Valsts meža dienests: Likums nav pārkāpts
Simtgadīga meža vairs nav – šāds paveras skats uz vietu, kur vēl pirms neilga brīža auga, iespējams, Latvijā visvecākās priedes, piecas no kurām, pēc Meža valsts reģistra datiem, bijušas ap 400 gadu vecas.
Valsts meža dienesta inženiere Aija Ozola pauda – likums nav pārkāpts, cirsmā esot atstāti arī nepieciešamie koki. Taču, skatoties ar dronu, ekoloģisko koku ir daudz mazāk nekā nepieciešams – vien četri. Par to sākta dienesta izmeklēšana.
“Cirsma ir notikusi atbilstoši prasībām, pirms cirsmas veikšanas ir apsekota. Tā kā tur bija atzīme par ligzdas vietu, pirms apliecinājuma izsniegšanas ir secināts, ka ligzdas koks neatrodas tur, kur viņš ir iezīmēts. Tas atrodas nedaudz nost no šī izcirtuma apgabala. Ligzda ir atstāta uz vietas, bērzā,” skaidroja Ozola.
Līdzīgi rakstiski vēsta arī Valsts meža dienests, norādot – liegums cirst ir tikai tur, kur ir dabas mikroliegums. Šim mežam tāda nebija.
“Biotopa esamība šajā sistēmā nerada automātisku mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu, jo pēc būtības tikai fiksē informāciju.
Tātad Valsts meža dienestam nav pamata aprobežot meža īpašnieka tiesības veikt koku ciršanu, neizsniedzot apliecinājumu,” skaidroja dienestā.
Foto: Novadu ziņas Rucavas apkaimē izcirstais mežs
Dabas fonds: Zaudēts Eiropas līmenī nozīmīgs mežs
Meža īpašnieks ir Meža pētīšanas stacija, kas ir Zemkopības ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Tā komentāru sniegt atteicās, tikai uzrakstot īsu atbildi e-pastā:
“Meža pētīšanas stacija informē, ka koku ciršana attiecīgajā mežaudzē notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Plašāki komentāri šobrīd netiks sniegti.”
Tam kategoriski nepiekrīt Latvijas Dabas fonds, norādot, ka zaudēts nozīmīgs mežs ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas līmenī.
“Ir skaidri zināms, ka Latvijā ir ļoti maz šādu veco koku. Šādus apgabalus nedrīkst cirst, mēs redzam, ka te ir svaiga kailcirte.
Šajā vietā bija zināms īpaši aizsargājams biotops, dabiski veci boreāli meži, šī informācija bija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā datu sistēmā “Ozols”.
Mēs uzskatām, ka tas ir ironiski, ka šo mežu ir nocirtusi Meža pētīšanas stacija,” komentēja Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.
Foto: Latvijas Dabas fonds Vecākie koki audzē bija vairāk nekā 300 gadu veci
Ministrija: Normālā kārtībā šāda vecuma mežaudzes nezāģē
Zemkopības ministrijā (ZM) saka – šādus mežus cirst nedrīkst un izdarītais ir absurds.
“Tāda vecuma mežaudzes netiek zāģētas normālā kārtībā. Šādi koki saskaņā ar normatīviem tiek saglabāti kā tā saucamie ekoloģiskie koki. Tādi, kas tiek atstāti dabas vērtību uzturēšanai, un viņi netiek aiztikti. Ja atbildīgā iestāde konstatēs pārkāpumu, tas būs administratīvais akts, kas nozīmē sankcijas,” sacīja ZM Meža departamenta direktors Āris Jansons.
Cik ilgi notiks situācijas izvērtēšana, zināms nav, tomēr redzams, ka vēl citu cirsmu veikšana netālu no šī meža, ir apstādināta un uzsākts četru mikroliegumu izveides process.
Meža pētīšanas stacijas darbības mērķos ierakstīts – apsaimniekot valsts zinātniskās izpētes mežus pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai.
KONTEKSTS:
Meža pētīšanas stacijas apsaimniekotajā teritorijā Rucavas apkaimē nocirsta mežaudze, kurā auga vismaz 377 gadus veca priede un citi līdzīga vecuma koki.
Eksperti pieļauj, ka tā bija viena no vecākajām priežu audzēm Latvijā.
