienā teikumā: spēlē “pietiekami labi iezīmējas arī partiju līderu loma un viņu raksturi — teiksim, mierīgā Stepaņenko iepretim žiperīgajam Kulbergam. Un tad vēl “Progresīvie” kaut kur tur fonā”. Viņš gan piebilst, ka tā ir “tikai tāda laboratoriska situācija, kas mums diezgan maz ko pasaka par rīcību reālā situācijā”.
Foto: “Aizliegtais paņēmiens” Politologs Jānis Ikstens vērtē partiju lēmumus priekšvēlēšanu spēlē.
Deeskalācija vai lavierēšana?
Visasāk abu ekspertu vērtējumi atšķiras par SV/AJ. Otrajā daļā pie Silgales domes ir nesaskaņota nacionāli noskaņotu jauniešu telšu nometne, bet pretējā puse piesaka piketu pret policiju. SV/AJ vienīgā atbalsta telšu nometnes novākšanu un piketu arī neatļautu. Armands Kaļišuks saka: “Ja šis saskaņojums līdz šim nav prasīts, tā ir patvaļa, un attiecīgi ir jādod pašvaldības policijai viennozīmīgi papildspēki.”
“Progresīvie” un AS telšu jautājumā izvēlas pārrunas un institūciju sadarbību. Andris Šuvajevs atgādina par pulcēšanās tiesībām: “Rīcība, kas būtu vērsta uz atbrīvošanu no teltīm, to situāciju nekādā veidā nerisinās. Tā būtu diezgan skaidra situācijas eskalācija.” Kučinskis norāda, ka krīzes līmenis vēl “nav tik augsts” un pašvaldībai jāsadarbojas ar policiju un drošības dienestu.
Ikstens SV/AJ izvēlē saskata konsekvenci. “Šeit arī ļoti labi parādās “Suverēnās varas” tāda konsekventāka ievirze uz deeskalāciju,” viņš saka.
“Manā izpratnē, ja mēs runājam par deeskalāciju, tā ir deeskalācija no abām pusēm.” Teltis aizvākt, viņš norāda, bija gatava tikai SV/AJ.
Foto: “Aizliegtais paņēmiens” “Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši” komanda spēles studijā.
Vargulis to pašu līniju vērtē kritiski. Runājot par SV/AJ un iepriekš redzētās partijas “Stabilitātei!” komunikāciju, viņš norāda, ka rīcība tiek pamatota ar vēlmi neeskalēt un “apzināt abas divas puses”, taču tas ne vienmēr nozīmē rūpes par kopējo drošību, ja kāda puse apzināti rada satraukumu. “Uzklausīšana un lavierēšana ne vienmēr ir pareizā stratēģija, it īpaši kara apstākļos,” uzsver Vargulis.
Piketa jautājumā gala atbildes nesakrīt pilnībā. AS un SV/AJ saka “nē”. “Progresīvie” izvēlas citu variantu — pirms lēmuma saņemt Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumu. “Mums pietrūkst informācijas par Valsts drošības dienesta kapacitāti šajā brīdī menedžēt tos riskus, kas veidojas,” saka Šuvajevs. Tāpēc šo atbildi nevar pielīdzināt piketa aizliegumam.
Vargulis paļaušanos uz VDD saskata visās komandās un tajā redz arī jautājumu.
“Mēs pieņemam, ka krīzes, kara apstākļos gravitācijas centrs būs Valsts drošības dienests. Protams, liels jautājums par viņu kapacitāti. Vai viņiem ir jau šāda veida pieredze?” viņš jautā.
Karogs: nostājas pret stereotipiem
Pirmajā daļā komandām jālemj, vai virzīt Krievijas karoga pilnīgu aizliegumu. Stingrāku normu atbalsta tikai “Progresīvie”. Leila Rasima noraida scenārijā minēto iespējamo pamatojumu — karogs izkārts, sagaidot dēlu no Krievijas: “Vienmēr var izdomāt attaisnojumu [..], kas ir absurdi. Es teiktu, ka visos gadījumos tad nedrīkst vairs karināt ārā. Mēs esam gatavi uz šādu soli.”
Tieši šo attaisnojumu SV/AJ apspriedē piedāvā izvērtēt. Vjačeslavs Stepaņenko salīdzina: “Teiksim, cilvēks brauc no Mozambikas, saimnieks izkarina Mozambikas karogu par godu tam, kas brauc no turienes. Tas pats arī šeit.” AS jaunu aizliegumu nevirzītu, taču ne tāpēc, ka karogu vērtētu mierīgi. “Šobrīd Krievijas karogs, es atvainojos, ir agresijas simbols,” saka Juris Viļums, bet Edvards Smiltēns skaidro: “Mēs varam darboties esošā regulējuma ietvaros.”
Ikstens šajā un atvainošanās jautājumā pamana, ka partiju izvēles ne vienmēr sakrīt ar gaidīto. “Nedaudz varbūt arī šādas nostājas neatbilst tiem priekšstatiem vai stereotipiem, kas mums ir izveidojušies par vienu vai otru partiju,” viņš saka.
Vargulis karoga jautājumu sauc par vienu no neatrisinātajiem arī pēc vairākiem kara gadiem. “Redzam, ka gan starp partiju biedriem, gan kopumā nav vienotības arī starp koalīcijas partijām — vai ir pietiekams regulējums attiecībā uz karoga izmantošanu? Vai mums vajadzētu ieviest kādus stingrākus nosacījumus?” Viņa ieskatā tas ir nākamā Saeimas sasaukuma mājasdarbs.
Atvainošanās un atbildības nošķīrums
Atvainoties Oļega Karpova atraitnei gatava tikai SV/AJ. Atvainoties gan būtu jānāk policijas vadībai, un Vjačeslavs Stepaņenko to pamato ar ķermeņa kamerām, kuru policistiem nebija. “Ja izmeklēšanas rezultātā tiks konstatēta konkrēta policijas nelikumīga rīcība vai pārkāpumi, tad šī rīcība tiks sodīta atbilstoši likumam. Bet galvenais šobrīd — nomierināt sabiedrību,” viņš saka.
AS un “Progresīvie” atvainošanās pamatu sniegtajā informācijā nesaskata. “Mēs neredzam nekādu nodarījuma faktu,” saka Kulbergs. AS apspriež līdzjūtības izteikšanu, “Progresīvie” — nepieciešamību publiski skaidrot sākto izmeklēšanu.
Vargulis SV/AJ izvēlē saskata empātiju pret krieviski runājošās kopienas pārstāvi.
“Atšķirībā no citām politiskajām partijām “Suverēnā vara” uzskata, ka mums ir kaut kādā veidā jāatvainojas. Tajā pašā laikā ne līdz galam ir skaidrs līmenis un kāpēc,” viņš norāda. Arī Ikstens atvainošanās pamatojumu SV/AJ izteikumos raksturo kā “diezgan aizplīvorotu”.
Stingrs priekšlikums vēl nav komandas lēmums
Atšķirība starp atsevišķa politiķa nostāju un gala izvēli redzama “Progresīvo” diskusijā par mirušā vīrieša dēlu Vladimiru Karpovu — Krievijas pilsoni, kurš scenārijā Latvijā uzturas ar vīzu un izplata naidīgu video. Andris Sprūds apsver izraidīšanu: “Man šķiet, ka šeit ir pamats stingrai rīcībai, jo būtībā cilvēks sēj arī naidu.” Šuvajevs iebilst: “Diez vai šis ir lēmums, kas uzreiz tiek pieņemts politiskā līmenī.”
Komanda izvēlas drošības dienesta pārrunas, nevis tūlītēju izraidīšanu. Vargulis “Progresīvo” kopējo dinamiku tāpēc raksturo kā piesardzīgāku par Sprūda sākotnējo priekšlikumu un piebilst, ka šādas domstarpības reālā krīzē rastos gan partijas, gan koalīcijas iekšienē. Tūlītēju izraidīšanu neizvēlas neviena no trim komandām.
Premjera kārts un divu ātrumu komunikācija
Visas trīs komandas jau pirmajā krīzes posmā atbalsta premjera ierakstu sociālajos medijos. AS istabā šaubu nav. “Tu esi meistars ar soctīkliem!” saka Kučinskis. “Nē, nu es šaubos, ka Andris varētu nekomentēt jautājumu, kas ieguvis Vislatvijas rezonansi,” piebilst Smiltēns. SV/AJ spēles premjere Jūlija Stepaņenko uzsver, ka tieši soctīklos “jau izplatās šis ugunsgrēks”, bet Šuvajevs vēstījuma saturu saista ar uzticību policijai, izmeklēšanu un mieru.
Vargulis, īpaši analizējot AS pašsaprotamo gatavību iesaistīt premjeru, mudina domāt par turpinājumu. “Mēs nevaram pieņemt, ka konkrētā fāze beidzas un ar to beigsies — visdrīzāk pretinieks spēlē nākamo soli,” viņš saka. “Piesardzībai ir jābūt, un jāpatur, iespējams, premjera uzruna nākamajos eskalācijas soļos.”
Trešajā daļā, kad izskan izdomātā Krievijas militārā padomnieka Genādija Skvorcova draudi, AS istabā parādās iekšēja robeža. “Tas jau nav premjera līmenis. Tas ir padomnieks,” saka Kulbergs. Uz iebildumu, ka premjers komentējis arī daudz mazākus notikumus, viņš atbild: “Nē, tā bija sadzīviski, komentēja soctīklos. Šis jau ir oficiāls.” Gala lēmumā AS premjera uzrunu tomēr atbalsta. SV/AJ premjera iesaisti noraida, “Progresīvie” to atbalsta, gan ne kā atbildi padomniekam, bet kā skaidrojumu par dronu.
Vargulis šo AS diskusiju sauc par “divu ātrumu komunikāciju” — sadzīviskā saziņā premjera ir daudz, oficiālā viņš ir piesardzīgāks.
Viņa ieteikums konkrētajā situācijā ir cits: “Labākā prakse ir atbildēt simetriski, proti, ja šeit ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris pretējā pusē, tad Nacionālo bruņoto spēku komandieris.” Premjera kārti viņš paturētu “vēlākam posmam, tālākai eskalācijai”.
Arī Ikstens amatpersonas līmeni uzskata par vēstījumu. “Ar sabiedrību vajag runāt un noteikti vajag skaidrot valdības nostāju. Jautājums ir, kādā līmenī to dara. Un ne vienmēr tas varbūt ir jādara premjeram, lai cik enerģisks viņš arī būtu,” viņš saka. “Tas arī ir zināms vēstījums tomēr, cik noraizējušies mēs esam.”
Foto: “Aizliegtais paņēmiens” «Apvienotā saraksta» komanda spēles studijā.
Kurš brauc uz Silgali un ar ko tiekas
Vai uz Silgali sūtīt valdības pārstāvi, AS un SV/AJ atbild “jā”, “Progresīvie” — ka pirmajā solī jādodas Valsts policijas priekšniekam, ne ministram. Atšķiras arī sarunu partneri. AS sūtītu par reģioniem atbildīgo ministru, un Edgars Tavars skaidri nošķir: ar Karpova dēlu — “principa pēc nekādā gadījumā”, ar nacionāli noskaņotajiem jauniešiem — “jā, noteikti iet un ar viņiem runāt un skaidrot”. SV/AJ sūtītu iekšlietu ministru, un Jūlija Stepaņenko uzsver: “Ar bojāgājušā ģimeni noteikti ir jāsatiekas.”
Vargulis vizīti nevērtē pēc atbildes “jā” vai “nē”. “Tas lielā mērā ir atkarīgs no šīs personības, kas dodas,” viņš saka. “Daudz būtiskāk ir vēstījums, ar ko viņš tiekas, vai tiekas ar abām divām pusēm. [..] Ja viņa darbības rezultātā tiek iespējota tikai viena puse, ir skaidrs, ka tas veicinās vēl lielāku eskalācijas vilni.”
Pozitīvi viņš vērtētu sadarbību ar abām pusēm un pašvaldību.
Foto: “Aizliegtais paņēmiens” Mārtiņš Vargulis vērtē krīzes vadības lēmumus.
Armija, “Omega” un algoritmi
Publiski redzamas armijas vienības pilsētā neatbalsta neviena komanda. “Nacionālie bruņotie spēki nav spēļmantiņas vai dekorācijas, kuras var izvietot, kā kuram patīk,” saka Jūlija Stepaņenko. Sprūds pauž uzticību Valsts policijai. AS nesaskata vajadzību demonstrēt militāru spēku, taču Kučinskis apsver policijas specvienības “Omega” klātbūtni.
Vargulim šis priekšlikums liek jautāt, vai pietiekami skaidri noteikts, kurā brīdī iesaistās katrs spēku veids. Tas, ka bijušais premjers ar iekšlietu pieredzi apsver “Omegas” iesaisti, viņaprāt, “raisa šo sajūtu, ka nacionāli nav līdz galam simtprocentīgi saprotami algoritmi”. “Krīze no krīzes atšķiras, bet kaut kāda veida algoritmiem, sistēmai ir jābūt jau šobrīd,” uzsver eksperts.
NATO: drošība vai eskalācija
Trešajā daļā Latvijas gaisa telpā ielido droni, viens nokrīt netālu no Silgales, un daļa iedzīvotāju sāk pamest pilsētu. AS un “Progresīvie” atbalsta papildu NATO klātbūtni pierobežā. “NATO klātbūtne ir nepieciešama papildus, un tas tikai stiprinātu iedzīvotāju pārliecību par drošību,” saka Kulbergs. Sprūds uzsver, ka pārkāpta NATO gaisa telpa, un pieļauj, ka “var sākt pat apspriest ceturtā panta konsultācijas”.
SV/AJ argumentē pretēji. “Viennozīmīgi nē,” saka Kaļišuks. “Mēs tad eskalēsim attiecības ar kaimiņu, un kaimiņš NATO sabiedroto karavīru un papildu kaujas tehnikas izvietošanu pierobežā uztvers jau kā viņu robežas apdraudējumu.”
Ikstens šeit atkal saskata SV/AJ mieru. “”Suverēnā vara” nav tik satraukta kopumā par tiem procesiem. Kaut kādus papildu bruņotos spēkus nevajag, NATO vienības nevajag, valdības izbraukuma sēdi nevajag,” viņš saka. “Savukārt “Progresīvie” un, manuprāt, īpaši “Apvienotais saraksts” ir tādi atsperīgāki.”
Vargulis AS un “Progresīvo” diskusijās pamana izpratni par NATO rīcības sistēmu, bet SV/AJ argumentācijā — pieņēmumu, ka “jebkāda veida NATO darbība tiktu uzskatīta par eskalējošu”.
“Bet šis ir tas mirklis, kad mums ir jārāda un jāraida signāls mūsu pretiniekam, ka mēs gatavojamies,” viņš saka.
Oficiālu Silgales evakuāciju neatbalsta neviena komanda. Valdības sēdi Silgalē rīkotu “Progresīvie” un AS; SV/AJ izvēlas citu variantu — pārcelt ministriju uz Latgali. “Mēs esam nākuši, lai strādātu, nevis tagad braukātu pa visu Latviju un parādītu, kādi mēs esam varoņi,” saka Kaļišuks.
Foto: “Aizliegtais paņēmiens” «Progresīvo» komanda spēles studijā.
Latvijas karoga uzlīmes uz sveša īpašuma
Otrajā daļā pašvaldība jautā, vai palīdzēt noņemt Latvijas karoga uzlīmes, ar kurām bez īpašnieces piekrišanas aplīmēta Karpova atraitnes sēta. AS un “Progresīvie” pašvaldības iesaisti neatbalsta. “Nekādā gadījumā neiesaistīt pilsētas budžeta līdzekļus un neveikt šīs darbības,” saka Tavars. SV/AJ pēc diskusijas izvēlas citu variantu: “Tieši tāpat, kā noņēma tos plakātus [..], tieši tāpat var arī noņemt Latvijas karoga uzlīmes,” saka Jūlija Stepaņenko.
Ikstens šo atšķirību saista arī ar attieksmi pret konkrēto karogu. Spēles jautājumā gan ir vēl divi apstākļi — aplīmēts svešs īpašums, un pilsētā esošie nacionāli noskaņotie jaunieši karogu novākšanu varētu uztvert kā pret viņiem vērstu žestu. Diskusijas par šo dilemmu komandās gandrīz nebija.
Ekspertu secinājumi par deviņu komandu izspēli
Noslēdzot visu trīs raidījumu vērtējumu, Ikstens izceļ līderu ietekmi un saikni starp izvēlēm un partiju vērtībām. “Ir grūti nepamanīt to, ka liela loma ir līderiem,” viņš saka, piebilstot, ka “tiem risinājumiem ir sakars ar to, kāds ir partiju kopējais ideoloģiskais vektors”.
Varguļa galvenais secinājums ir vajadzība mazināt improvizāciju.
“Joprojām ir vairāki improvizācijas elementi, kad un kā konkrēti reaģējam uz vienu vai otru notikumu. Šis, lai gan izspēle, bet var būt reāls scenārijs,” viņš norāda.
Krīzē, viņaprāt, jānoliek malā politiskā piederība un jāsaprot, kurš līmenis sabiedrību uzrunā vislabāk. Viņš atgādina, ka iepriekšējās krīzēs, gan dronu, gan vētras kontekstā, komunikācija nākusi no dažādām ministrijām un iestādēm “bieži vien ar dažādiem vēstījumiem, kas raisa vēl lielākas bažas vai neskaidrību sabiedrībā”.
Spēles vērtību Vargulis saskata tajā, ka tā parāda lēmuma tapšanu: “Kāda ir tā grupu dinamika, kurš nosaka spēles toni, kādi ir argumenti, kas ir labs vingrinājums, lai tai skaitā arī saprastu, par ko izdarīt izvēli 3. oktobrī.”
Partiju lēmumi trīs spēles daļās
Tabulās apkopotas komandu paziņotās izvēles un būtiskākie nosacījumi. Tie ir spēles lēmumi, nevis ekspertu ieteikto atbilžu saraksts. “Cits variants” saglabāts tur, kur komanda to nosauca; atsevišķa politiķa priekšlikums nošķirts no gala atbildes.
I daļa — pēc incidenta ar policiju
Pēc strīda ar policiju par Krievijas karogu miris Oļegs Karpovs. Atraitne prasa atvainošanos, publiskie video pastiprina konfliktu.
Avots: «Aizliegtā paņēmiena» trešās sērijas scenārijs un spēles atšifrējums. Lēmumi pārstāstīti saīsināti.
II daļa — spriedze pilsētā pieaug
Pie domes nesaskaņota telšu nometne, pieteikts pikets pret policiju, atraitnes sēta aplīmēta ar Latvijas karoga uzlīmēm.
Avots: «Aizliegtā paņēmiena» trešās sērijas scenārijs un spēles atšifrējums. Lēmumi pārstāstīti saīsināti. VDD — Valsts drošības dienests, NBS — Nacionālie bruņotie spēki.
III daļa — draudi un nokritis drons
Izskanējuši izdomātas Krievijas amatpersonas draudi, pie Silgales nokritis drons, daļa iedzīvotāju pamet pilsētu.
Avots: «Aizliegtā paņēmiena» trešās sērijas scenārijs un spēles atšifrējums. Lēmumi pārstāstīti saīsināti.
