BREAKING NEWS The Royal Swedish Academy of Sciences has decided to award the 2026 #NobelPrize in Chemistry to Henri B. Kagan and Kenso Soai “for the discovery of non-linear effects and autocatalysis in asymmetric organic synthesis.” https://t.co/nH090ql1Xc — The Nobel Prize (@NobelPrize) October 7, 2026
Kagans un Soai pētīja parādību, kas ķīmijā pazīstama kā “homohiralitāte”. Šis termins cēlies no grieķu valodas vārdiem “roka” un “vienāds”. Tas nozīmē, ka dabā visas aminoskābes pastāv divās spoguļattēla versijās, līdzīgi kā cilvēka rokas ir spoguļattēls viena otrai. Taču cilvēka šūnās ir atrodama tikai viena no šīm versijām, bet otra ir reti sastopama dabā.
Atrisināja senu ķīmijas problēmu
Līdzīgs process notiek arī daudzās ķīmiskās reakcijās, kad rodas divas līdzīgas molekulas, kas ir spoguļattēls viena otrai.
Zinātnieku mērķis jau sen ir bijis panākt, lai reakcijā varētu radīt tikai vienu no šīm versijām, kas spētu nodrošināt vajadzīgo efektu, piemēram, medikamentu ārstniecisko iedarbību.
Agrāk šādās reakcijās radās divas līdzīgas molekulas, no kurām tikai viena bija lietderīga, bet otra būtībā bija lieka vai pat varēja nodarīt kaitīgas sekas. Zinātnieki gadu desmitiem centušies pilnveidot šo procesu, lai būtu iespējams reakcijā radīt tikai viena, vajadzīgā veida molekulas.
Kagans un Soai veica atklājumus, kas palīdzēja sasniegt šo mērķi.
1986. gadā Kagans atklāja jaunu veidu, kā ietekmēt ķīmiskās reakcijas, lai panāktu vajadzīgo vielu radīšanu daudz lielākā apjomā. Viņa atklātā metode kļuva par ļoti svarīgu uzlabojumu jaunu medikamentu, smaržu un citu vielu izstrādē.
2026 #NobelPrize laureate Henri Kagan discovered a new way of manipulating chemical reactions, allowing a greater excess of one of the mirror images to be created than was previously assumed possible. His discovery has been revolutionary for chemists who develop reactions for the manufacture of pharmaceuticals, flavours, scents and new materials. — The Nobel Prize (@NobelPrize) October 7, 2026
Japāņu zinātnieks Soai spēra nākamo soli ķīmijas attīstībā. 1995. gadā viņš aprakstīja ķīmiskās reakcijas metodi, kas pirmoreiz sasniedza homohiralitātes efektu: radīja tikai viena veida molekulas, bez otra spoguļattēla. 2003. gadā viņam izdevās pierādīt, ka šādas reakcijas ir iespējamas ne tikai teorijā, bet arī praksē.
Izcils eksperiments
Nobela komiteja secina, ka tā sauktā “Soai reakcija” ir viens no izcilākajiem eksperimentiem ķīmijas vēsturē, jo cilvēkam pirmoreiz izdevies veikt reakciju, kādu pirms tam spējusi radīt tikai pati Daba.
Kenso Soai – awarded the 2026 #NobelPrize in Chemistry – designed the first chemical reaction in which only one of the potential mirror images was formed. Other than life itself, no one had ever achieved this feat. The Soai reaction is one of the most spectacular chemical experiments ever conducted. — The Nobel Prize (@NobelPrize) October 7, 2026
“Anrī Kagans un Kenso Soai atrada risinājumu vairāk nekā gadsimtu senam ķīmijas noslēpumam: kā spontāni panākt homohiralitātes veidošanos. Viņu izstrādātās ķīmiskās reakcijas ir apbrīnojamas,” vēsta Nobela Ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Heiners Linke.
Šie atklājumi ir noderīgi daudzās ķīmijas jomās, it sevišķi medikamentu ražošanā.
Šonedēļ jau tika paziņoti Nobela prēmijas ieguvēji medicīnā un fizikā.
Ceturtdien tiks paziņots Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs, bet piektdien kļūs zināms Nobela Miera prēmijas laureāta vārds. Nobela prēmijas ekonomikā laureātus paziņos pirmdien, 12. oktobrī.
Nobela prēmijas apmērs naudā ir 12 miljoni Zviedrijas kronu (1,06 miljoni eiro), ko sadala vienādās daļās starp katras nozares laureātiem.
Prēmijas pasniegšanas ceremonija paredzēta 10. decembrī, kas ir tās dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadiena.
