Balsotāji devās pie urnām, lai izraudzītos valsts kolektīvās prezidentūras trīs locekļus, federālā parlamenta, Musulmaņu-Horvātu federācijas parlamenta un Serbu Republikas parlamenta deputātus, kā arī lai ievēlētu Serbu Republikas prezidentu.
Kolektīvās prezidentūras locekļi pārstāv valsts trīs kopienas – musulmaņus, horvātus un serbus. Viens no trim locekļiem rotācijas kārtībā astoņus mēnešus ir prezidentūras priekšsēdētājs.
Bosnija un Hercegovina ir federācija, kuru veido Musulmaņu-Horvātu federācija un Serbu Republika.
Līdz pusnaktij apkopoti dati par vairāk nekā 90 % iecirkņu. Balsojumā piedalījies rekordzems balsstiesīgo skaits. Uz iecirkņiem devās vien divas piektdaļas (41,5 %) no 3,4 miljoniem valsts vēlētāju. Tas ir par nepilniem desmit procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2022. gadā.
Pēc teju visu balsu saskaitīšanas zināmi uzvarētāji uz trīs locekļu valsts prezidentūras vietām. Vislielākā intriga bija Serbu Republikā, kur nopietnu konkurenci bijušā prezidenta Dodika Neatkarīgo sociāldemokrātu aliansei radīja opozīcija. Tomēr uzvarēja tās premjers Savo Miničs, kurš ir pret dziļāku valsts integrāciju.
Bosnijas serbus pārstāvēs nacionālists Željka Cvijanovičs, kuru atbalsta bijušais Serbu Republikas līderis, promaskaviskais Dodiks.
Maskavai labvēlīgais politiķis joprojām saglabā ietekmi, kaut tiesa viņam piesprieda sešus gadus ilgu aizliegumu ieņemt vadošus amatus pēc tam, kad viņš tika notiesāts par nepakļaušanos ANO augstajam pārstāvim.
Savā runā atbalstītājiem Dodiks pateicās gan ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.
Bosņakus pārstāvošo prezidentūras amatu ieņems mēreni kreisais Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis Deniss Bečirovičs.
Savukārt horvātu kopienu pārstāvošo amatu ieņems nacionālistu politiķe Darijana Filipoviča.
Bečirovičs aicinājis uz politisko savaldību pēc balsojuma, uzsverot, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāturpina tās ceļš uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
“Mūsu reģiona nākotne ir nevis Krievijas, bet gan Eiropas modeļa pieņemšanā”, uzrunā uzsvēra Bečirovičs.
Taču Dodika partijas uzvara gandrīz noteikti nozīmēs, ka politiskais strupceļš, kas gadiem ilgi ir bloķējis nepieciešamās reformas, saglabāsies. Pēc 20 gadiem pie varas Dodiks un viņa partija ir vairākkārt konfliktējuši ar valsts centrālo varu un skaļi iebilst pret dalību ES.
Tikmēr Horvātu nacionālistu partijas cenšas panākt vēlēšanu reformu. Tās vēlas lielāku teikšanu horvātu prezidentūras locekļa izvēlē, ko tās dala ar daudzskaitlīgākajiem bosņakiem.
Tā kā vēlēšanās Bosnijā un Hercegovinā uzvarējuši līdzšinējo varas partiju pārstāvji, eksperti neparedz būtiskas izmaiņas federācijas iekšējā un ārējā politikā. Eksperti prognozē līdzšinējās nestabilās situācijas saglabāšanos. Kāds žurnālistu uzrunātais eksperts pirms balsojuma norādīja, ka sašķeltība sabiedrībā pēdējos gados ir tikai pieaugusi, un vienīgais, kas valsti satur kopā, patlaban ir bailes no jauna un reāla kara Balkānos.
