Tomēr viņa vadītā centriski labējā Nacionālā partija, iespējams, zaudēs vairākus nozīmīgus ministru portfeļus, kas varētu nonākt citu labējās koalīcijas partneru pārraudzībā, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
Vēlēšanu rezultāti liecina par būtiskām pārmaiņām Jaunzēlandes politiskajā ainavā. Pirmo reizi valsts vēsturē nevienam no diviem lielākajiem politiskajiem spēkiem – Nacionālajai partijai un opozīcijā esošajai Leiboristu partijai – nav izdevies iegūt vismaz 30 % vēlētāju balsu.
Abu politisko spēku vēlētāju atbalsts ir sarucis, daļai balsu pārejot mazākām partijām, kas pārstāv gan kreiso, gan labējo, gan centrisko politisko spektru.
Saskaņā ar Jaunzēlandes Vēlēšanu komisijas publiskotajiem provizoriskajiem datiem Laksona vadītā trīs partiju koalīcija varētu iegūt vairākumu parlamentā.
Tomēr situācija var mainīties pēc galīgās balsu skaitīšanas 27. novembrī, kad tiks apkopotas ārvalstīs nodotās balsis un citas īpašā kārtībā nodotās vēlēšanu zīmes. Tās veido aptuveni septīto daļu no kopējā balsu skaita un parasti labvēlīgāk ietekmē kreisi orientēto partiju rezultātus.
Ja pēc galīgās balsu saskaitīšanas koalīcijai neizdosies saglabāt parlamenta vairākumu, Laksonam valdības izveidošanai būs nepieciešams vēl vienas partijas atbalsts.
