ĪSUMĀ:
Krievija uzbrūk civilajai infrastruktūrai Ukrainā.
Ukraina raida triecienus Krievijas naftas rūpnīcai.
Hakeri ieguvuši informāciju par Krievijas dzīvā spēka zaudējumiem.
Krievija uzbrūk civilajai infrastruktūrai Ukrainā
Svētdienas rītā Krievijas armijas bezpilota lidaparāti trāpīja privātmājām Dņipro pilsētas nomalē. Glābēji pārmeklēja iznīcināto dzīvojamo ēku drupas. Vēlāk varas iestādes publiskoja informāciju par vienu bojā gājušo un vienu ievainoto.
Viena privātmāja tika iznīcināta un vēl 12 ēkas bojātas līdzīgā uzbrukumā Hmeļņickas pilsētā. Ievainojumus guva divi vietējie iedzīvotāji, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība.
Savukārt vēlu vakarā Poltavas apgabala Kremenčukas pilsētā agresorvalsts armijas droni nodarīja postījumus vairākām dzīvojamām ēkām un viesnīcai, kā arī ievainoja septiņus cilvēkus.
Uzbrukumi tiek vērsti arī pret enerģētikas objektiem, un Dņipropetrovskas apgabalā vairāk nekā 600 tūkstošiem klientu bija pārtraukta elektrības padeve.
Elektrības padeves traucējumi radās arī Žitomiras apgabalā.
Ukraina raida triecienus Krievijas naftas rūpnīcai
Savukārt Ukrainas droni naktī uz pirmdienu devuši triecienu Krievijas otrai lielākajai naftas pārstrādes rūpnīcai Ļeņingradas apgabala Kirišos. Vairāki informācijas avoti liecina, ka rūpnīcā dzirdēti sprādzieni un izcēlušies ugunsgrēki.
Kirišu petrolejas organiskās sintēzes rūpnīcā var saražot 20 miljonu tonnu naftas produktu gadā, jeb aptuveni 6 % no visiem Krievijā saražotajiem naftas produktiem.
Hakeri ieguvuši informāciju par Krievijas dzīvā spēka zaudējumiem
Hakeru grupējums “Silent Crow” un “Baltkrievu kiberpartizāni” ir uzlauzuši Krievijas valsts statistikas biroju “Rosstat”. Iegūtā informācija liecina, ka kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā karadarbībā bojā gājuši vismaz 410 tūkstoši cilvēku. Šādi dati bijuši pieejami šī gada augusta beigās.
Iegūtā informācija arī liecina, ka vēl vairāk nekā 15 tūkstoši Krievijas militārpersonu gājuši bojā slimību, ceļu satiksmes negadījumu, pašnāvību un arī terora aktu gadījumos.
Šie dati ir ievērojami mazāki par Ukrainas varas iestāžu aprēķiniem.
Vēl jūlijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieļāva, ka Krievijas spēki ir zaudējuši aptuveni 1,6 miljonus karavīru, no kuriem 700 tūkstoši gājuši bojā. Ukrainas puse apgalvo, ka arī pagājušajā diennaktī ir izdevies likvidēt gandrīz 2300 pretinieka karavīru, un šis esot jauns vienas dienas rekords.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
