Latvijā problēmu ar skolotāju trūkumu un to, ka skolotāju kopiena noveco, cenšas risināt, skolās iesaistot studentus jeb topošos skolotājus. Taču novērojams, ka daudzi no viņiem pēcāk šo profesiju izvēlas pamest.
Katrs astotais skolotājs nozari pamet
Jaunākie dati rāda, ka 2024. gadā 12 % jeb apmēram katrs astotais no pilnībā kvalificētiem pamatskolas un vidusskolas skolotājiem Latvijā savu profesiju pameta. OECD valstīs vidēji šis rādītājs bijis apmēram uz pusi mazāks.
Iemesls tam, ka skolotāji vēlāk nozari pamet, vairs nav atalgojums, bet gan biežās reformas un atbalsta trūkums, arī jaunajiem pedagogiem.
Šogad mācības Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē uzsāka 931 topošais skolotājs. Vecākos kursos liels vairums no viņiem paralēli mācībām arī strādā. Laura Teilāne-Batņa ir 3. kursa studente. Otro gadu strādā Iļģuciema pamatskolā, māca datoriku. Abi Lauras vecāki ir skolotāji Rēzeknē.
Viņa sacīja: “Vecāki no Rēzeknes regulāri man uzraksta. Jautā – hei, varbūt zini kādu, kurš ir no Rēzeknes un varbūt grib pie mums strādāt? Regulāri tie ir mājturības, fizikas skolotāji, kuru ļoti trūkst. Vienīgais, ko es varu pateikt, ka es uzrakstīšu mūsu kopējā čatā, jo es zinu, ka 4. kursā visi ir izķerti. 3. kursā mēs gandrīz visi strādājam. 2. kursā puse jau strādā noteikti.”
Pašai pagaidām iet labi, viss apmierina, lai gan savienot darbu ar studijām viegli neesot. Iļģuciema pamatskolā viņi esot četri no Lauras kursa. To, ka daļa jauno pedagogu šo darbu vēlāk pamet, Laura zina, bet nedomā, ka ar viņu būs tāpat.
“Noteikti ir izdegšana un sapratne, ka tas nav priekš viņiem. Man personīgi nešķiet, ka tā būs milzīga problēma manā dzīvē. Es esmu sapratusi, ka man šis darbs patīk, padodas un man aizies,” sacīja Laura.
Elīna Vucenlazdāne ir topošā matemātikas skolotāja. Jau māca matemātiku. Šobrīd Jersikas pamatskolā Latgalē, pirms tam pastrādājusi arī Līvānu 1. vidusskolā.
Elīna sacīja: “Diezgan grūti. Pirmais gads tāds nopietnāks, un nav viegli. Nekad neko jaunu nav viegli sākt, bet ir jauki. Bērni ir forši, viņi ir atraktīvi un man diezgan patīk; viņi visi ir tādi… es nezinu, varbūt tāpēc, ka es esmu jauna skolotāja. (..) Viss ir diezgan forši un labi.”
Pieprasījums pēc skolotājiem varētu sarukt
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga sacīja: “Mēs būtībā svilinām to cilvēku. Mēs veicinām viņa izdegšanu. Fizisko un emocionālo. Ja mums būtu atbalsts, tad ir cita runa. Tad sanāk tā, ka tā ir reglamentēta profesija visā pasaulē, pedagogs, bet mēs pasakām – nāc no pirmā kursa, no otrā kursa, nepietiekami sagatavots. Jo mēs neviens nevaram iedomāties, ka mēs ietu pie zobārsta, kurš ir pirmā vai otrā kursa students. Mēs nevaram iedomāties, ka mēs savam bērnam ļautu braukt skolēnu autobusā, kur šoferis vēl tikai mācītos, kā vadīt šo autobusu.”
OECD eksperti atzīmē, ka, turpinot samazināties skolēnu skaitam, nākotnē pieprasījums pēc skolotājiem varētu sarukt.
Arī skolas slēdz, bet tas problēmas pilnībā neatrisinās. Patlaban jau esot dažādi projekti skolotāju profesionālajam atbalstam.
Valsts izglītības attīstības aģentūras Pedagogu profesionālā atbalsta departamenta direktore Inga Upatniece sacīja: “Kaut kas izlīdzināsies, kaut kas neizlīdzināsies. Līdz ar to mēs šobrīd arī domājam, piemēram, par šo finansējumu jaunu skolotāju ienākšanai skolā, ne tikai vienkārši izsludināt – šeit ir piedāvājums, kurš grib, tas piesakās, bet mēs arī domājam, kā analizēt datus, kur tiešām šie skolotāji ir kritiski nepieciešami, lai prioritāte būtu tieši tiem reģioniem, piemēram, vai novadiem, vai pilsētām, kur mēs redzam, ka tieši tur šobrīd tūlīt jau vairs skolotāju nebūs.”
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) arī vērtē – lai gan šīs problēmas akcentētas ne pirmo reizi, situācija uzlabosies.
IZM valsts sekretārs Jānis Paiders sacīja: “Pirms pāris gadiem attiecīgi bija diezgan būtisks būtisks atbalsts tieši jaunu pedagogu sagatavošanā lielākajās universitātēs Latvijā, kuras gatavo. Mums ir jaunais augstskolu finansēšanas modelis vairāk vērsts uz rezultātu, kas ir sekmīgs absolvents, nevis uz aizpildītu studiju vietu. Bet tie visi ir pēdējo gadu procesi. Šeit ir jāņem vērā diezgan būtiska lieta. Šis ziņojums salīdzina Latviju ar visām pārējām OECD valstīm. Mēs principā redzam bildi pirms diviem gadiem. Dažos gadījumos pirms trīs gadiem.”
Tāpat nozares profesionāļi aicināti pārkvalificēties par skolotājiem programmā “Mācītspēks”. Bet svarīgākais ir izglītības sistēmā ienākušos profesionāļus skolās noturēt.
Iedzīvotāju izglītības līmenis saglabājas augstākajā punktā
Kopumā 2025. gadā iedzīvotāju izglītības līmenis saglabājas visu laiku augstākajā punktā. Latvijā pieaugušo (25–64 gadi) izglītības līmenis saglabājas augsts: augstākā izglītība ir 41 % iedzīvotāju (OECD vidēji 43 %), bet vidējā 48 % (OECD 39 %).
Desmit gadu laikā augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars pieauga no 40 % līdz 45 %. Šo kāpumu nodrošināja vīrieši, kuru vidū rādītājs palielinājās no 26 % līdz 35 %, kamēr sievietēm tas saglabājās stabili augsts (55 %).
Skolotāju darba samaksa pieaugusi
Saskaņā ar ziņojumu skolotāju darba samaksa Latvijā ir pieaugusi visās izglītības pakāpēs. Laikposmā no 2015. līdz 2024. gadam visstraujāk jeb par 67 % pedagoga atalgojums pieauga pirmsskolas izglītībā. Sākumskolas skolotājiem alga pieauga par 41 %, vispārējā pamatizglītībā par 51 %, bet profesionālās pamatizglītības programmās par 35 %.
Vienlaikus 2025. gadā pirmsskolas skolotāji vidēji pelnīja par 35 % mazāk, savukārt pamatizglītības un vidējās izglītības skolotāji – vidēji par 26 % mazāk nekā citi nodarbinātie, kuriem ir augstākā izglītība.
Šī gada ziņojumā lielāka uzmanība pievērsta pedagogu pieejamības un profesionālās kvalifikācijas jautājumiem. Dati rāda, ka neaizpildīto skolotāju vakanču īpatsvars ir 3,0 %. Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu valstu, visgrūtāk ir piesaistīt skolotājus vecākajām klasēm, jo 7.–9. klašu grupā un vidusskolās pedagogu vakanču īpatsvars veidoja 3,9 %.
