ĪSUMĀ:
Pagaidām par “Apvienotā saraksta” tikšanos zināms visai maz. Piektdien izplatītajā premjera darba kārtībā bija norādīts, ka tikšanās notiks Saeimā. Taču pirmdien viņa komunikācijas padomniece Elīna Šverna Latvijas Radio pavēstīja, ka deputāti tiksies ārpus Rīgas. Precīzu vietu viņa neatklāja.
Tikšanās varētu ilgt līdz vakaram, un plašāki komentāri par tās norisi šodien nav gaidāmi.
Premjers par pārrunāto plāno pastāstīt rīt pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes.
Foto: Gatis Rozenfelds Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs
Politologs pieļauj nevienprātību “Apvienotā saraksta” iekšienē
“Jo lielāks aktieris, jo ilgāka pauze,” vērtē politologs Juris Rozenvalds.
Viņaprāt, arvien vairāk sāk parādīties tas, ka “Apvienotais saraksts” nemaz nav tik apvienots, kā vēsta tā nosaukums.
To veido trīs partijas – Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija – un biedrība “Latvijas restarts”, ko Uldis Pīlēns sākotnēji dibināja kā “Apvienoto Latvijas sarakstu” bezpartejisko profesionāļu piesaistei. Rozenvalda ieskatā, tagad acīmredzot nav īstas pārliecības, kā apvienība reaģēs uz Kulberga priekšlikumiem, tāpēc arī tāda slepenība.
Rozenvalds spriež, ka “Apvienotajā sarakstā” varētu atšķirties viedokļi gan par koalīcijas sastāvu un amatu sadali, gan iecerēto pārmaiņu plānu. Kā piemēru viņš minēja tranzītu un Liepājas ostas intereses. Politologs pieļāva, ka tieši šī jautājuma nozīme Liepājai ietekmējusi arī retorikas maiņu pēc vēlēšanām, – tā kļuvusi piesardzīgāka nekā priekšvēlēšanu laikā. Viņaprāt, apvienības dažādās intereses un personības vienošanos par kopīgu risinājumu var padarīt sarežģītāku.
“Ja šis plāns būtu izcils, es domāju, mēs jau par to kaut ko dzirdētu. Jau būtu skaidri uzreiz pēc vēlēšanām pateikts: “Ziniet, man ir apmēram šādi virzieni, un es gribu darīt to, to, to un to,” jo tomēr “Apvienotais saraksts” piedalījās vēlēšanās ar lozungu, ka bija problēma, – atnāca Kulbergs, un līdz ar to kaut kādā veidā tas bija jāturpina. Tāpēc es esmu mazliet skeptisks, par to, ka jau ir viss gatavs.
Manuprāt, šīs tikšanās slepenība tieši norāda uz to, ka daudzi būtiski jautājumi acīmredzot tiks vēl diskutēti,” vērtēja politologs.
Rozenvalds arī atminējās paša teikto dienu pēc Saeimas vēlēšanām – no vienas puses, viņš apsveica “Apvienoto sarakstu” ar lielo panākumu, bet, no otras, izteica līdzjūtību, jo ar tik lielu deputātu mandātu skaitu vairs nevarēs tik viegli vainu novelt uz citiem koalīcijas partneriem.
Arhīva foto. Pievienots 23.05.2024. Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija Politologs Juris Rozenvalds
Tikmēr domnīcas “Providus” direktore Sanda Liepiņa pieļāva, ka tikšanās vietas maiņai varētu būt praktiski iemesli – vienuviet jāsanāk teju 50 cilvēkiem un netraucēti jāizrunājas. Viņa neuzskata, ka tikšanās norise pati par sevi liecinātu par domstarpībām apvienībā.
Taču, ja mērķis ir izvairīties no mediju jautājumiem, tas gan nebūtu labs sākums.
Liepiņas ieskatā, svarīgākais būs rezultāts – lai līdz jaunās Saeimas pirmajai sēdei būtu skaidrāks gan frakcijas darbs, gan piedāvājums pārmaiņām un valdības veidošanai.
“Ja šis novedīs pie tā, ka ir vienotā komunikācija par veicamajiem darbiem, par to mandātu, kas arī paša “Apvienotā saraksta” izpratnē Kulberga kungam pārmaiņām ir dots, tad tas jau būs būtisks panākums saliedētam darbam. Mēs varam arī atcerēties, ka, piemēram, “Jaunās Vienotības” kolēģiem šo saliedētību neizdevās [panākt], – lai arī maijā, jūnijā bija lēmumi par premjera kandidāta nomaiņu, tajās pašās dienās kāds no novadu vadītājiem, kas pārstāvēja šo pašu politisko spēku, neko nezināja par tām diskusijām, kas notika partijas iekšienē.
Tā kā tādā situācijā nokļūt ir sliktāk nekā paņemt šo dienu izrunāt, un tad jau mēs varēsim vērtēt tālāk,” sprieda Liepiņa.
Varētu būt grūtības vienoties par amatu sadali
Rozenvalds vērtēja, ka sarunās būs grūtības gan vienoties par darāmajiem darbiem, gan sadalīt amatus. Jau pašreizējās valdības darbā iezīmējušies divi sāpīgi jautājumi. Viens ir iekšlietu ministra amats – Nacionālā apvienība uzstāj, ka Jānim Dombravam darbs jāturpina, taču viņa un Kulberga viedokļi ne vienmēr sakrīt. Otrs ir ārlietu ministra amats, par kuru ļoti ieinteresēta ir “Jaunā Vienotība”.
Vienlaikus politologs nesteidzās kādu valdības modeli nosaukt par ticamāko. Arī Kulbergs teicis, ka neviens variants nav izslēgts un izvēlētais ceļš lielā mērā varētu būt atkarīgs no sarunas pašā apvienībā.
Rozenvalda ieskatā, iespējama gan mazākumvaldība, gan “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības koalīcija, gan abu šo spēku valdība kopā ar “Jauno Vienotību”. Pašlaik dot priekšroku kādam no šiem variantiem būtu pārsteidzīgi.
Premjers norāda – steigties ar valdības izveidi nevajag
Pēc pirmdienas tikšanās ar savas apvienības deputātiem Kulbergs plāno sākt sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem. Trešdien, 28. oktobrī, paredzēta tikšanās ar Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”, pēc tam arī ar pārējām jaunajā Saeimā ievēlētajām partijām – “Latviju pirmajā vietā”, “Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši” un “Progresīvajiem”.
Vēl svētdien vietnē “X” premjers noraidīja pārmetumus, ka valdības veidošana nevirzās uz priekšu. Viņš uzsvēra, ka laika sarunām pietiek, bet steigā var pieļaut kļūdas. Vispirms jāvienojas par pārdomātu un izpildāmu pārmaiņu plānu, savukārt amatu un ministriju sadale esot otršķirīgs jautājums.
Kur pazudis premjers? Kāpēc nekas nenotiek ar valdības veidošanu? Saņem atbildes video…. viss notiek un steigai nav pamata https://t.co/m0GNrtNKcD — Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻 (@AndrisKulbergs) October 25, 2026
Plāns, pēc Kulberga teiktā, aptver gan valdības darbu un iespējamas izmaiņas ministriju struktūrā, gan budžeta stiprināšanu, birokrātijas un valsts izdevumu samazināšanu, kā arī ekonomikas izaugsmi. Sarunās paredzēts vienoties arī par lēmumu pieņemšanu, domstarpību risināšanu un atbildību par paveikto. Daļai ieceru būs vajadzīgi likumu grozījumi, tāpēc svarīgs būs arī atbalsts Saeimā.
Jāvienojas arī par frakcijas vadību
Vienlaikus pašā “Apvienotajā sarakstā” vēl jāvienojas par jaunās frakcijas vadību. To, visticamāk, varētu uzticēt pašreizējam finanšu ministram Mārim Kučinskim, taču oficiāls lēmums vēl nav pieņemts. Šo jautājumu paredzēts risināt novembra sākumā.
Kučinskis paudis gatavību vadīt frakciju, bet labprāt turpinātu arī finanšu ministra darbu, jo nejūtas to pabeidzis. Pagājušajā nedēļā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” viņš gan uzsvēra, ka tas nebūs tikai viņa paša lēmums:
“Man jau jārēķinās, ka mēs esam arī kolektīvs. Es jau tā nevaru pateikt: “To es gribu, un to es ņemšu.” Tāds boss es nekad neesmu bijis un laikam nebūšu. Ja būs vajadzīgs un ja nebūs kāda cita [kandidatūra], ļoti iespējams, arī neizslēdzu, ka būs jāvada frakcija, bet šobrīd nav amati vēl vērtēti faktiski nekur.”
Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medijs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”)
Politologs Rozenvalds piekrita, ka Kučinskis būtu piemērotākais un arī visreālākais kandidāts “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītāja amatam.
Viņš to pamatoja ar Kučinska lielo pieredzi, mieru un līdzsvaru, risinot sarežģītus jautājumus.
Vienlaikus Kučinskis arī pats apzinoties grūtības apvienot deputātus ar atšķirīgām interesēm un ambīcijām. Rozenvalda ieskatā, apvienības saraksti nav veidoti, rēķinoties ar 41 deputāta vietu, taču tagad ar visiem ievēlētajiem būs jāstrādā. Turklāt līdz ar ievēlēšanu Saeimā pieaug arī cilvēku ambīcijas.
Politologs neizslēdza citus kandidātus, tomēr priekšroku dotu Kučinskim. Viņš uzsvēra, ka tik lielas frakcijas vadīšanā steigai nav vietas – te, citējot Rozenvaldu, vajadzētu, kā tautā saka, “lēnām un ar pīpēšanu”. Būs vajadzīgas daudzas sarunas un pārliecināšana, tāpēc pieredzei ir izšķiroša loma.
Tam piekrita arī Liepiņa, norādot, ka būtu grūti atrast kandidātu ar plašāku pieredzi parlamentā un pašvaldībā. Turklāt Kučinskis bijis arī Ministru prezidents un vadījis ministrijas.
“No tāda viedokļa, protams, Kučinska kungam ir apjomīga pieredze, kas varētu dot iespēju arī vadīt [frakciju]. Arī personiskās īpašības, kuras iepriekš, dažādām krīzēm valsti kopumā vadot cauri, ir izmantojis, un ir bijis sekmīgs tajā,” vērtēja Liepiņa.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī jaunās valdības veidošanas procesu uzticējis vadīt Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu. Kopā ar Nacionālās apvienības desmit deputātiem tam būtu minimāls vairākums, bet, pievienojoties arī “Jaunās Vienotības” septiņiem deputātiem, – plašāks atbalsts parlamentā.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
Pašlaik kā varianti nākamajai valdībai izskanējuši gan divu, gan trīs partiju koalīcija. “Apvienotais saraksts” neapsver veidot koalīciju kopā ar partiju “Progresīvie” vai “Latvija pirmajā vietā”. Neoficiāli izskanējuši arī iespējamie kandidāti Saeimas vadībai.
Jaunievēlētais parlaments uz pirmo sēdi sanāks 3. novembrī.
