ĪSUMĀ:
Eksperts: Pielāgošanās jaunajai realitātei notikusi ātri
Baltijas jūra un Somu līcis pēc pilna mēroga kara Ukrainā sākuma vairākkārt nonācis uzmanības centrā hibrīdincidentu, piemēram, zemūdens kabeļu bojājumu, dēļ. Tomēr Somijas Robežas un krasta apsardzes nodaļas priekšnieka vietnieks Mati Pitkanīti intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Pasaules panorāma” norāda, ka pielāgošanās jaunajai realitātei notikusi ļoti ātri.
“Mēs palielinām savu klātbūtni jūrā, uzlabojam uzraudzības spējas un tamlīdzīgus aspektus. Turklāt mēs pašlaik pilnveidojam tiesību aktus, lai nodrošinātu labākas reaģēšanas iespējas gadījumos, kad kāds mēģina veikt darbības, kas vērstas, piemēram, pret kritisko zemūdens infrastruktūru,” sacīja Pitkanīti.
Robežsardzes pārstāvis pauž pārliecību, ka tādu situāciju, kāda šobrīd novērojama Melnajā jūrā, kur notikuši dronu uzbrukumi kuģiem, Somu līcī nebūs.
“Tas ir ļoti nozīmīgs jūras ceļš Krievijai un tikpat svarīgs arī Somijai un Igaunijai. Ņemot vērā šīs kopīgās intereses, ja Somu līcī pastāvētu augsts dronu uzbrukumu risks, tas tik būtiski ietekmētu kuģošanas brīvību šajā reģionā, ka nevienas valsts interesēs šobrīd nebūtu šādu darbību veikšana vai traucējumu radīšana,” viņš teica.
Lielāka uzmanība gaisa telpas un sauszemes aizsardzībai
Kamēr Somu līcī situācija tiek rūpīgi uzraudzīta un modrība ir augstā līmenī, arvien lielāku uzmanību Somija pievērš drošībai savā gaisa telpā un uz sauszemes. Piemēram, Somija aktīvi mācās no Latvijas pieredzes, kad hibrīdkara nolūkos pret Latviju tiek izmantoti migranti.
Lai labāk spētu aizsargāt vairāk nekā 1300 kilometru garo robežu ar Krieviju no šādiem draudiem, šoruden pabeigta žoga izbūve 200 kilometru garumā.
“Žogi tiek izvietoti teritorijās, kur ir iespējams masveida cilvēku pieplūdums, kā arī vietās, kur varētu notikt plaša mēroga instrumentalizēta migrācija. Šobrīd uz mūsu austrumu sauszemes robežas redzam, ka nelegālo migrantu skaits joprojām ir ļoti neliels,” skaidroja Pitkanīti.
Robeža aprīkota ar dažāda veida tehniskiem risinājumiem, lai spētu konstatēt un notriekt dronus. Šogad pavasarī arī Somijas dienvidaustrumu teritorijā ielidoja un nogāzās droni. Šie draudi somiem lika paātrināt darbu pie brīdinājumu sistēmas uzlabošanas, intervijā “Pasaules panorāmai” skaidroja Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanena.
“Ar šo sistēmu paziņojums nonāk tieši mobilajā tālrunī, neielādējot nevienu aplikāciju. Tas ir ātrāk, ir vienkāršāk brīdināt noteiktu apgabalu. Bet tas ir tikai viens veids, kā mēs brīdinām cilvēkus – mums joprojām būs televīzija, radio, interneta vietnes un aplikācija 112,” viņa sacīja.
Gatavojas iespējamām sabotāžām pret aizsardzības nozari
Drošības iestādes Somijā atzīst, ka Somijā reāli ir arī sabotāžas draudi, tostarp tādi, kas vērsti pret aizsardzības nozari.
Ministre uzsver, ka Somijas iestādēm ir skaidrs priekšstats par drošības situāciju valstī:
“Mēs aktīvi strādājam pie tiesiskā regulējuma, lai nodrošinātu, ka mūsu iestādēm – izlūkdienestiem, policijai un robežsardzei – ir pietiekamas pilnvaras, lai novērstu tā dēvētos hibrīddraudus, kā arī noziedzību.”
Aktīva izmeklēšana šobrīd notiek par ielaušanās gadījumiem vairāku Somijas parlamenta deputātu īpašumos. Somijas parlamenta spīkers Jusi Halla-aho intervijā Latvijas Televīzijai atzīst, ka oficiāli par vainīgu neviens vēl nav atzīts, taču norādīja uz līdzīgām situācijām citviet.
“Mēs zinām, ka ārvalstu diplomātu un žurnālistu dzīvokļi Krievijā ir piedzīvojuši līdzīgus incidentus. Un iemesls, acīmredzot, ir bijis parādīt personai, ka mēs zinām, kur tu dzīvo un varam iekļūt tavā dzīvoklī, ja vēlamies un radīt bailes un nedrošību,” teica Halla-aho.
Ielaušanās vairāku Somijas parlamentāriešu dzīvesvietās ir kārtējais apliecinājums tam, ka Rietumvalstu amatpersonu iebiedēšanai naidīgi spēki nekaunas izmantot visdažādākās metodes.
