Līdz šim sprādzienbīstami priekšmeti un vides piesārņojums nav atrasts, taču pētnieki pieļauj iespēju tos atklāt.
Līdz novembrim zinātnieku komanda strādās vēja parka attīstītāja “Elwind” Latvijas un Igaunijas teritorijā.
“Geomar” šo pētījumu veic Eiropas Savienības (ES) fondu projekta ietvaros, līdz ar to Latvija savus līdzekļus neiegulda. Izmaksas būtu ļoti lielas, jo “Elwind” aplēses liecina, ka pētniecības kuģa izmantošana bez apkalpes būtu aptuveni 30 000 eiro dienā.
Foto: Novadu Ziņas LTV Vācijas pētniecības kuģis “Alkor”
Aprēķināts, ka mūsu valsts ūdeņos varētu atrasties vairāki tūkstoši nesprāgušu mīnu no abiem pasaules kariem. Lai identificētu nogremdēto munīciju un iespējamo piesārņojumu, 21 dienu kuģis “Alkor” veica pētījumus Latvijas un Igaunijas teritoriālajos jūras ūdeņos. Sprādzienbīstama vai vidi apdraudošo munīcija nav atrasta, bet zinātnieki stāsta par kādu interesantu atradumu.
“Mēs atklājām koka kuģa vraku, kas ir gana vecs. Tas ir 25 metrus garš koka kuģa vraks, apmēram piecus metrus plats, jau diezgan sadalījies. Labās ziņas, ka munīciju tajā neatradām,” pastāstīja Tims Veiss, “Geomar” pētniecības centra programmatūras inženieris
Arī Igaunija teritorijā atrasts nogrimis kuģis, Pastāvot iespēja, ka uz tā atrodas munīcija, tāpēc paņemti paraugi testēšanai. Abi vraki atrodas atkrastes vēja parka jūras teritorijā.
“Kuģa vraks ir interesants objekts, bet mums tas ir šķērslis, jo tas nozīmē, ka tur neko nevar būvēt,” skaidroja Sīms Nirgi, “Elwind” tehnisko projektu menedžeris no Igaunijas. “Tiks skaidrots, vai vrakam ir vēsturiska vērtība. Jebkurā gadījumā tam apkārt būs buferzona. Vissliktākais, ko varētu atrast, ir munīcijas izgāztuve, jo tas radītu milzu risku attīstītājam un arī apkārtējai videi.”
Uz kuģa “Alkor” atrodas laboratorija, kurā operatīvi tiek veiktas analīzes un paņemti ūdens paraugi. Rezultāti gatavi aptuveni 20 minūtēs.
Pagaidām izpētes teritorijā, kas skar Latviju, būtisks piesārņojums nav atrasts.
“Nereti kuģu vrakos, kuros ir munīcijas kravas, munīcija var degradēties un izdalīt mums nezināmas ķīmiskās vielas. Daļa no šī projekta ir atrast, kā tās neitralizēt, lai pasargātu apkārtējo vidi, cilvēkus, “zilo” ekonomiku,” teica “Geomar” pētniecības centra ķīmiķe Jana Sofija Apelte. “Piemēram, “Elwind” vēja parkam tas ir nozīmīgi, jo to būvēs vietā, kur nedrīkst kļūdīties.”
Eksperti pieļauj, ka Latvijas teritoriālajos ūdeņos pēc abiem pasaules kariem jūras dzīlēs varētu būt nogremdēti vismaz 30 000 mīnu.
“Baltija pēc Otrā pasaules kara ir ļoti piesārņota ar munīciju. Šeit ir arī munīcija no Pirmā pasaules kara, no apšaudēm. Es domāju, ka valstij ir slikti nezināt par šīm problēmām,” teica “Geomar” pētniecības centra monitoringa darba grupas vadītājs Jens Greinerts.
Pētījuma laikā tiks apzinātas vietas, kurās ir ķīmiskā piesārņojuma draudi un nepieciešamības gadījumā tiks iesaistīti Latvijas militārie spēki un par vidi atbildīgie dienesti.
“Lai veiktu darbības atkrastes vēja parkā, konkrētās lokācijās, kur plānots būvēt turbīnu pamatus vai likt elektrības kabeļus, ir nepieciešama ļoti konkrēta laukumu izpēte, bet tas viss būs tālākajās fāzēs,” pastāstīja LIAA “Elwind” projekta vadītājs Jānis Ločmelis.
