Republikāņu vairākums nostājas Hegseta pusē
Mesijs bija vienīgais republikānis, kurš balsoja pret rezolūcijas nodošanu komitejai. Viņam pievienojās demokrāti. Republikāņu vairākums tādējādi nepieļāva, ka Pārstāvju palāta nonāk līdz balsojumam par astoņiem Hegsetam izvirzītajiem impīčmenta pantiem. Pēc balsojuma Mesijs atzina, ka rezultāts viņu nav pārsteidzis, tomēr ir licis vilties. Viņaprāt, Kongresa locekļi apzinās, kā būtu jārīkojas, taču nespēj pieņemt attiecīgo lēmumu pat tad, ja tas viņiem politiski būtu izdevīgs.
Astoņi apsūdzību panti – Irāna, Venecuēla un militārās operācijas
Republikāņu kongresmenis Tomass Mesijs bija iesniedzis 34 lappušu garu rezolūciju ar astoņiem impīčmenta pantiem. Tajos Hegsetam tiek pārmesta amata pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, ASV Konstitūcijas un likumu pārkāpšana.
Četri no apsūdzību pantiem saistīti ar karadarbību Irānā. Hegsets tiek apsūdzēts par militāro operāciju vadīšanu un turpināšanu ilgāk par 60 dienām bez Kongresa izsludināta kara vai atļaujas militārā spēka izmantošanai. Tāpat viņam tiek pārmesta nepietiekama civiliedzīvotāju aizsardzība militāro operāciju laikā. Rezolūcijā īpaši pieminēts 28. februāra trieciens meiteņu skolai Irānas pilsētā Minabā, kurā gāja bojā daudzi bērni.
Divi apsūdzību panti attiecas uz Venecuēlu. Masijs pārmet Hegsetam bijušā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšanas operācijas vadīšanu bez Kongresa atļaujas, kā arī cilvēku ārpustiesas nogalināšanu saistībā ar ASV triecieniem kuģiem Karību jūrā un Klusajā okeānā. Saskaņā ar rezolūcijā minētajiem apgalvojumiem šajos triecienos gājuši bojā vairāk nekā 220 cilvēki.
Vēl viens apsūdzību pants saistīts ar ASV militārajām operācijām Jemenā pret hutiešu kaujiniekiem. Hegsetam tiek pārmesta nelikumīgu triecienu un operāciju vadīšana.
Savukārt astotais apsūdzību pants attiecas uz demokrātu senatoru Marku Kelliju. Hegsetam tiek pārmesta atriebība senatoram par viņa publiskajiem izteikumiem, kuros Kellijam un citām bijušajām militārpersonām, kas strādā Kongresā, bija pausts aicinājums karavīriem nepakļauties nelikumīgām pavēlēm. Hegsets bija mēģinājis panākt Kellija saukšanu pie atbildības un viņa atvaļinātā Jūras spēku kapteiņa dienesta pakāpes pazemināšanu.
Šīs apsūdzības ir ietvertas kongresmeņa iesniegtajā politiskajā rezolūcijā, un tās nav tiesas konstatēti pārkāpumi.
Hegsets apsūdzības noraida, Tramps sola viņu aizstāvēt
Pirms balsojuma Hegsets sarīkoja Pentagonā preses konferenci, kurā asi kritizēja impīčmenta iniciatīvu, nosaucot to par politisku izrādi un mēģinājumu izmantot militāros jautājumus partiju cīņā.
“Neviena no šīm apsūdzībām nav smags noziegums vai pārkāpums, par kuru būtu pamats impīčmentam. Tie ir partiju politikas strīdi, kuros cilvēki vēlas ievilkt mūsu bruņotos spēkus,” sacīja Hegsets.
Viņš aizstāvēja ASV militārās operācijas un uzsvēra, ka neuzskata savu rīcību par nelikumīgu.
Arī prezidents Donalds Tramps publiski nostājās aizsardzības ministra pusē. Viņš kritizēja Mesija iniciatīvu un pēc balsojuma paziņoja, ka mēģinājums panākt Hegseta impīčmentu ir pilnībā izgāzies.
Demokrāti nākamgad sola pastiprināt Trampa administrācijas uzraudzību
Hegseta lietas turpmākā virzība varētu būt atkarīga no politiskā spēku samēra jaunajā Kongresā. Pēc 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām demokrāti ieguvuši vairākumu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā. Jaunais Kongresa sasaukums darbu sāks 2027. gada janvārī.
Demokrātu līderis Pārstāvju palātā Hākīms Džefrīss pēc balsojuma par Hegseta impīčmenta rezolūciju paziņoja, ka šis nav jautājuma noslēgums, bet gan tikai sākums.
Demokrāti varēs izmantot Kongresa vairākumu, lai pieprasītu dokumentus, organizētu izmeklēšanas un uzklausīšanas par Aizsardzības departamenta darbību un Trampa administrācijas militārajiem lēmumiem. Viņiem būs arī iespēja atgriezties pie jautājuma par Hegseta atbildību, tostarp apsvērt jaunas impīčmenta procedūras sākšanu.
Tomēr Mesijs, kurš zaudēja savas partijas priekšvēlēšanās un janvārī pametīs Kongresu, jau paziņojis, ka neiesniegs vēl vienu tādu pašu impīčmenta rezolūciju. Viņš norādījis, ka turpinās cīnīties par Kongresa pilnvarām lemt par militāro spēku izmantošanu, tostarp pieprasot balsojumu par kara pilnvaru jautājumu.
Impīčments vēl nenozīmē atstādināšanu no amata
ASV konstitūcija paredz, ka impīčmenta process notiek divos posmos. Vispirms Pārstāvju palātai ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina apsūdzības. Pēc tam lietu izskata Senāts, kur atstādināšanai no amata nepieciešamas divu trešdaļu klātesošo senatoru balsis.
Tādējādi pat tad, ja demokrāti nākamgad panāktu Hegseta impīčmentu Pārstāvju palātā, tas vēl automātiski nenozīmētu viņa atstādināšanu no aizsardzības ministra amata.
