Medijs: Konflikta ar ASV un sankciju dēļ Irāna samazinājusi lidojumu skaitu uz kaimiņvalstīm

Medijs vēsta, ka Irānas aviosabiedrību lidojumi uz kaimiņvalstu Irākas un Omānas galvaspilsētām ir atcelti. Kādas tūrisma aģentūras pārstāvji, saglabājot anonimitāti pastāstījuši, ka arī lidojumi uz Azerbaidžānu un Gruziju ir būtiski ietekmēti. 

Turcija, Armēnija un Ķīna vismaz publiski nav ieviesušas ierobežojumus Irānas aviosabiedrībām lidot uz galamērķiem šajās valstīs, tomēr pasažieri izvairās no šiem lidojumiem, jo nav nekādas garantijas, ka tie tiks izpildīti. 

Irānas avionozare jau pirms kara nebija tajā labākajā stāvoklī – lidmašīnas ir novecojušas, tām ir problēmas iegūt rezerves daļas un ir dažādas citas problēmas, kas rada papildu spiedienu uz šo nozari. 

Iepriekš arī izskanējis, ka Irānas iekšlietu struktūras izmantojušas civilo aviāciju, lai pārvadātu karavīrus un militāro tehniku. 

Irāna, protams, nav reģionālas nozīmes aviācijas centrs, ja salīdzina ar kaimiņos esošajām Turciju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un, lai arī valsts ir pakļauta dažādām sankcijām ļoti ilgi, Irānai tik un tā bija dažādi savienojumi ar pārējo pasauli. Arī citu valstu aviosabiedrības uz Irānu tagad lido krietni retāk vai nelido vispār. 

KONTEKSTS:

Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem. 

Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.

Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.

15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.

12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.