ĪSUMĀ:
Trīspusējās sarunas varētu notikt pēc 4. novembra
Iepriekš Ukraina un Krievija pauda gatavību atsākt tiešās sarunas ar ASV starpniecību.
Konkrēts trīspusējās tikšanās datums pagaidām nav noteikts. Lai gan nekas neliecina, ka Krievija ir gatava izbeigt uzbrukumus un apstāties tur, kur tās armija šobrīd atrodas frontē, Ukraina vēlas šo tikšanos rīkot pēc iespējas ātrāk. Taču viss ir atkarīgs no Krievijas, kas iepriekš bija izjaukusi iespējamās sarunas oktobrī.
Kremļa saimnieka palīgs Jurijs Ušakovs iepriekš paziņoja, ka Kremlis apsver iespēju rīkot tikšanos pēc 4. novembra, kad Krievija nosvinēs Nacionālās vienotības dienu.
Ušakovs Krievijas medijiem norādīja, ka sākotnēji tās būs tikai ekspertu līmeņa tikšanās, bet pirms miera līguma noslēgšanas būs nepieciešamas ievērojamas visu iesaistīto pušu pūles. Viņš uzsvēra, ka negaida ievērojamus panākumus pēc trīspusējām sarunām, raksturojot tās kā “izmēģinājumu”.
“Termiņš ir 4. novembris. Pēc tam mēs būsim gatavi atsākt sarunas. Pirmajā tikšanās reizē nav iespējams izlemt daudz, tas vairāk būs kā izmēģinājumu poligons,” izteicās Kremļā pārstāvis.
Zelenskis uzsvēris Ukrainas “sarkanās līnijas” sarunās
Zelenskis Ukrainas medijam TSN sarunu atsākšanos komentēja piesardzīgi.
“Mēs uzskatām, ka vissvarīgākais ir tas, lai trīspusējā tikšanās nestu rezultātus, un mums nozīmīgākais rezultāts būtu iespēja sarīkot trīspusēju tikšanos līderu līmenī, kā arī iespēja aktualizēt tādus jautājumus kā enerģētiskas pamiers vai pamiers [Melnajā] jūrā. Tas ļautu īstenot graudu eksportu un tādu preču importu, kas ir vitāli svarīgas dzīvei,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas drošības garantiju jautājums ir pašas Ukrainas lieta, un tās nedrīkst noteikt Krievija, medijiem sacījis Zelenskis.
“Mūsu drošības garantijas ir mūsu drošības garantijas – tās nevar diktēt Krievijas puse. Līdz ar to secinājums ir skaidrs: ierobežojumi mūsu armijai un Ukrainas neitralitāte netiek apspriesti. Jautājums par teritoriju ir “sarkanā līnija”, ko var risināt tikai līderu līmenī. Principā mums tas vienmēr ir bijis nemainīgs lielums. Tomēr jautājumu par teritoriju amerikāņi aktualizē un dara to bieži. Uz ko mēs esam gatavi mainīt tās vai citas principiālas lietas,” teica Zelenskis.
Pēc Ukrainas prezidenta teiktā, Kijivai ir svarīgi, lai novembrī paredzētajās trīspusējās sarunās puses apspriestu iespēju rīkot nākamo tikšanos valstu vadītāju līmenī.
Šobrīd nav zināms, ko tieši ASV puse, īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam apmeklējot Krieviju un tiekoties ar diktatoru Vladimiru Putinu, ir piedāvājusi Krievijai, lai tā piekristu kara izbeigšanai. Arī Zelenskis intervijā norādīja, ka detalizēti to nevar komentēt, taču iezīmēja Ukrainas “sarkanās līnijas” jeb jautājumus, kuros nepiekāpsies.
Kā sacīja Zelenskis, kādam ir jānodrošina garantijas, ka Krievija vēlāk neatsāks uzbrukumus. Viņaprāt, ja Ukraina nebūs NATO dalībvalsts, tad ASV kopā ar Eiropu būtu jāsniedz Ukrainai drošības garantijas. Ukraina vēlas zināt, ko konkrēti ASV darīs gadījumā, ja Ukrainai būs nepieciešama ātra aizsardzība. Kā norādīja Zelenskis, ASV konceptuāli neiebilst iesaistīties drošības garantiju sniegšanā.
Tāpat Ukraina vēlas, lai šīs apņemšanās gadījumā, ja drošības garantijas Ukrainai tiks pieņemtas, būtu nostiprinātas ne tikai valstu līderu solījumu līmenī, bet arī ar ASV Kongresa lēmumu.
Ukraina aicina partnerus nevājināt sankcijas pret Krieviju
Zelenskis arī aicinājis starptautiskos partnerus nesteigties ar Krievijai noteikto sankciju atcelšanu, pirms nav notikusi Ukrainas, ASV un Krievijas līderu tikšanās.
Viņš norādīja, ka sankciju atcelšanas, finanšu līdzekļu zaudēšanas vai Krievijas aktīvu iesaldēšanas režīma izbeigšanas gadījumā Ukrainas rīcībā būtu mazāk ietekmes instrumentu sarunās ar Putinu.
Atsaucoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekš lietoto salīdzinājumu, viņš norādīja, ka šādā situācijā Ukrainas rīcībā būtu ievērojami mazāk trumpju, ko izmantot sarunu procesā.
Sagaidāms, ka novembrī paredzētajās sarunās Kijiva virzīs apspriešanai vairākus būtiskus jautājumus, tostarp vienošanos par enerģētikas infrastruktūras neapšaudīšanu un uguns pārtraukšanu Melnajā jūrā.
Lai gan sarunu process varētu izkustēties, Ukrainā neviens drīzu miera noregulējumu neprognozē.
Arī virkne politologu norāda, ka Ukraina un Krievija jebkādam miera noregulējumam bijušas tuvāk, pirms ASV atcēla sankcijas pret Krievijas dīzeļdegvielas ievešanu. Tas un arī runas par iespējamiem sadarbības projektiem, tieši pretēji, mudina Krieviju turpināt iesākto agresiju. Arī Putina nesenie izteikumi par to, ka Krievija neko neiekaro, bet atgūst savu zemi, un ka krievi un ukraiņi ir viena tauta, neliecina par reālām iespējām panākt drīzu miera noregulējumu.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abū Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai gan iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
