ĪSUMĀ:
Norvēģija nebija brīdināta par automātisko datu ierakstīšanu
Norvēģijas militārpersonas ir atklājušas, ka militāro mācību laikā izmantotie īrētie ķīniešu elektroauto automātiski ierakstīja un noglabāja videofailus par militārpersonām un auto pārvietošanos, ziņo norvēģu izdevums DN.
Septembrī Norvēģijas Nacionālās gvardes karavīri izspēlēja scenāriju par Oslo lidostas aizsargāšanu iespējama kara situācijā. Mācību laikā karavīri izmantoja ķīniešu elektroauto. Norvēģijas Bruņoto spēku karavīri bija konstatējuši, ka
īrētie elektroauto mācību laikā ierakstīja video ar pašiem karavīriem un piefiksēja, piemēram, kodus iekļūšanai pa militāriem vārtiem.
Militārpersonas secinājušas, ka neviens par šādu informācijas ieguvi nebija viņus informējis, tāpēc arī celta trauksme.
Īrēto automašīnu piegādātājam ir saites ar Ķīnu
Tiek ziņots, ka Norvēģijas Bruņotie spēki izmanto no kompānijas “Hertz” īrētos elektroauto ikdienas aktivitātēm, militāro mācību laikā un operacionālo uzdevumu veikšanai. Taču izdevums “Nettavisen” ir pievērsis uzmanību, ka šo automašīnu piegādātājam ir saistība ar Ķīnas autobūves kompāniju “Zhejiang Geely Holding Group”.
Preses pārstāvji noskaidroja, ka Norvēģijas Bruņoto spēku loģistikas organizācija jau 2024. gadā noslēdza līgumu ar diviem piegādātājiem gandrīz 33 miljonu eiro vērtībā. Vienu no šiem uzņēmumiem “First Rent A Car” iegādājās uzņēmums “Volvo Cars”, kura kontrolpakete, savukārt, pieder Ķīniešu kompānijai “Zhejiang Geely Holding Group”.
Viss notikušais ir aktualizējis diskusijas par to, cik lielas ir ārvalstu iespējas ar dažādu tehnoloģiju palīdzību iegūt sensitīvus datus.
Norvēģijas Nacionālās drošības dienests jau pagājušajā gadā bija brīdinājis, ka mūsdienu civilās automašīnas var radīt drošības apdraudējumus, jo katrā no automašīnām ir aptuveni 200 elektronisko sensoru.
Piemēram, videokameras, mikrofoni, GPS raidītāji un uztvērēji, radari un citas sistēmas, kas cita starpā var ierakstīt militāro objektu signālus vai izsekot personāla pārvietošanos.
Un, ja iegūtajiem datiem piekļūtu ārējie aktori, šos datus varētu izmantot gan novērošanai, gan pārvietošanās izsekošanai, gan izlūkinformācijas iegūšanai.
2026. gada nacionālo draudu izvērtējumā Norvēģijas pretizlūkošanas dienests bija norādījis, ka Ķīnas izlūkdienests un drošības aģentūras ir paplašinājušas savas spējas īstenot operācijas Norvēģijā, gan kibertelpā, gan ar parastu izlūku palīdzību.
Polija un Izraēla aizliedza Ķīnas elektroauto iebraukt militārajos objektos
Pašlaik tikai Polija un Izraēla ir aizliegušas Ķīnā ražotiem elektroauto iebraukt savos militārajos objektos. Polijā šis aizliegums ir spēkā kopš 2026. gada februāra un tas attiecas ne tikai uz ķīniešu elektroauto, bet arī citiem transporta līdzekļiem ar ierakstīšanas spējām.
Nedaudz maigāki ierobežojumi ir spēkā arī Lielbritānijā, kur dažos militārajos objektos ir ierobežota piekļuve, taču tā netiek attiecināta tikai uz Ķīnā ražotajiem elektroauto.
Tikmēr Izraēlas drošības spēki jau pirms gada aizliedza ķīniešu automašīnām iebraukt savās militārajās bāzēs, baidoties par sensitīvas informācijas iespējamu nonākšanu Ķīnas rīcībā.
Daudzās NATO valstīs ir bažas, ka civilās elektroniskās ierīces – telefoni, viedpulksteņi, planšetdatori – var tikt izmantoti informācijas ievākšanai.
Tāpēc daudzos militāros objektos, starp citu, arī Latvijā, elektroiekārtas ir jāatstāj ārpus telpām, kur var notikt darbs ar klasificētu informāciju.
Ķīna ir lielākais elektroauto ražotājs pasaulē
Aptuveni 80 % pasaulē pārdoto jauno elektroauto ir ražoti Ķīnā. Vienīgā kompānija, kas šobrīd spēj konkurēt ar Ķīnas uzņēmumiem, ir amerikāņu “Tesla”. Taču arī tā ir atkarīga gan no ķīniešu izejvielām, gan no noieta tirgus.
Ķīnas elektrisko automašīnu īpatsvars Eiropā dažādos reģionos atšķiras, bet vidēji tie ir 6 %. Norvēģijā pašlaik aptuveni piektā daļa elektroauto ir ražoti Ķīnā, un vietējie eksperti prognozē, ka līdz 2030. gadam šis īpatsvars var būt jau viena trešdaļa.
Tradicionāli lielākajās Eiropas autobūves valstīs, piemēram, Vācijā un Francijā dominē vietējā ražojuma elektroauto. Latvijā elektroauto īpatsvars pašlaik svārstās ap 6,5 %. Iespējams, ka ķīniešu elektroauto ar zemāku cenu savu klātbūtni Latvijas tirgū varēs pastiprināt.
