Eiropas Padomē ietilpst 46 dalībvalstis. Tā bijusi viens no galvenajiem virzītājspēkiem centienos izveidot juridisko ietvaru, lai sauktu Krieviju pie atbildības.
Rīgas konferences laikā ar Alēnu Bersē tikās LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Foto: Rīgas konference Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē (no kreisās) piedalās Rīgas konferences diskusijās
Gints Amoliņš: Krievijas karš pret Ukrainu plosās jau piekto gadu, tā beigas nav saskatāmas. Kā Eiropas Padome var sekmēt tā ātrāku izbeigšanu?
Alēns Bersē: Es uzskatu, ka dažādām organizācijām ir dažādas lomas, un arī valstīm ir sava loma Ukrainas atbalstīšanā šajā neticami sarežģītajā situācijā. Ukraiņi ir patiešām drosmīgi. Tas ir neticami, ko viņi dara. Taču viņiem ir nepieciešams mūsu pilnīgs atbalsts.
Eiropas Padome, 46 dalībvalstu Eiropas saime, tostarp Ukraina, Latvija un citas, patiešām spēj panākt pārmaiņas un sniegt spēcīgu pievienoto vērtību visās diskusijās par atbildību. Kad notiek karš, ir postījumi, ciešanas, vardarbība, un vienmēr pastāv nesodāmības risks – mēs vēlamies tieši pretējo. Mēs vēlamies miermīlīgas attiecības, mēs vēlamies atbildību, un mēs vēlamies, lai viss balstītos uz tiesiskumu un uz noteikumiem.
Tieši tur mēs varam panākt pārmaiņas. Un tā ir Eiropas Padomes loma, kas pamatota ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Tā ir ļoti svarīgs pīlārs, kas izskata lietas katru dienu. Pagājušajā gadā mums bija starpvalstu lieta – Ukraina un Nīderlande pret Krieviju –, kurā tika ļoti skaidri norādīti svarīgi aspekti par bērnu deportēšanu. Mums ir otrs pīlārs – Zaudējumu reģistrs un Starptautiskā prasību komisija, kā arī daudz diskusiju par īpašo tribunālu.
Mēs paplašinām pašreizējo atbalstu un saņemam spēcīgu atbalstu no arvien vairāk un vairāk valstīm, kuras redz, ka bez šī stingrā atbildības ietvara nebūs iespējams nodrošināt, ka Ukrainai nākotnē būs stabils un ilgstošs miers.
Jūsuprāt, vai reāli būs iespējams saukt pie atbildības Krieviju un tās vadītājus par Ukrainā notiekošajām zvērībām?
Tas jau ir sācies. Katru dienu Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem lēmumus un spriedumus par cilvēktiesību pārkāpumiem kara kontekstā. Pagājušajā gadā mums bija minētā starpvalstu lieta [Ukraina un Nīderlande pret Krieviju]. Drīz pēc Zaudējumu reģistra mums būs Prasību komisija, kas pieņems lēmumus par atjaunošanu un atlīdzināšanu. Un pēc tam mēs strādājam arī pie īpaša tribunāla.
Foto: Eiropas Padome Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis
Tas nozīmē, ka tas jau ir sācies. Taču mums ir nepieciešams visaptverošs atbildības ietvars. Tas ir vienīgais veids, kā cienīt vērtības, par kurām iestājamies, un cienīt taisnīguma svarīgumu. Ja ir nodarīts posts, ir jābūt reparācijām. Un tam mums ir nepieciešams atbildības ietvars. Tieši tam Eiropas Padome ir veltījusi savu darbu.
Krievija ir izslēgta no Eiropas Padomes.
Krievija ir tikusi izslēgta no Eiropas Padomes. Starp citu, Eiropas Padome ir viena no retajām organizācijām, kas nolēma spert šo soli pēc pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.
Tomēr Krievija joprojām ir atbildīga par visām darbībām, kas veiktas pirms 2022. gada. Tas nozīmē pirmos astoņus kara gadus. Jo karš sākas 2014. gadā, nevis tikai no 2022. gada. Un šie gadi ir ietverti attiecībā uz Zaudējumu reģistru un Prasību komisiju – tie aptver visu periodu līdz pat šodienai. Tas ir milzīgs panākums. Tas darbojas labi. Augsta līmeņa kvalitāte. Augstas kvalitātes līmeņa prasības, ko mēs reģistrējam, lai nodrošinātu, ka visas diskusijas par reparācijām var noritēt veiksmīgi.
Pēdējā laikā redzam, ka Krievija dažādos veidos mēģina atgriezties starptautiskajās organizācijās, piemēram, sportā. Vai par to ir kādas pazīmes Eiropas Padomē?
Nē. Mums ir 46 dalībvalstis. Krievija vairs nav dalībvalsts. Un absolūti netiek izskatīta iespēja, ka Krievija varētu atgriezties kā dalībvalsts. Šobrīd par to vispār netiek spriests. Karš turpinās ar milzīgu brutalitāti un postījumiem. Un tas tikai pieņemas spēkā. Situācija nav labāka, kāda tā bija pirms 3 vai 5 gadiem. Tā ir sliktāka. Un mums tas ir jāņem vērā.
Ukrainai nāksies pārciest, iespējams, līdz šim smagāko ziemu. Savukārt citviet Eiropā iespējamas arī hibrīdkara un sabotāžas operācijas, jo izskatās, ka Krievija tās izvērš visā Eiropā. Tostarp arī migrācijas instrumentalizāciju caur Baltkrievijas robežu. Mēs to redzam šeit, Baltijā. Kāds ir jūsu vērtējums par šo situāciju šeit?
Mēs to uztveram ļoti nopietni. Runājot par hibrīddraudiem un hibrīdkaru, mēs saskaramies, piemēram, ar migrācijas instrumentalizāciju. Eiropā arīdzan tiek izplatīta dezinformācija, vērojama ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās. Un tam ir liela nozīme, jo mēs vēlamies dzīvot labi funkcionējošās demokrātijās, kurās pilsoņi var neatkarīgi izvēlēties, kādu vadību viņi vēlas savā valstī. Un, ja tiek manipulēts ar informāciju un notiek iejaukšanās ārpuses, tas ietekmē vēlēšanas. Un tas nenāk par labu demokrātijai.
Par migrāciju: mēs to risinām Eiropas Padomē, un zinu, ka Latvija bija viena no deviņām valstīm, kas vērsa Eiropas Padomes uzmanību uz migrācijas jautājumiem. Mēs to uztvērām ļoti nopietni. Pagājušā gada decembrī mums notika pirmā ministru konference.
Maijā Kišiņevā, Moldovā, mēs pieņēmām deklarāciju. Man ir patiešām svarīgi vienmēr atgādināt, ka, ja mums ir spēcīga starptautiska organizācija – un Eiropas Padome ir viena no tām – tā nav domāta tam, lai vienkārši neko nedarītu. Tā ir domāta, lai risinātu visus jautājumus, kas rada bažas dalībvalstīm. Un ar diskusijām par migrāciju mēs to pierādījām.
Runājot par manipulācijām ar informāciju un ārvalstu iejaukšanos, – mēs šobrīd cenšamies izstrādāt spēcīgu tekstu, konvenciju par cīņu pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos. Godīgi sakot, mums vēl ir jāpārliecina dažas valstis, ka tas ir nepieciešams. Tā nav vienkārši lieta, – būtu jauki, ja būtu. Mums tas patiešām ir vajadzīgs, ja vēlamies aizsargāt mūsu demokrātijas. Un es patiešām priecājos, ka varu paļauties uz ļoti spēcīgu Latvijas atbalstu, lai to paveiktu. Tas virzās uz priekšu labi, un tieši šeit mēs spējam sasniegt rezultātus.
Eiropas Padomē ir 46 dalībvalstis. Starp mūsu dalībvalstīm ir visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Taču mums vēl ir arī Apvienotā Karaliste, mums ir Moldova, mums ir visas Balkānu valstis, mums ir Norvēģija un Šveice, mums ir Ukraina un ir Turcija. Tā ir liela Eiropas saime. Un mums ir vajadzīgais spēks, lai spētu risināt jautājumus.
Jūs pieminējāt vēlēšanas dezinformācijas kontekstā. Šķiet, ka pēdējo gados ikvienā Eiropas valstī, kur gaidāmas vēlēšanas, arī tagad Latvijā, valstīm pirms šīm vēlēšanām ir jābūt īpaši piesardzīgām.
Katra valsts un tās vēlēšanu process ir atšķirīgi. Nav iespējams sniegt vispārīgu novērtējumu visiem. Bet redzu, ka dažādu iemeslu dēļ demokrātijas izpausme šodien nav gluži tāda pati, kāda tā bija pirms 20 gadiem.
Pirmkārt, mums ir sociālie mediji, mums ir mākslīgais intelekts, mums ir viltus informācija, mums ir dziļviltojumi, mums ir mēģinājumi iejaukties vai manipulēt ar informāciju. Tas nozīmē, ka mums ir jāpievēršas visiem konkrētajiem gadījumiem.
Bet tas, ko mēs varam darīt kopā – un tāpēc ir svarīgi, ka mums ir sadarbība Eiropas saimē – ir redzēt, kur mēs varam kopā izstrādāt tādus rīkus, kurus valstis pēc tam var izmantot, lai aizsargātu savas vērtības un demokrātiju. Un, manuprāt, tā ir Eiropas Padomes loma, kur mēs varam sniegt spēcīgu pievienoto vērtību, apvienojot visus šos elementus kopā.
