ĪSUMĀ:
Rinkēvičs vēlēja Kulbergam: “Lai valdība strādātu stabili un visus četrus gadus!”
Rinkēvičs par ieceri uzticēt jauno valdību veidot tieši vēlēšanās uzvarējušā “Apvienotā saraksta” līderim Kulbergam paziņoja jau oktobrī, neilgi pēc 15. Saeimas vēlēšanām. Tomēr oficiāli šo rīkojumu par Kulberga nominēšanu prezidents varēja parakstīt tikai pēc iepriekšējās valdības pilnvaru nolikšanas, kas notika 3. novembrī.
Foto: Ilmars Znotins Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nominējis Andri Kulbergu Ministru prezidenta amatam
Pēc oficiālās nominēšanas Kulbergs turpinās valdības veidošanas sarunas. Gan Kulbergs, gan Valsts prezidents cer valdību izveidot līdz valsts svētkiem novembrī.
Joprojām netiek izslēgts neviens valdības modelis, arī mazākumvaldība
Kulbergs pēc tikšanās ar prezidentu norādīja, ka vispirms vēlas dzirdēt potenciālo partneru priekšlikumus – kam tie piekrīt, kam nepiekrīt un kur ir gatavi piekāpties. Sarunas paredzētas ar visiem jaunajā Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, izņemot “Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši”.
Taču tas vēl nenozīmē izvēli par nākamās koalīcijas sastāvu – joprojām netiek izslēgts neviens valdības modelis, arī mazākumvaldība.
Kulbergs uzsvēra, ka vēlētāju doto iespēju pārmaiņām nedrīkst izniekot. Tāpēc viņš meklē partnerus un ministrus, kuri tās spētu īstenot, ne tikai par tām runāt. Pirmajā sarunu kārtā partijas iepazīstinātas ar valsts finanšu situāciju un to, kāpēc daļu vēlēšanu solījumu pašlaik nevarēs izpildīt – tiem nav finansējuma. Tagad viņš sagaida arī partneru risinājumus.
Kulbergs sacīja: “Tur būs smagi lēmumi. Tur jau nebūs tāda pastaiga parkā. Vai ir gatavi ne tikai Ministru kabinetā, bet arī Saeimā iznest šīs pārmaiņas? Tie, kas būs gatavi, – ar tiem es arī strādāšu. Tas ir tas galvenais jautājums, ko es gribu dzirdēt šobrīd atpakaļ.”
“Es [pirmajā sarunu kārtā] iepazīstināju visus ar realitāti – kas sagaidāms valsts finansēs, ko tas nozīmē nākamajam gadam, budžeta sastādīšanai, ko tas nozīmē katras partijas solījumiem pret savu vēlētāju, ka tie nav vienkārši iespējami, jo nav seguma tam visam, – vai ir gatavi to darīt? Visi saprata – cits bija mazāk, cits vairāk informēts. Bet šobrīd nākamā saruna ir – kāds ir viņu priekšlikums, kam piekrīt pilnībā, kam tomēr ne, kas ir tas, no kā gatavi atkāpties, kas ir viņu piedāvājums? Mans un “Apvienotā saraksta” skats ir viens, bet varbūt ir labas idejas arī partneriem.” pauda Kulbergs.
Izdevumu samazināšanu par 500 miljoniem eiro Kulbergs joprojām sauc par mērķi, taču summa neesot akmenī iecirsta – jāvērtē reformu finansiālā ietekme.
Vienlaikus Kulbergs uzsvēra, ka nepietiks tikai samazināt izdevumus. Viņš gatavs uzklausīt idejas, kā valstij vairāk nopelnīt, taču līdz šim partiju piedāvājumos konkrētu ekonomikas attīstības priekšlikumu, viņaprāt, bijis par maz.
Vakar jaunā Saeima ievēlēja arī prezidiju. Jautāts, vai partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāves Ramonas Petravičas ievēlēšana sekretāres amatā varētu norādīt uz šīs partijas dalību nākamajā valdībā, Kulbergs šādu saikni noraidīja. Viņš skaidroja, ka prezidijs bija jāievēlē, lai parlaments varētu sākt darbu, bet valdības veidošanu viņš Saeimas lēmumiem nepakārtojot.
“Latvija pirmajā vietā” gatavi nepopulāriem lēmumiem
Gatavību pieņemt arī nepopulārus lēmumus, pat ja tie būs sāpīgi partijas vēlētājiem, apliecina “Latvijas pirmajā vietā” Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers. Viņš gan uzsver, ka visus solījumus nav paredzēts izpildīt pirmajā gadā – vispirms jāsakārto ekonomika un jāpalielina budžeta ieņēmumi.
Uz sarunām partija dosies ar priekšlikumu noteikt 10 % nodokli uzņēmumu peļņai, mazajam biznesam un algas daļai virs pieciem tūkstošiem eiro. Šlesera ieskatā, tas kopā ar kreditēšanu un investīcijām palielinātu ieņēmumus.
Šlesers sacīja: “Mēs amatus šodien neprasām. Viņam jāizdara izvēle, ja viņš gribēs veidot kādu koalīciju ar citām partijām – tā ir Kulberga izvēle. Bet, ja viņš veidos profesionāļu valdību, tad viennozīmīgi viņš var rēķināties ar 17 mūsu balsīm. Līdz ar to Kulbergam, šodien var uzskatīt, ka ir jau 58 balsis, kuras ir gatavas reformēt šo valsti.”
“Jaunā Vienotība” sagaida dziļākas un konkrētākas sarunas
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka partija ir gatava sadarboties un pēc Kulberga oficiālās nominēšanas sagaida dziļākas un konkrētākas sarunas, jo pirmajā tikšanās reizē rakstiski priekšlikumi apspriešanai neesot saņemti.
Komentējot Kulberga teikto par partiju gatavību atteikties no vēlēšanu solījumiem, Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka “Jaunā Vienotība” neesot solījusi “debesmannā”. Tās ieceres drošībā, ārpolitikā, demogrāfijā, veselībā un izglītībā esot reālas, un pirmajā sarunā par šīm prioritātēm bijusi vienprātība. Ja premjera amata kandidāts piedāvās no kādām iecerēm atteikties, partija būs gatava to apspriest, taču vispirms jādzird konkrēts piedāvājums.
Runas par iespējamu palikšanu opozīcijā viņa pagaidām nekomentē. Partija vēlas turpināt darbu ārlietu un aizsardzības jomā, kur, viņas vērtējumā, tās ministri bauda sabiedrības atbalstu. Par konkrētiem ministru kandidātiem gan sarunās vēl neesot runāts – izvēle būs Kulberga ziņā.
Nacionālā apvienība sagaida konkrētāku diskusiju par reformām un atbildības jomām
Savukārt Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Artūrs Butāns otrajā sarunu kārtā sagaida konkrētāku diskusiju par reformām un atbildības jomām. Partija vēlas turpināt darbu Iekšlietu ministrijā un saglabāt ministra amatā Jāni Dombravu, pozitīvi vērtējot viņa sadarbību ar premjeru un aizsardzības ministru.
Runājot par taupību, Butāns uzsver, ka apvienība nepiekritīs finansējuma samazināšanai ģimenēm ar bērniem un aizsardzībai. Daļai priekšvēlēšanu solījumu partija esot piedāvājusi arī finansējuma avotus, turklāt programma paredzēta četriem gadiem – visu īstenot uzreiz tā neprasa.
Arī Butāns uzskata, ka vakardienas prezidija balsojumi vēl neatklāj nākamās koalīcijas sastāvu, jo parlamenta vadībā jābūt pārstāvētai gan pozīcijai, gan opozīcijai.
Butāns sacīja: “Šobrīd, ja reiz tie mērķi ir salāgoti, tad jau vajadzētu virzīties tālāk uz kaut kādu rīcības plānu un to, kā tiek sadalītas atbildības. Noteikti [vajadzētu] arī izrunāt ne tikai to, kas ir kopīgais, bet arī kaut kādas iespējamās atšķirības, kas var būt imigrācijas jautājumos, valsts valodas jautājumos, sadarbības pārtraukšanā arī ar Krieviju, – tās ir tādas pozīcijas, kas Nacionālajai apvienībai ir un būs starp prioritātēm, un ar to droši vien mēs esam diezgan paredzami arī attiecībā uz “Apvienoto sarakstu”. Tagad jāsagaida, kāds ir viņu redzējums šajos jautājumos.”
“Progresīvie” no Kulberga sagaida konkrētus risinājumus
Arī “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs no Kulberga sagaida konkrētus risinājumus, īpaši nākamā gada budžetam. Pirmajā sarunā Kulbergs izklāstījis finanšu situāciju, taču vēl neesot nosaucis konkrētus samazinājumus un lēmumus. Lai partija varētu lemt par savu desmit balsu atbalstu, jāzina, kas tieši tiek piedāvāts.
“Progresīvie” sarunās uzturēs savas prioritātes nevienlīdzības mazināšanā, klimata un mežu politikā, kā arī prasību aizliegt Krievijas graudu tranzītu un stingrāk ierobežot tā sauktās zelta vīzas. Šuvajevs arī apšauba Kulberga minēto partiju solījumu izmaksu aprēķinu precizitāti un atgādina – vēlēšanu programmas paredzētas četriem gadiem, nevis vienam budžetam.
Iespēju piedalīties valdībā viņš uztver nopietni. Pirmajā tikšanās reizē Kulbergs jautājis, vai “Progresīvie” būtu gatavi strādāt Ministru kabinetā, un partija atbildējusi apstiprinoši. Ja saņems uzaicinājumu, tā dosies arī uz nākamo sarunu kārtu.
Taču beznosacījuma atbalstu iespējamai mazākumvaldībai “Progresīvie” nesola – tas būs atkarīgs no konkrētiem lēmumiem. Šuvajevs šajā ziņā kritizē partijas “Latvija pirmajā vietā” solīto atbalstu, uzskatot, ka pirms tā vispirms jāzina, ko valdība darīs. Arī pārējās frakcijas izsakās līdzīgi “Progresīvajiem”, norādot, ka tas atkarīgs no piedāvātajiem lēmumiem.
Ar “Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši” Kulbergs tikties neplāno. Viņš to pamato ar pretējiem uzskatiem būtiskākajos jautājumos, tostarp par Latvijas drošību un atbalstu Ukrainai. Vienlaikus par iecerētajām pārmaiņām viņš apņēmies informēt visus jaunievēlētos deputātus.
KONTEKSTS:
15. Saeima otrdien, 3. novembrī, pulcējās uz pirmo sēdi, kurā apstiprinātas tās pilnvaras. Līdz ar to darbu noslēgusi 14. Saeima. Līdz jaunas valdības izveidei, ko uzticēts veidot “Apvienotā saraksta” līderim Andrim Kulbergam, vēl darbojas tehniskā valdība iepriekšējā sastāvā.
Parlamenta vēlēšanās oktobrī pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, vēlēšanās iegūstot 41 deputāta mandātu. Tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nav pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
Kopā ar Nacionālās apvienības desmit deputātiem Kulberga valdībai būtu minimāls vairākums, bet, pievienojoties arī “Jaunās Vienotības” septiņiem deputātiem, – plašāks atbalsts parlamentā. Pašlaik kā varianti nākamajai valdībai izskanējuši gan divu, gan trīs partiju koalīcija.
