Iziet ārpus onkoloģijas
Precīzijas medicīna ir nākotnes medicīnas virziens, pie kura jau gadiem strādā pētnieki un zinātnieki visā Eiropā. Tostarp arī Latvijā.
Līdz šim precīzijas medicīna klasiski vairāk bijusi saistīta tieši ar onkoloģiju, bet šobrīd tā palēnām iziet ārpus šīs nozares, un tiek pētīta iespēja to pielietot arī pie citu slimību ārstēšanas, norādīja Čakstiņa-Dzērve.
“Cik tālu mēs esam?
Precīzijas medicīnā sākums ir saistīts tieši ar ģenētiskā fona noteikšanu, kad paskatāmies pacienta ģenētisko materiālu un saprotam, kas tur ir nepareizi.
Eiropas Savienībā esam tik tālu, ka jau notiek darbs pie tā, kā to visu varētu ieviest klīniskajā praksē un kā to padarīt pieejamu pēc iespējas vairāk dalībvalstīm un cilvēkiem,” viņa stāstīja. Arī Latvijā šobrīd aktīvi notiek pētījumi, kas nākotnē ļaus ieviest dažādas precīzijas medicīnas metodes mūsu slimnīcās.
“Izmēģinājuma brauciens” ar šūnām
“Ir otra lieta – funkcionālā precīzijas medicīna, kas nav atdalīta, bet kopā ar ģenētiskajām analīzēm varētu palīdzēt izvēlēties terapiju. Ja ģenētiskā aina jeb pacienta profils, kurā redzam, kuros gēnos kas nav pareizi, varētu būt tāda kā karte, tad funkcionālā precīzijas medicīna varētu būt tāds kā izmēģinājuma brauciens, kuram paņemam pacienta šūnas,” skaidroja Čakstiņa-Dzērve.
Piemēram, ja tiek ārstēts audzējs, no pacienta tiek paņemtas audzēja šūnas, uz kurām tiek izmēģinātas konkrētas zāles.
Tas ļauj noteikt – kuras zāles uz konkrētā audzēja šūnām nostrādā vislabāk. To sauc par funkcionālo precīzijas medicīnu.
Ņemot vērā tās potenciālo devumu medicīnā, arī šajā jomā šobrīd notiek ļoti daudz. Amerikā, piemēram, šis virziens tiek atbalstīts jau visaugstākajā līmenī – ASV Nacionālais vēža institūts devis zaļo gaismu funkcionālās precīzijas medicīnas attīstībai un ieviešanai praksē.
“Eiropā notiek pētījumi, arī klīniskie pētījumi. Starp citu, Eiropā ir vairāki klīniskie pētījumi, uz kuriem tieši atsaucas amerikāņi. Funkcionālajā precīzijas medicīnā attīstības sākums vairāk tiek likts tieši uz asins šūnu audzējiem, jo tur ir vienkāršāk dabūt pacienta materiālu,” stāstīja Čakstiņa-Dzērve.
Tātad precīzijas medicīnā šobrīd paralēli tiek pētīti un attīstīti divi virzieni – ģenētiskais un funkcionālais, bet tie absolūti neizslēdz viens otru. Tieši otrādi –
zinātnieki cer, ka nākotnē šie virzieni tiks izmantoti abi kopā, un tos būs iespējams pielietot daudz un dažādu saslimšanu gadījumā,
ne tikai pie ģenētiskām slimībām vai onkoloģijas.
Plašākā mērogā to var dēvēt arī par personalizētu medicīnu, kas arī ir virziens, kurā pamazām kopā ar pārējo pasauli dodamies jau vairākus gadus.
“Pirmais solis, kad mēs jau individualizējam jeb uzzinām pirmos riskus, ir jaundzimušo skrīnings. Jaundzimušo skrīnings arī pieder pie personalizētas medicīnas – jāsaka, ka Latvija ir ļoti priviliģēta – mums visi bērni pie dzimšanas tiek skrīnēti uz 25 slimībām. Nākamie ir visi šie valsts algoritmi – novērošana, pirmās analīzes. Tās jau arī it kā parāda ceļu, uz kuru pusi doties, vai kam būtu vairāk jāpievērš uzmanība,” norādīja Gailīte.
Savukārt jau ar precīzākām analīzēm ir iespējams vēl skaidrāk pateikt, kurā algoritmā pacients varētu iederēties, un novirzīt viņu efektīvākas, precīzākas ārstēšanās virzienā.
