ĪSUMĀ:
Krievija cenšas attaisnot brutālos uzbrukumus
Domnīcas analītiķi uzsver, ka Krievijas Aizsardzības ministrija savā retorikā cenšas attaisnot brutālo triecienu kampaņu gaidāmajā ziemas sezonā kā atbildi uz daudziem aizvainojumiem pēdējo mēnešu laikā. Tajā pašā laikā Krievijas triecieni nav reakcija uz konkrētiem notikumiem.
Bet daudzi no Maskavas aizsardzības resora apgalvojumiem ir nepatiesi. Viens tāds piemērs, ko min “Kara izpētes institūta” analītiķi, ir apsūdzības, ka Ukrainas spēki it kā veikuši uzbrukumus ar Krievijas vēlēšanu infrastruktūru neseno Valsts domes tā saucamo vēlēšanu laikā. Pierādījumus šīm apsūdzībām Maskava neesot sniegusi.
“Kara izpētes institūts” arī norāda, ka Ukraina steidzami attīsta ar dzinējiem darbināmu dronu pārtvērēju ražošanu, lai cīnītos ar Krievijas dzinēju darbinātiem droniem.
Analītiķi izceļ Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojumu par kopīgu “Bars” dronu pārtvērēju izstrādi sadarbībā ar Vāciju, kuriem patlaban esot labākais pārtveršanas rādītājs esošo sistēmu vidū – apmēram 30 %.
Vismaz viens cilvēks nogalināts un astoņi ievainoti Krievijas uzbrukumā Harkivai svētdienas vakarā, paziņojis pilsētas mērs Ihors Terehovs. Triecienos dzīvojamo māju rajonam izmantotas “Banderoļ” vadāmās raķetes. Postījumi nodarīti vismaz desmit daudzdzīvokļu mājām.
Ukraina izposta vairāk nekā pusi Krievijas naftas pārstrādes jaudas
Ukrainas gaisa triecienos izpostīts 51 % Krievijas naftas pārstrādes jaudas, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Jevhenijs Hmara.
1:05
Mediji atsaucas uz amatpersonu un ziņo, ka Ukrainas triecieni ir rūpīgi pārdomātu, plānotu un sistemātisku darbību rezultāts, kuru mērķis ir vājināt Krievijas militāro mašīnu un iznīcināt tās militāro un ekonomisko potenciālu.
Aizsardzības ministrija pieminēja nesen izpostītās naftas pārstrādes rūpnīcas Maskavā, Jaroslavļā, Ustjlugā, Permā, Saratovā, Sizraņā un citās vietās. Bet svētdien pēc dronu uzbrukuma ugunsgrēks izcēlies naftas pārstrādes rūpnīcā Volgogradā, un postījumi nodarīti arī ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražo divējāda lietojuma produktus Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.
Hmara uzsvēra, ka Ukrainas operāciju sekas ne vienmēr ir redzamas uzreiz, taču sniedz taustāmus rezultātus. Tas ir trieciens agresorvalsts ekonomikai, spējai veikt agresiju un atbalstīt savus karaspēkus.
Vienlaikus turpinās triecieni pa Krievijas militāro infrastruktūru, un vakar Ukrainas droniem izdevās izraisīt ugunsgrēku militārajā lidlaukā Ziemeļkaukāza republikā Adigejā.
Vācijas kanclers sola Ukrainai 1,3 miljardu eiro palīdzību
Tikmēr Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs svētdien vizītes laikā Kijivā solījis Ukrainai palīdzību vairāk nekā 1,3 miljardu eiro vērtībā. Parakstīti arī daudzi divpusējie līgumi.
1:09
Mercs kopīgā preses konferencē ar Zelenski informēja, ka apmēram miljards eiro tiks piešķirts kopīgai dronu ražošanai, kā arī tāldarbības ieroču, kaujas bezpilota lidaparātu un satelītu aprīkojuma iegādei.
Berlīne sniegs Ukrainai palīdzību arī enerģētikas jomā apmēram 350 miljonu eiro apmērā, tai skaitā ģeneratoriem, transformatoru apakšstacijām, kā arī detaļām, lai atjaunotu bojāto infrastruktūru.
Mercs paziņoja, ka Vācija kopā ar Franciju un Lielbritāniju plāno ziemā Berlīnē rīkot Labas gribas koalīcijas sanāksmi, lai koordinētu turpmāko palīdzību Ukrainai.
Savukārt Zelenskis norādīja, ka noslēgti 15 konkrēti līgumi, un pieminēja jau īstenoto veiksmīgo abu valstu uzņēmumu sadarbību. Sekmīgs bijis jauna vācu un ukraiņu kopražojuma dronu pārtvērēja izmēģinājums.
Par Berlīnes ieinteresētību sadarbībā liecināja arī delegācijas sastāvs. Mercu vizītē pavadīja ekonomikas ministre Katerīna Reihe un desmit aizsardzības un enerģētikas uzņēmumu pārstāvji.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai gan līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
