ĪSUMĀ:
G7 valstis apspriedīs kara Ukrainā izbeigšanu
G7 grupas valstu ārlietu ministri tiekas regulāri, un šī ir pēdējā tikšanās, kas notiek Francijas prezidentūras laikā.
Lielbritānijas, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas un ASV pārstāvji divu dienu laikā paredzējuši spriest gan par veidiem, kā izbeigt karu Ukrainā, gan kā novērst militāro uzbrukumu atsākšanu Irānai.
Daudz uzmanības tiks pievērsts ASV valsts sekretāram Marko Rubio, kurš, atšķirībā no iepriekšējās tikšanās martā, šoreiz ir paredzējis apmeklēt abas sanāksmes dienas. Turklāt šī ir pirmā šāda veida tikšanās pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām, kurās Rubio un Trampa pārstāvētā Republikāņu partija cieta ievērojamus zaudējumus.
Ierodoties Parīzē, Rubio paziņojis, ka drošības garantijas Ukrainai ir viens no galvenajiem sarunu tematiem. Turklāt ne tikai drošības garantijas Ukrainai, bet arī visai Eiropai.
Iepriekšējā nedēļā Tramps izteicās, ka ar Krieviju varētu tikt noslēgta apjomīga vienošanās, kas skars ne tikai karu Ukrainā, bet arī visu Eiropu. Dažādi politikas analītiķi par šādas vienošanās iespējām ir ļoti skeptiski. Rubio Parīzē ziņojis, ka nekādu konkrētu vienošanos pašlaik nav.
Norvēģijas premjers Jūnass Gārs Stēre jau ir izteicies, ka runāt par kaut kādu jaunu Eiropas drošības arhitektūru vēl pirms kara Ukrainā beigām vienkārši nav pieņemami.
Daudz uzmanības pievērsts arī pašam Rubio, jo pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām arvien vairāk ir pastiprinājušās runas par viņa gatavību izvirzīt savu kandidatūru cīņā par ASV prezidenta krēslu.
Paralēli G7 sanāksmei Francijas Ārlietu ministrija organizē arī starptautisku donoru konferenci, kuras mērķis ir savākt līdzekļus Čornobiļas atomreaktora sarkofāga remontdarbiem. Sarkofāgs tika bojāts pagājušajā gadā notikušajā Krievijas uzbrukumā, un remontdarbiem kopumā nepieciešami aptuveni 500 miljoni eiro, no kuriem pašlaik ir savākta vien aptuveni puse.
Tramps: Ukrainai pēc kara, visticamāk, būs nedaudz cita forma
Tikmēr Tramps intervijā televīzijas kanāla CBS raidījumam “60 minūtes” paziņojis, ka pēc kara beigām Ukraina, visticamāk, joprojām būs neatkarīga un brīva valsts, taču ar nedaudz citu formu.
Iespējams, šādi tiek aprakstītas varbūtējas Ukrainas robežu izmaiņas pēc miera līguma noslēgšanas.
Iepriekš jau vairākkārt izskanējuši apgalvojumi, ka ASV puse ļoti aktīvi cenšoties pārliecināt Ukrainu piekāpties teritoriālajos jautājumos. Kijiva līdz šim šādam spiedienam nav ļāvusies.
Sarunas laikā ar CBS Tramps kārtējo reizi uzsvēris, ka bijušais prezidents Džo Baidens ir uzdāvinājis Ukrainai 350 miljardus dolāru gan naudas, gan ieroču veidā, neko nesaņemot pretī. Pats Tramps Ukrainai neesot devis neko, tā vietā pārdodot ieročus Eiropai par pilnu cenu.
Otrdien Abū Dabī notiks sarunas par mieru Ukrainā
Otrdien, 10. novembrī, par mieru Ukrainā tiks spriests Abū Dabī, kur bez Ukrainas un Krievijas sarunvedējiem piedalīsies arī ASV starpnieki Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs.
Iepriekš ziņots, ka sarunās piedalīsies arī Eiropas pārstāvji, tomēr pirmdien Ukrainas Ārējā izlūkdienesta vadītājs Rustems Umerovs savā “Telegram” kanālā paziņoja, ka tikšanās ar eiropiešu sabiedrotajiem Abū Dabī notiks atsevišķi no ASV, Ukrainas un Krievijas sarunām.
Pēc Umerova teiktā, šajās dienās Abū Dabī atradīsies arī pārstāvji no Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas, kā arī no NATO un Eiropas Komisijas (EK). Tomēr sarunas otrdien un trešdien notiks trīspusējā formātā, uzsvēra Umerovs.
“Ar Eiropas partneriem rīkosim atsevišķas koordinācijas sanāksmes. Mums ir svarīgi saglabāt ciešu koordināciju ar visiem mūsu galvenajiem partneriem, nodrošināt viedokļu saskaņotību un kopīgu izpratni par turpmākajiem soļiem sarunu procesā,” rakstīja Umerovs.
Iepriekš Kremļa oficiālais pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka eiropieši sarunās nepiedalīsies.
Svētdien Francijas Ārlietu ministrs Žans Noels Barro paziņojis, ka sarunās trīspusējās ASV, Ukrainas un Krievijas sarunās piedalīsies arī Francijas pārstāvji.
Viens no galvenajiem Eiropas pārstāvju mērķiem ir nepieļaut, lai Ukrainai tiek uzspiesti neizdevīgi noteikumi.
Kā norāda Ukrainas un rietumvalstu mediji, sarunu priekšvakarā Krievija ir izmainījusi savu delegāciju, un tagad tajā ir iekļautas personas, kas arī iepriekš ir centušās kavēt sarunu procesu.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abū Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai gan iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
