Par līdzīgiem viltus draudiem ziņots arī skolās Lielbritānijā un Īrijā, kur arī evakuētas vairākas mācību iestādes.
Meloni atklāja, ka ir sasaukusi valdības sēdi, un Itālijas mediji ziņo, ka draudus saņēmušas 312 skolas.
“Pašreiz, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm, nav atklāts neviens elements, kas liecinātu par konkrētu apdraudējumu,” sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja Meloni.
“Šie ziņojumi, šķiet, drīzāk ir saistīti ar stratēģiju, kuras mērķis ir izraisīt satraukumu un bažas, un šobrīd tiek veikta visa nepieciešamā padziļinātā izmeklēšana,” norādīja premjerministre.
Daļa Eiropas amatpersonu paudušas aizdomas, ka par šo kampaņu, kuras mērķis ir traucēt ikdienas dzīvi Eiropas valstīs, varētu būt atbildīga Krievija. Kremlis apsūdzības noraidīja.
Aizdomās tiek turēta arī Irāna. Francija otrdien izsauca Irānas vēstnieku, apsūdzot Teherānu par kiberuzbrukumiem veikalu saldētavām. Arī Irāna noliedza savu vainu.
Itālijas skolu direktoru asociācijas ANP prezidents Antonello Džannelli norādīja, ka šie acīmredzami ir viltus draudi,
taču piebilda, ka šis gadījums parāda to, cik ļoti bezatbildība apvienojumā ar mūsdienu instrumentu ārkārtējo komunikatīvo spēku var radīt plaša mēroga postījumus un traucējumus.
“Mēs ceram, ka drīz tiks pilnībā noskaidrots šo draudu izcelsmes avots un ka tiks identificēti atbildīgie,” viņš uzsvēra.
Pēdējās nedēļās spridzināšanas draudi traucējuši avioreisus vairākās Eiropas valstīs, kā arī notikuši kiberuzbrukumi lielveikalu saldēšanas un dzesēšanas iekārtām, tostarp Itālijā.
Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni sestdien paziņoja, ka viņš ir kļuvis par kibernoziedznieku mērķi, kuri internetā izplata viņa personas datus, jo Itālija atbalsta Ukrainu.
