ĪSUMĀ:
Liktenīgais negadījums laboratorijā
Darja Šipilova bija 28 gadus veca darbiniece Sibīrijas un Tālo Austrumu pretmēra pētniecības institūtā, Irkutskas apgabalā. Viņa nomira 2. oktobra naktī reģionālajā slimnīcā Šeļihovas pilsētā divas dienas pēc saslimšanas.
Krievijas medijos izplatītās neapstiprinātās ziņas liecina, ka viņa, iespējams, inficējusies darbā pēc negadījuma laboratorijā. Izdevums “Independent” raksta, ka Šipilova mira pēc tam, kad pētniecības institūtā nejauši sadauzīja mēģeni, kurā, iespējams, atradās mēra baktērijas.
Viņa tika hospitalizēta 29. septembrī ar smagas pneimonijas simptomiem un pieslēgta pie elpošanas aparāta.
Darjas bijusī kolēģe medijam “Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa” stāstīja, ka ārsti līdz pašām beigām esot kļūdaini noturējuši viņas simptomus par smagu “Covid-19” formu un pārāk vēlu pieslēguši sievieti elpošanas aparātam.
Sieviete arī norādīja, ka visa Šeļihovas slimnīcas stacionāra nodaļa, tostarp 114 pacienti, kopš 2. oktobra atrodas karantīnā.
Krievijas patērētāju tiesību un cilvēku labklājības uzraudzības dienests “Rospotrebnadzor” norādījis, ka mirušajai laboratorijas darbiniecei konstatēta pneimonija ar nezināmu izraisītāju, bet veiktajās analīzēs mēra izraisītājs nav atrasts. Dienests arī paziņojis, ka situācija Irkutskas apgabalā esot stabila.
Darjas kursabiedri: Apsūdzības par viņas neuzmanību ir absurdas
Šipilovas kursabiedri “Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa” atzina, ka ir sašutuši par ziņām, ka Darja mirusi pašas neuzmanības dēļ.
Viena no viņiem ir Valentīna, kas medijam stāstīja, ka darbs Pretmēra institūtā ir prestižs un Darju tur uzņēma, jo viņa ir gudra un atbildīga, bet institūts – interesants studentiem un tur ievēro stingrus drošības noteikumus:
“Es personīgi stažējos tikai tur, un man bija cita līmeņa drošības pielaide – drošajā zonā. Bet pat mums, stažieriem drošajā zonā, bija jāsaņem mēra vakcīnas. Viss bija ļoti stingri, ievērojot visus noteikumus darbam ar I grupas patogēniem. Mūsu zonā nebija pat stikla mēģenes – tikai plastmasas. Tāpēc visas šīs apsūdzības pret Darju mūs šokē.”
Darjas kursabiedri arī uzsvēra, ka, strādājot ar bīstamiem mikroorganismiem, darbinieki izmanto īpašus individuālos aizsardzības līdzekļus, un piekļuve laboratorijas telpām ir ierobežota.
Turklāt, kā norāda viņas līdzgaitnieki – pneimoniskā mēra forma ir pilnībā ārstējama, ja to atklāj ļoti agri.
Mēris ir bakteriāla slimība, kas var izpausties dažādās formās. Tā vislipīgākais veids ir pneimoniskais mēris, kas var būt letāls.
Saskaņā ar pašreizējām Krievijas vadlīnijām, mēra inkubācijas periods svārstās no dažām stundām līdz sešām vai vairāk dienām. Vakcinētiem cilvēkiem tas var ilgt 8-10 dienas.
Pilsētā un tās apkārtnē ieviesti piesardzības pasākumi
Vietējie un starptautiskie mediji ziņo par plašākiem piesardzības pasākumiem. Gandrīz 200 cilvēku, kuri varētu būt bijuši kontaktā ar mirušo laboratorijas darbinieci, nonākuši medicīniskā novērošanā.
“Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa” ziņo, ka šodien vairākas slimnīcas Irkutskā ir karantīnā, bet Sibīrijas un Tālo Austrumu pretmēra pētniecības institūta darbinieki kopš 2. oktobra ir izolēti institūta telpās.
Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs aicinājis iedzīvotājus saglabāt mieru:
“Visi identificētie kontakti ir medicīniskajā novērošanā. Šobrīd nevienam no viņiem nav slimības pazīmju, un laboratorijas testu rezultāti ir negatīvi.”
Pretrunīgi amatpersonu paziņojumi
Plašas diskusijas raisījuši ne vien sievietes mīklainie nāves apstākļi, bet arī politiķu komentāri par notikušo. Piemēram, Aleksejs Cidenovs, Irkutskas kaimiņos esošās Burjatijas līderis, sākotnēji rakstīja, ka viņa mirusi no mēra, bet vēlāk ierakstu rediģēja, norādot, ka sieviete “iespējams” mirusi no šīs slimības.
Arī netālu esošās Baikalskas pilsētas Irkutskas apgabalā varasiestādes aicināja iedzīvotājus izvairīties no braucieniem uz Šeļihovu un apkārtējiem ciemiem, brīdinot par iespējamu mēra uzliesmojumu. Vēlāk šī ziņa no sociālajiem tīkliem dzēsta.
Prasa no Krievijas precīzu informāciju
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija seko līdzi situācijai Krievijas Irkutskas apgabalā.
Vašingtona arī novēro situācijas attīstību un vērtē iespējamos turpmākās rīcības variantus.
ASV Valsts departamenta pārstāvis, komentējot situāciju, norādījis, ka Vašingtona situāciju cieši uzrauga sadarbībā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centru (CDC) un citām institūcijām.
ASV arī aicinājušas Krievijas varasiestādes par notiekošo sniegt precīzu informāciju iespējami ātri un atklāti.
Mēris joprojām endēmisks daļā Sibīrijas
Mēris joprojām ir endēmisks daļā Sibīrijas un Krievijas Tālajos Austrumos, kur šī baktērija dabīgi pastāv savvaļas grauzēju un to blusu vidū. Tomēr cilvēku saslimšanas gadījumi Krievijā ir reti, ziņo britu izdevums “The Guardian”.
Pirms šī iespējamā gadījuma Irkutskā, pēdējoreiz cilvēka inficēšanās reģistrēta 2016. gadā, kad kāds 10 gadus vecs zēns Sibīrijas Altajas Republikā inficējās ar mēri pēc tam, kad palīdzēja nokaut murkšķi.
