Pēdējos gados civilā aizsardzība kļuvusi par īpaši aktuālu tematu, un arvien vairāk valsts cenšas to uzlabot, taču izšķiroša loma krīzes situācijās ir katra iedzīvotāja gatavībai.
IETEIKUMI:
Pirmās 72 stundas jāspēj sevi uzturēt
Viens no kampaņas galvenajiem mērķiem ir uzrunāt iedzīvotājus ne tikai domāt par gatavību krīzes brīžiem, bet arī rīkoties. Piemēram, sagatavojot 72 stundu somu. Eksperti atgādināja, ka tajā vajadzīgi resursi, lai iedzīvotājs varētu trīs diennaktis iztikt bez palīdzības. “72 stundas ir laiks, kad jāspēj izturēt pašam, jo valstij tajā laikā varētu būt lielāki un svarīgāki jautājumi risināmi, kurā iesaistīti visi glābšanas dienesti,” uzsvēra eksperti.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule skaidroja, kādi medikamenti krājumos nepieciešami mājās. Būtiskākais ir parūpēties par pamatlietām – pretdrudža un pretsāpju medikamentiem, visu nepieciešamo pirmās palīdzības sniegšanai. Tāpat var noderēt arī marles, apdegumu putas un antihistamīna līdzekļi.
Katram jārūpējas arī par sev nepieciešamo recepšu medikamentu rezervēm – tā, lai krīzē tie pietiek kādam laikam arī gadījumā, ja zāles kādu laiku nav pieejamas aptiekās.
Runājot par personisko pieredzi, kas iegūta gan pandēmijas, gan krīžu laikā, Cipule ieteica pievērst uzmanību ne tikai saturam, kas sagatavots 72 stundu krīzes somā, bet jo īpaši derīguma termiņiem.
“Jāiemācās veidot apriti – atjaunot ūdens un pārtikas rezerves, ievērojot derīguma termiņus,” viņa uzsvēra. “Tas attiecas arī uz medikamentiem, īpaši pirmās palīdzības nodrošināšanai. Medikamentiem ir jābūt rezervei. Atverot pēdējo paciņu – jāsarunā ar ģimenes ārstu izrakstīt nākamo. Un jāseko līdz derīguma termiņiem!”
72 stundu buklets iedzīvotājiem
Eksperti uzsvēra arī šī gada augusta vētrā gūto mācību nozīmi. Pēc tam daļa iedzīvotāju steidza iegādāties alternatīvus resursus elektrības pārrāvumu gadījumiem – ģeneratorus, akumulatorus ierīču uzlādei. Vēl eksperti iesaka arī skaidrās naudas rezerves.
Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons kampaņas atklāšanā ieteica svētku dienās ģimenes locekļiem vai tuviniekiem uzdāvināt kādu no 72 stundu somā vajadzīgajām lietām.
“Svarīgi ir ne tikai runāt par to, bet arī veikt kādus soļus. Jāsaprot, kas mājās ir, kas nav, un jāsaliek saraksts – ko vēl vajag iegādāties [krīzes brīdim]. Jāizveido saraksts un jādomā soļus uz priekšu,” tā uzsvēra Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs.
Rīcības plāns – arī bērniem
Ne vienmēr ir situācijas, kad visa ģimene ir vienkopus. Patiesībā lielāko daļu laika vecāki un bērni pavada diezgan tālu viens no otra – pieaugušie ir darbā, bērni skolā. Speciālisti norāda, ka tieši šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai bērniem ir savs rīcības plāns krīzes un ārkārtas situācijās, kad vecāku nav blakus.
“Bērniem jārēķinās, ka vecākus ne vienmēr varēs sazvanīt. Ģimenē ir jānorunā iepriekš, ko darīt un kā rīkoties. Kā bērnam rīkoties, ja ir ciemos pie drauga vai klases ekskursijā. Es saviem bērniem mācu stādināt jebkuru NMPD mašīnu vai iet uz to – tur vienmēr palīdzēs!” norādīja NMPD vadītāja.
“Ģimenēm jāsarunā, kur tikties sakaru pārrāvuma gadījumā, jāizrunā plāns A, B un C – radi, draugi un kurp bērns pats var doties un vecāki viņu sameklēt, varbūt pat pēc vairākām dienām.
Ļoti svarīga ir sajūta “mamma mani atradīs”, bet bērnam ir līdz tam jāatrod tā drošā vieta,” uzsvēra Cipule.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītājs Mārtiņš Baltmanis stāstīja, ka mājās bērnam ierastā skaitāmpantiņa “viens, divi, trīs” vietā iemācījis “viens, viens, divi”, lai bērns šo tālruni ārkārtējām situācijām labāk atcerētos.
Kaimiņš tuvāks par radu
Situācijā, kad ģimene ikdienā dodas katrs savās gaitās, iespējams, palīdzību un atbalstu var sniegt cilvēki, kas ir vistuvāk – kaimiņi. Tāpēc speciālisti norāda, ka ļoti svarīgi ir zināt blakus un tuvumā dzīvojošos – gan daudzdzīvokļu namos, gan privātmājās un viensētās.
VUGD priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis norādīja, ka dažās Latvijas pašvaldībās tiek apzināti vientuļie seniori un ievainojamākās sabiedrības grupas, kam nav auto un informācijas, lai viņi zinātu, ko darīt un kurp doties apdraudējuma gadījumā.
“Kopiena ir ļoti nozīmīgs atbalsts arī mūsu incidentos – kad ugunsgrēka laikā evakuējies, pieklauvē kaimiņam,” viņš teica.
“Drauga, kaimiņa un rada plecs krīzes situācijās ir ļoti svarīgs. Evakuējoties svarīga ir ne tikai vieta, bet arī tas cilvēks pretī,” norādīja valodnieks un Zemessardzes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargs Valts Ernštreits.
Vai iedzīvotāji gatavojas?
LTV aprunājās ar iedzīvotājiem, lai noskaidrotu, cik daudz viņi zina par gatavību ārkārtējām situācijām.
4:01
